Zemes gabals netālu no Siguldas: no ceļa redzams tikai zāliens, bet, pieejot pie malas, paveras lejup slīdoša nogāze, priežu galotnes un tālumā Gaujas loks. Daudzi pircēji šajā brīdī sāk rēķināt, cik zemes būs jāizrok un jāpārvieto, lai te ieliktu parastu projektu līdzenai vietai. Var rīkoties otrādi un izvēlēties māju, kas slīpumu izmanto. Vidzemes pakalnos, Cēsu apkārtnē un Gaujas senlejas malās tas visbiežāk nozīmē cokolstāvu ar izeju dārzā: apakšējais stāvs vienā pusē ir iebūvēts kalnā, bet otrā atveras pret dārzu pilnā augstumā, ar parastiem logiem un durvīm. Augšējo stāvu sasniedz tieši no ielas.
Tālāk ir astoņas idejas, kā šādu māju saplānot, un projekti, kuros tās labi redzamas.
Vispirms nosakiet, kura puse skatās lejup
Slīpuma virziens nosaka visu pārējo. Ideāli, ja nogāze krīt uz dienvidiem vai rietumiem: tad cokolstāva logi saņem sauli, un dārza līmeņa telpas vairs nav "pagrabs", bet pilnvērtīgas istabas. Ja lejup vērsta ziemeļu puse, apakšā labāk likt telpas, kurām tieša saule nav vajadzīga, bet dzīvojamo zonu pacelt augšā. Projekts mūsdienīga vienstāva māja ar plašu cokolstāvu parāda šo loģiku: ikdienas dzīve notiek ielas līmenī, guļamistabas sadalītas starp abiem stāviem, un stiklotā fasāde vērsta uz zemāko pusi. Pirms projekta izvēles pasūtiet topogrāfisko uzmērījumu: augstuma atzīmes parādīs, cik metru reljefs krītas tieši zem nākamās mājas kontūras, un tikai tad var saprast, vai der pilns cokolstāvs vai pietiek ar pusstāvu.
Atbalstsiena kalna pusē: no betona un ar rezervi
Cokolstāva aizmugurējā siena visu gadu tur grunts spiedienu un mitrumu. Gāzbetons, kas lieliski der virszemes sienām, šeit nav īstais materiāls; parasti izmanto monolītu dzelzsbetonu vai ar betonu pildītus veidņu blokus, bet augšējais stāvs pēc tam var būt koka karkasā vai gāzbetonā. Sienas ārpusē ir hidroizolācijas membrāna, ekstrudētā putupolistirola siltumizolācija un aizsargmembrāna ar izciļņiem, bet pie pamatiem drenāžas caurule ģeotekstilā un šķembās. Ģeotehniskā izpēte nogāzē nav formalitāte: tā parāda, vai zem velēnas ir māls, smilts vai gruntsūdens, un no tā atkarīgs gan sienas biezums, gan drenāžas risinājums. Trīsstāvu māja ar pakāpeniski izvietotiem apjomiem labi ilustrē, kā daļu apakšstāva iegremdēt kalnā, bet otru atstāt brīvu. Jo īsāka ir iebūvētā siena, jo vienkāršāka un lētāka būvniecība.
Pavasara ūdenim nav jāatrod ceļš uz māju
Martā un aprīlī Vidzemes nogāzēs vienlaikus kūst sniegs un līst, un ūdens pa vēl sasalušu zemi tek kā pa jumtu. Tāpēc kalna pusē virs mājas veido pārtveršanas grāvi vai drenāžas tranšeju, kas novirza ūdeni ap ēku, nevis uz to. Zemei pie sienām jābūt ar kritumu prom no mājas, bet notekcaurules jāpievieno lietus ūdens sistēmai vai jāaizvada vairākus metrus tālāk, nevis jālej pie pamatiem. Lejas pusē, kur cokolstāvs atveras dārzā, durvju slieksnim jābūt augstāk par terasi, un terasei nedaudz jāslīpas prom no fasādes. Divstāvu māja ar mierīgu divslīpju jumtu ir labs piemērs: vienkāršs jumts ar platām pārkarēm novada kušanas ūdeni prom no sienām, un uz nogāzes tas ir vēl svarīgāk nekā uz līdzena zemes gabala.
Pirts ar izeju tieši uz terasi
Cokolstāvs ir dabiska vieta pirtij. No tās var iziet tieši uz terasi atvēsināties, līdz kubulam vai dīķim ir tikai daži soļi, un pirts karstums un mitrums nav mājas vidū. Ģērbtuvi un dušu ērti novietot pie iebūvētās sienas, bet pašu pirti un atpūtas telpu pie logiem uz dārzu. Tradicionālā vienstāva mājā ar cokolstāvu guļamistabas paliek augšā, bet apakšā atliek pietiekami vietas atpūtas zonai, kurā pirts iekļaujas bez kompromisiem. Paredziet pirtij atsevišķu ventilāciju un jau projektā izlemiet, kur ies dūmvads, ja krāsns būs kurināma ar malku.
Viesu istaba ar savu ieeju
Dārza līmenis ir labākā vieta istabai, kurai vajadzīga zināma neatkarība: viesiem no Rīgas, pieaugušam dēlam vai meitai, vecākiem, kas brauc uz visu vasaru, vai vēlāk mājas birojam. Atsevišķas durvis uz dārzu un sava duša ar tualeti padara to gandrīz par mazu dzīvokli zem viena jumta. Kompaktā 201 m² mājā ar četrām guļamistabām redzams, kā ar cokolstāvu var iegūt papildu guļamvietas, nepalielinot mājas pēdu uz zemes. Uz šaura, slīpa gabala tas nozīmē mazāk rakšanas un mazāku atbalstsienas garumu.
Ģimenes istaba, kas iziet zaļumos
Augšējā stāvā dzīvo viesistaba un virtuve, bet apakšā var būt otra, brīvāka telpa: spēļu un kino istaba bērniem, galda tenisa galds, vieta ģimenes vakariem. Tā kā pie dārza durvīm ir terase, vasarā istaba praktiski turpinās ārā, un bērni ar zābakiem nenāk caur galveno ieeju. Projektā plaša vienstāva māja ar koka un akmens raksturu apakšstāvs veidots tieši šādai dzīvei, ar dienasgaismu no lejas puses. Lai telpa būtu patīkama arī novembrī, pieprasiet siltu grīdu: cokolstāvā zemgrīdas apkure no siltumsūkņa strādā īpaši labi.
Garāža lejā, ja nogāze krīt uz ielas pusi
Ne visos gabalos iela ir augšā. Ja reljefs krīt pret ceļu, loģika apgriežas: iebraukšana un garāža ir apakšējā līmenī, bet dzīvojamās telpas un dārzs augstāk, kalna pusē. Tā izvairās no stāvas iebrauktuves, kas ziemā apledo un prasa sāli un lāpstu katru rītu. Moderna trīsstāvu māja ar 222 m² parāda, kā vertikāli sakārtots apjoms izmanto augstuma starpību: apakšā mašīnas un saimniecība, augšā gaiša dzīvojamā zona. Šādai shēmai īpaši rūpīgi jāplāno kāpnes, lai ikdienas ceļš no garāžas līdz virtuvei nebūtu nogurdinošs.
Tehnika iebūvētajā daļā
Cokolstāva daļa, kas atrodas kalnā un kurai nav logu, ir ideāla tehniskajai telpai: siltumsūkņa iekšējais bloks, ūdens sildītājs, rekuperācijas iekārta, ūdens apstrāde, plaukti krājumiem. Temperatūra tur ir stabila, un dzīvojamās telpas pie logiem paliek brīvas. Atcerieties, ka arī iebūvētās sienas un grīda ietilpst ēkas energoaprēķinā, tāpēc gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām to siltinājumam jābūt tikpat nopietnam kā virszemes daļai. Neliela divstāvu māja ar 182 m² ir piemērs, kā ar vienu apakšstāvu atrisināt gan tehniku, gan noliktavu, atstājot augšējos stāvus tikai dzīvei.
Māja nogāzē prasa vairāk darba pie pamatiem, drenāžas un hidroizolācijas nekā māja uz līdzenas vietas, bet parasti mazāk nekā visa gabala nolīdzināšana, un pretī jūs saņemat papildu stāvu ar dārzu pie durvīm. Gaujas nacionālā parka teritorijā un tās tuvumā būvniecībai var būt papildu nosacījumi par augstumu, apjomu un materiāliem, tāpēc pirms projekta izvēles sazinieties ar novada būvvaldi un pārrunājiet reljefu ar arhitektu. Kad ir skaidrs, kur ir lejas puse un kur jānovada ūdens, slīpums vairs nav šķērslis, bet gan mājas labākā īpašība.
