Janvāra vakars Pierīgā, ārā mīnus piecpadsmit. Jaunā māja ar trīskāršām stikla paketēm, siltumsūknis strādā, rekuperācija iet, bet pie lielā viesistabas loga tomēr velk. Vainīgs nav stikls. Vainīga ir šuve starp rāmi un sienu, kas aizpildīta tikai ar montāžas putām. Šādu stāstu būvnieki dzird katru ziemu, un tas labi parāda galveno: logs ir tik labs, cik labi tas iebūvēts.
Gandrīz nulles enerģijas ēkā logi un ārdurvis bieži ir vājākā vieta visā norobežojošajā konstrukcijā. Siena ar 200–300 mm siltinājuma var būt vairākas reizes siltāka par labāko logu. Tāpēc logu izvēle un izvietojums ietekmē gan apkures rēķinu, gan ēkas energosertifikātu. Zemāk ir septiņas idejas, katra ar projektu no kataloga, kurā šī doma redzama.
1. Lielākais stikls uz dienvidiem, kur dzīvo diena
Latvijas ziemā saule ir zema un īsa, bet dienvidu logs to tomēr noķer. Pavasarī un rudenī dienvidu stiklojums dod jūtamu bezmaksas siltumu, un apkure ieslēdzas vēlāk. Loģiski ir likt lielākos logus viesistabā, virtuvē un ēdamzonā, ko izmanto visu dienu.
Labs piemērs ir vienstāva skandināvu stila māja ar trim guļamistabām un 181 m²: kopējā dzīvojamā telpa izvietota vienā zonā, tāpēc to var pagriezt pret dienvidiem, nesadalot gaismu pa vairākām istabām. Izvēloties zemes gabalu, vērts paskatīties, kur ir iela un kur saule. Dienvidi pret ielu nozīmē lielus logus pret garāmgājējiem, un tas jāatrisina ar žogu vai apstādījumiem.
2. Ziemeļu pusē mazāk logu, bet ne aklā siena
Ziemeļu logs saules siltumu praktiski nedod, bet zaudē siltumu visu apkures sezonu. Tāpēc ziemeļos labi iederas tehniskā telpa, garderobe, vannasistaba, gaitenis un garāža, kam pietiek ar nelielu logu vai vispār bez tā. Guļamistabām pietiek ar normatīvi nepieciešamo dabisko apgaismojumu, un vasarā vēsāka ziemeļu guļamistaba ir priekšrocība.
Kompakta 142 m² vienstāva māja ar trim guļamistabām parāda, cik viegli šādu sadalījumu panākt nelielā platībā: palīgtelpas un garāža veido buferi vienā pusē, dzīvojamās telpas ir otrā. Precīzas prasības apgaismojumam un evakuācijas logiem guļamistabās pārbaudiet ar projektētāju.
3. Prasiet Uw, nevis tikai stikla paketes skaitli
Pārdevējs bieži nosauc stikla paketes vērtību Ug, piemēram, 0,5 W/(m²K), jo tā izskatās labi. Taču energoaprēķinā svarīgs ir visa loga koeficients Uw, kurā iekļauts arī rāmis un stikla malas distanceris. Rāmis gandrīz vienmēr ir siltāks punkts par stiklu, tāpēc šauri rāmji un liels stikls parasti dod labāku Uw.
Gandrīz nulles enerģijas mājai 2025.–2026. gadā parasti izvēlas logus ar Uw aptuveni 0,7–0,9 W/(m²K), trīskāršu stikla paketi ar argonu un “silto malu” jeb siltināto distanceri. Pajautājiet arī g vērtību, kas parāda, cik saules siltuma stikls ielaiž: dienvidos augstāka g vērtība nāk par labu, rietumos tā var radīt pārkaršanu. Konkrētās skaitliskās prasības, ko izvirza būvnormatīvi un jūsu energoaprēķins, apstipriniet ar sertificētu speciālistu.
Standarta izmēra logi palīdz turēt budžetu. Vienstāva 158 m² māja ar trim guļamistabām ir labs piemērs vienkāršai fasādei, kur logi atkārtojas un nav daudz nestandarta formu, tāpēc cenu var salīdzināt pie vairākiem ražotājiem.
4. PVC, koks vai koks ar alumīniju: ko maksā rāmis
Latvijā logu ražotāju izvēle ir plaša, un cenas atšķiras ne tikai pēc materiāla, bet arī pēc profila, stikla un furnitūras. Orientējoši 2025.–2026. gadā par loga kvadrātmetru ar trīskāršu paketi, bez montāžas, var rēķināties ar šādām robežām:
- PVC – aptuveni 150–280 EUR/m². Lētākais variants, maza apkope, labi siltuma rādītāji daudzkameru profiliem.
- Koka – aptuveni 300–500 EUR/m². Dabisks izskats, labi saskan ar koka karkasa māju, bet ārpusē pēc dažiem gadiem vajag atjaunot krāsojumu.
- Koka-alumīnija – aptuveni 450–750 EUR/m². Iekšpusē koks, ārpusē alumīnija apdare, kas pasargā no lietus un saules; ilgmūžīgs, bet dārgākais.
Klasiskas fasādes mājai, kā divstāvu 161 m² mājai ar trim guļamistabām, koka vai koka-alumīnija rāmis piestāv īpaši labi. Ja budžets ir ierobežots, var apvienot: koka-alumīnija logi galvenajā fasādē un viesistabā, PVC tehniskajās telpās. Svarīgi, lai visi logi sasniegtu vienādu energoefektivitātes līmeni.
5. Logs siltinājuma slānī un trīs lentu kārtas
Te ir lielākā atšķirība starp labi un slikti iebūvētu logu. Ja gāzbetona sienai ir ārējais siltinājums, bet logs ielikts mūra plaknē, ap rāmi veidojas aukstuma tilts. Pareizāk logu iznest siltinājuma slānī ar speciālām konsolēm vai montāžas rāmi. Koka karkasa mājā logs parasti jau atrodas siltinājuma zonā, un daudzi Latvijas rūpnīcu paneļi tiek piegādāti ar iebūvētiem logiem.
Siltā montāža nozīmē trīs kārtas:
- Iekšpusē tvaika izolācijas lente, kas aptur mitrā istabas gaisa nokļūšanu šuvē.
- Vidū siltinājums, parasti zema spiediena montāžas putas vai cits elastīgs materiāls.
- Ārpusē difūzijas lente, kas izlaiž mitrumu ārā, bet neielaiž lietu un vēju.
Moderna fasāde ar lieliem logiem, kā divstāvu 203 m² māja ar piecām guļamistabām, labi parāda, kāpēc tas svarīgi: jo vairāk logu, jo vairāk šuvju metru. Gaisa caurlaidības tests pirms iekšējās apdares ļauj atrast noplūdes, kamēr tās vēl var salabot. Rekuperācija strādā efektīvi tikai hermētiskā mājā.
6. Pusotrstāvu mājā domājiet par jumta logiem
Pusotrstāvu māja Latvijā ir populāra, jo mansarda stāvs dod papildu istabas par zemāku cenu. Taču jumta logs atrodas slīpi, uz to krīt sniegs, un tas zaudē vairāk siltuma nekā tāda paša izmēra fasādes logs. Izvēlieties jumta logus ar trīskāršu paketi, oriģinālo hidroizolācijas un siltinājuma komplektu, un neaizmirstiet ārējo marķīzi, citādi vasarā mansardā būs karsti.
Kompakta 100 m² divstāvu māja ar trim guļamistabām ir tipisks piemērs, kur otrā stāva telpas zem jumta ir jāapgaismo gudri. Bieži labāks risinājums ir vertikāls logs frontonā, kur tas iespējams, un jumta logi tikai tur, kur citādi nevar.
7. Panorāmas stiklojums tikai ar ārējo saules aizsardzību
Lieli logi no grīdas līdz griestiem izskatās lieliski, un Latvijā tos bieži grib pret dārzu, ezeru vai mežu. Bet gandrīz nulles enerģijas mājā ar biezu siltinājumu vasarā pārkaršana ir reāls risks, īpaši rietumos. Iekšējie aizkari siltumu jau ir ielaiduši telpā, tāpēc efektīvākas ir ārējās žalūzijas, ruļļu slēģi vai jumta pārkare virs dienvidu logiem.
Moderna 197 m² māja trīs līmeņos ar trim guļamistabām parāda, kā lielu stiklojumu var līdzsvarot ar vienkāršu, kompaktu apjomu. Ārējo žalūziju kastes labāk ieplānot jau projektā, lai tās paslēptu siltinājuma slānī, nevis pieskrūvētu vēlāk virs loga.
Labs logs Latvijas mājai nav dārgākais katalogā, bet tas, kas pareizi izvēlēts pēc Uw, novietots pēc saules un iebūvēts ar lentēm siltinājuma slānī. Pirms pasūtīt logus, salīdziniet piedāvājumus ar vienādiem parametriem, pārrunājiet montāžas mezglus ar arhitektu un pārbaudiet aktuālās energoefektivitātes prasības savā būvvaldē. Tad pirmā ziema jaunajā mājā būs silta arī pie paša loga.
