Jūnija vakars Pierīgā. Pulkstenis rāda pusi vienpadsmitiem, ģimene beidzot sēžas pie filmas, bet uz ekrāna galvenokārt redzams loga atspīdums. Mājas kinozāle šķiet vienkārša: liels televizors vai projektors, mīksts dīvāns, un viss. Patiesībā tās veiksmi izšķir lēmumi, kas tiek pieņemti, vēl pirms ir uzliets pamats: kurā mājas daļā telpa atrodas, cik tai ir logu, kādas ir sienas un ventilācija un kādas caurules paslēptas zem apdares. Te ir izplatītākie mīti un tas, kā ir patiesībā, ja plānojat lielu ģimenes māju Latvijā.
Mīts: kinozālei vajag milzīgu telpu
Fakts: izmērs ir svarīgs, bet proporcijas ir vēl svarīgākas. Televizoram ar 75–85 collu diagonāli ērts skatīšanās attālums ir aptuveni 2,5–3,5 m, tāpēc pietiek ar 14–18 m² lielu telpu. Projektoram ar 2,5–3 m platu ekrānu (aptuveni 100–120 collas) sēž 3–4 m attālumā, un vēl jāatstāj vieta otrajai sēdvietu rindai un pašam projektoram. Tad reāli vajag 20–28 m², piemēram, 4 × 6 m. Kvadrātveida telpa skan sliktāk nekā iegarena: basi tajā vietām pastiprinās, vietām pazūd. Tāpēc labāk, ja garums ir apmēram pusotru reizi lielāks par platumu. Parasts griestu augstums 2,6–2,7 m ir pietiekams. Pusotra stāva mājā zem slīpiem griestiem toties grūti atrast vietu gan ekrānam, gan projektoram.
Mīts: labākā vieta kinozālei vienmēr ir pagrabs
Fakts: pagrabs ir dabiski tumšs, tam ir masīvas sienas, un tas atrodas tālu no guļamistabām, tāpēc akustiski tas ir gandrīz ideāls. Tomēr Latvijā lielākā daļa jauno māju tiek būvētas bez pagraba, un tam ir iemesls. Daudzviet gruntsūdens ir augstu, tāpēc vajag nopietnu hidroizolāciju un drenāžu, un mitrums prasa pastāvīgu ventilāciju. Tas viss sadārdzina būvniecību vairāk, nekā daudzi sākumā rēķina. Pagrabs ir vērtīgs, ja tas mājā tiek plānots arī citu vajadzību dēļ: tehniskajai telpai, saunai vai noliktavai. Tādā gadījumā, piemēram, divstāvu mājā ar pagrabu, kinozāle tur var atrasties tālu no četrām guļamistabām augšā. Pirms lēmuma pasūtiet ģeoloģisko izpēti un pārrunājiet rezultātus ar arhitektu.
Mīts: telpa virs garāžas ir bezmaksas papildu platība
Fakts: virs garāžas kinozāle patiešām ir labā vietā. Tā atrodas nostāk no guļamistabām, un skaļa filma nevienu nemodina. Taču “bezmaksas” šī platība nav. Grīda virs neapsildītas garāžas jāsiltina tāpat kā ārsiena, citādi kājas būs aukstas visu ziemu. Starp garāžu un dzīvojamām telpām jābūt ugunsdrošai atdalīšanai, un konkrētās prasības jāprecizē ar projektētāju. Vārtu motors un auto dzinējs vēlā vakarā arī ir dzirdami, ja pārsegums nav izolēts no trieciena skaņas. Projektos ar plašu piebūvētu garāžu, piemēram, fermas stila mājā, kur garāžā ietilpst trīs auto, vai četru stāvu mūsdienīgā mājā ar lielu garāžu apakšējā līmenī, ir vērts jau skiču stadijā izvērtēt, vai virs tās var izveidot pilnvērtīgu apsildāmu telpu ar ērtām kāpnēm.
Mīts: blakus viesistabai kinozāle traucēs visai mājai
Fakts: telpa pie viesistabas bieži ir praktiskākā izvēle. Tā ir tuvu virtuvei, nav jākāpj pa kāpnēm, un ciemiņi to viegli atrod. Ar blīvētām durvīm vai divām durvīm ar nelielu tambūru starp tām skaņa dienas zonā netraucē. Īstā problēma parasti ir guļamistabas, nevis viesistaba. Vienstāva mājā tās ir tajā pašā līmenī, tāpēc kinozāli labāk novietot starp viesistabu un garāžu vai tehnisko telpu, lai tai nebūtu kopīgas sienas ar bērnu istabu. Vairākos stāvos dienas zonu un naktsmieru var nodalīt vertikāli, kā tas iespējams, piemēram, mūsdienīgā trīs stāvu mājā ar četrām guļamistabām.
Mīts: jūnijā pietiek ar biezākiem aizkariem
Fakts: Latvijas vasarā Jāņu laikā saule noriet tikai ap pusvienpadsmitiem, un pilnīgi tumšs naktī tā arī nekļūst. Parasti aizkari gar malām laiž gaismu, un projektora attēlam ar to pietiek, lai zustu kontrasts. Labāk, ja kinozālei nav logu vai ir viens neliels logs uz ziemeļiem. Logus aprīkojiet ar aptumšojošām ruļļu žalūzijām ar sānu vadotnēm vai ārējām žalūzijām, kas vasarā pasargā arī no pārkaršanas. Neaizmirstiet stikla durvis uz viesistabu, jo arī tās ielaiž gaismu. Ja telpai noteikti jābūt ar lieliem logiem, izvēlieties televizoru, nevis projektoru: tas pret gaismu ir daudz mazāk jutīgs.
Mīts: parasta ģipškartona starpsiena noturēs skaņu
Fakts: koka karkasa mājā standarta starpsiena ar vienu ģipškartona kārtu katrā pusē basus laiž cauri gandrīz netraucēti. Labs rezultāts prasa vairākus pasākumus kopā:
- dubulta karkasa siena, kurā abi karkasi nesaskaras;
- minerālvate un divas kārtas blīvāku plākšņu;
- griesti uz elastīgiem stiprinājumiem;
- masīvas durvis ar blīvējumu visapkārt.
Gāzbetona mājā sienas ir masīvākas, bet skaņa joprojām iet pa pārsegumu, ventilācijas kanāliem un elektrības kārbām, ja tās abās sienas pusēs ir viena pretī otrai. Projektēšanas stadijā tas viss maksā krietni mazāk nekā labošana pēc tam.
Mīts: rekuperācija pati parūpēsies par svaigu gaisu
Fakts: ventilācijas sistēma tiek aprēķināta pēc plānojuma, un parastai istabai gaisa daudzums paredzēts vienam vai diviem cilvēkiem. Kinozālē vakarā var sēdēt seši vai astoņi cilvēki, un projektors, pastiprinātājs un spēļu konsole izdala siltumu. Gandrīz nulles enerģijas ēka ir hermētiska, tāpēc pēc stundas gaiss telpā kļūst smags un silts. Vajag atsevišķu pieplūdi un nosūci šajā telpā, klusus difuzorus un skaņas slāpētājus kanālos. Kanāls citādi kļūst par tiešu skaņas ceļu uz guļamistabām. Noder arī iespēja palielināt gaisa plūsmu, ko vada CO₂ sensors. Ja mājā ir siltumsūknis, pārrunājiet ar projektētāju, vai vasarā šo telpu vajag arī dzesēt.
Mīts: kabeļus varēs ievilkt vēlāk
Fakts: kad sienas ir apšūtas un nokrāsotas, katrs jauns kabelis nozīmē atvērtas sienas vai virsapmetuma kanālus. Pirms apdares paredziet:
- tukšu cauruli no aparatūras vietas līdz projektoram un ekrānam, lai vēlāk varētu nomainīt HDMI kabeli;
- rozeti griestos projektoram un pie ekrāna, ja tas būs elektrisks;
- skaļruņu kabeļus telpiskajai skaņai, arī griestu skaļruņiem;
- vadu tīkla kabeli, nepaļaujoties tikai uz Wi-Fi;
- atsevišķu elektrības grupu aparatūrai;
- ventilējamu vietu aparatūras skapim.
Rezerves caurules izmaksā dažus desmitus eiro, bet vēlāk ietaupa daudz darba.
Mīts: 180 m² mājā atsevišķa kinozāle ir obligāta
Fakts: 180–220 m² lielā mājā katrs kvadrātmetrs ir dārgs, un istaba, kuru izmanto dažus vakarus nedēļā, bieži ir greznība. Gudrāka izvēle ir elastīga TV istaba ar 14–16 m²: ar logu, dīvānu-gultu un skapi, tuvu vannas istabai. Vakarā tā kalpo filmām, nedēļas nogalē viesiem, darba dienās kā mājas birojs. Piemēram, 182 m² mājā ar četrām guļamistabām vienu no tām var iekārtot tieši tā, un arī kompaktā 185 m² tradicionālā mājā šāds risinājums nozīmē, ka nav jāpalielina kopējā platība. Pilnvērtīga kinozāle ar aptumšošanu un skaņas izolāciju parasti sāk atmaksāties mājās no 250 m², bet tādos projektos kā plašā 582 m² mūsdienīgā mājā tai var atvēlēt atsevišķu zonu bez kompromisiem.
Kopsavilkums
Mājas kinozāles labākā vieta ir atkarīga no mājas. Pie viesistabas tā ir ērtākā, virs garāžas klusākā attiecībā pret guļamistabām, bet pagrabā akustiski labākā, taču Latvijas gruntī arī dārgākā. Neatkarīgi no vietas iegarena telpa, kontrolēta gaisma, nopietna skaņas izolācija, pareizi aprēķināta ventilācija un iepriekš ievilktas caurules jāieplāno jau projektā. Ja mājas platība ir ap 180 m², apsveriet elastīgu TV un viesu istabu. Konkrētās ugunsdrošības un ventilācijas prasības pārrunājiet ar savu arhitektu.
