"Kamīnu ieliksim vēlāk, kad māja būs gatava." Šo teikumu būvnieki dzird bieži, un parasti to nožēlo. Vēlāk izrādās, ka skurstenis jāvelk cauri guļamistabai otrā stāvā, jāšķērso jumta spāre vai jāiznes pie ārsienas tieši tur, kur bija paredzēts lielais logs. Kamīns vai krāsns nav mēbele. Tā ir mājas tehniskā sistēma, kurai vajadzīgs pamats, dūmvads, gaiss un brīva vieta apkārt.
Tālāk ir astoņi lēmumi, kurus vērts pieņemt, kamēr projekts vēl ir uz papīra. Tie palīdzēs arī novērtēt gatavu mājas plānu: vai tajā ir laba vieta kamīnam, vai būs jāpārbūvē puse dzīvojamās zonas.
1. Izlemiet par kamīnu, pirms plāns ir galīgs
Skurstenis iet cauri pārsegumam, jumtam un bieži arī bēniņu telpai, tāpēc tas jāparedz konstrukcijās. Koka karkasa mājā, kas Latvijā ir ļoti izplatīta, spāru un siju solis jāpielāgo dūmvadam, un ap to jāparedz ugunsdroša šķērsojuma mezgls. Masīvai podiņu vai akumulējošai krāsnij vajag savu pamatu, jo grīdas plātne to var nenoturēt. Gāzbetona mājā sienu iebūvēt ir vieglāk, tomēr pamats un jumta šķērsojums arī tad jāparedz iepriekš.
Ir arī dokumentu puse. Kurtuve un dūmvads parādās būvprojektā vai paskaidrojuma rakstā, ko iesniedzat būvvaldē, un pēc uzbūvēšanas dūmvadu parasti pārbauda skursteņslauķis. Konkrētās prasības atkarīgas no ēkas un pašvaldības, tāpēc tās pārrunājiet ar arhitektu un būvvaldi jau pirms iesniegšanas, nevis pēc tās.
2. Centrālais skurstenis vai pie ārsienas
Skurstenis mājas vidū ir klasisks risinājums, un ne velti. Viss tā siltums paliek iekšā, dūmvads ir silts, tāpēc vilkme ir stabilāka un kondensāts mazāks. Jumtu tas šķērso tuvu korei, kur tas izskatās labāk un mazāk cieš no vēja. Turklāt centrālais kamīns var sildīt divas zonas, piemēram, dzīvojamo istabu un ēdamzonu.
Skurstenis pie ārsienas atbrīvo telpas vidu un ir vieglāk pievienojams vēlāk, taču daļa siltuma aiziet ārā, un garā, aukstā dūmvadā rudens un pavasara kurināšana var būt kaprīza. Ja izvēlaties ārsienu, izvēlieties tādu, kur skurstenis neaizsedz labākos logus un neiznāk jumta zemākajā malā. Kompaktā vienstāva mājā, piemēram, mājā ar divām guļamistabām uz 114 m², centrālā vieta parasti ir dzīvojamās zonas siena, kas robežojas ar gaiteni, un tieši to vērts meklēt plānā.
3. Kas jāredz no dīvāna, virtuves un ēdamgalda
Uguns ir vērta tikai tad, ja to redz. Plānā novelciet trīs iedomātas līnijas: no dīvāna, no virtuves darba virsmas un no ēdamgalda līdz kamīnam. Labā plānā vismaz divas no tām ir brīvas. Atvērtā virtuves un dzīvojamās zonas telpā kamīns uz garās iekšsienas vai brīvi stāvošs starp zonām to parasti nodrošina.
Biežākais konflikts ir televizors. Ja kamīns un ekrāns jāliek uz vienas sienas, viens no tiem būs par augstu vai par šauru. Labāk jau plānā izlemt, ka tie ir uz dažādām sienām vai ka dīvāns stāv stūrī, no kura redz abus. Plašākās vienstāva mājās, kā skandināvu stila projektā ar 179 m² vai 219 m² mājā ar lielu dzīvojamo zonu, parasti pietiek vietas, lai kamīns kļūtu par telpas centru, nevis cīnītos ar ekrānu.
4. Īss malkas ceļš no durvīm
Ziemā malku nesīsiet katru dienu, un katrs lieks metrs nozīmē skaidas, smiltis un sniegu uz grīdas. Ideāli malkas ceļš ved no tehniskās vai sētas ieejas taisni uz kamīnu, nešķērsojot gaišu paklāju, virtuvi vai guļamistabu gaiteni. Paskatieties plānā, kur ir ieeja no pagalma vai garāžas un cik durvju pa ceļam jāatver ar pilnām rokām.
Pie paša kamīna paredziet nelielu malkas nišu dienas krājumam, bet galveno krājumu turiet ārā zem jumtiņa, sausā un vēdināmā vietā. Mājās ar garāžu ērts variants ir malkas plaukts garāžā pie iekšdurvīm. Lauku mājā, kur malka nāk no sava meža, šis ceļš ir vēl svarīgāks nekā Pierīgā, kur kamīnu kurina retāk.
5. Atstarpes līdz mēbelēm un kāpnēm
Ap kurtuvi vajadzīga brīva vieta: drošības atstarpe līdz degošām virsmām, nedegoša grīdas pamatne priekšā un vieta, kur nostāties, kad liek malku. Precīzos attālumus nosaka kurtuves ražotājs un ugunsdrošības noteikumi, un tie dažādām iekārtām atšķiras, tāpēc nepaļaujieties uz "aptuveni" un pārbaudiet konkrēto modeli.
Plānā to var novērtēt arī bez skaitļiem. Ja kamīns ir gaitenī starp ieeju un virtuvi, cilvēki ies tam garām visu laiku, un tas nav ne ērti, ne droši ar maziem bērniem. Pusotrstāvu mājās uzmanieties no kamīna pie kāpnēm: koka pakāpieni tuvu karstai virsmai ir slikta doma, un skurstenis, kas iet blakus kāpņu telpai, var traucēt otrā stāva plānojumam.
6. Cik tālu siltums aizsniedz vienstāva mājā
Viens kamīns lieliski uzsilda dzīvojamo zonu, bet garā vienstāva mājā tas neuzsildīs guļamistabas otrā galā. Tur, kur guļamistabas ir atsevišķā spārnā, kā četru guļamistabu mājā uz 190 m², kamīns paliks dzīvojamās daļas siltuma avots, nevis visas mājas apkure. Tas nav trūkums, vienkārši jāzina iepriekš.
Mūsdienu māja, kas būvēta tuvu gandrīz nulles enerģijas līmenim, ir tik labi siltināta, ka spēcīgs kamīns rudenī var telpu pārkarsēt. Tāpēc pamatapkurei parasti izmanto siltumsūkni, bet kamīnam izvēlas mazākas jaudas kurtuvi vai akumulējošu krāsni, kas siltumu atdod lēnām vairākas stundas. Kompaktā mājā, piemēram, 105 m² projektā ar trim guļamistabām, viena labi novietota akumulējoša krāsns var aizsniegt lielāko daļu telpu, ja istabu durvis atveras uz kopējo zonu.
7. Gaiss degšanai un rekuperācija
Jauna māja ar ventilāciju un rekuperāciju ir gandrīz hermētiska. Kamīns, kas degšanas gaisu ņem no telpas, šādā mājā var radīt zemspiedienu, un dūmi nāk ārā istabā, nevis skurstenī. Risinājums ir kurtuve ar ārējā gaisa pievadu, kas jāparedz grīdā vai sienā vēl pirms grīdas betonēšanas. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc kamīnu nevar atlikt.
Par to jārunā ar ventilācijas projektētāju: rekuperatoram jābūt līdzsvarotam, un daudzi iesaka uzstādīt tvana gāzes detektoru telpā ar kurtuvi. Ja māja būs ļoti hermētiska, pārbaudiet, vai izvēlētā kurtuve ir piemērota tieši šādām ēkām.
8. Kā pārbaudīt plānu pirms pirkšanas
Kad skatāties gatavu projektu, uzdodiet sev dažus jautājumus. Vai dzīvojamās zonas vidū ir iekšsiena, kas neiet ne caur logu, ne caur durvīm? Vai jumta kore ir aptuveni virs tās? Vai no ieejas līdz šai sienai var aiziet, nešķērsojot virtuvi? Vai pietiek vietas atstarpei un dīvānam, nesamazinot ejas? Ja atbilde uz šiem jautājumiem ir "jā", kamīnu var ielikt arī tad, ja tas plānā nav uzzīmēts.
Ja jūs gribat sauna vai krāsni pagrabā, skatieties arī apakšstāvu. Projektā ar pagrabu, kā piecu guļamistabu mājā ar pagrabstāvu, skurstenis var iet no apakšas, un vienā dūmvada blokā var būt vairāki kanāli. Tomēr katrai kurtuvei parasti vajadzīgs savs kanāls, tāpēc to izlemj kopā ar projektētāju.
Noslēgumā
Laba kamīna vieta ir tur, kur skurstenis iet taisni caur mājas siltāko daļu, uguni redz no vietām, kur pavadāt vakarus, un malka nonāk līdz kurtuvei pa īsu ceļu. Pārējais ir ugunsdrošība, gaiss un siltuma daudzums, ko nosaka konkrētā iekārta. Izvēlieties šo vietu kopā ar plānu, nevis pēc tā, un precīzās prasības pārbaudiet ar arhitektu, būvvaldi un skursteņslauķi. Tad kamīns būs mājas sirds, nevis kompromiss.
