Ir februāris, jaunajā mājā Pierīgā pirmo ziemu strādā siltumsūknis, un, nomainot aizkarus, saimnieks virs loga pamana tievu, gandrīz neredzamu līniju apmetumā. Pēc nedēļas līdzīga parādās arī guļamistabas stūrī. Šis scenārijs ir ļoti izplatīts jaunām gāzbetona mājām, un vairumā gadījumu iemesls ir pavisam nekaitīgs. Taču ne vienmēr. Zemāk ir atbildes uz jautājumiem, ko visbiežāk uzdod topošie un jaunie māju īpašnieki.
Vai plaisas jaunas gāzbetona mājas apmetumā pirmajā gadā ir normālas?
Jā, tievas matu plaisas pirmajā gadā ir bieža un parasti nekaitīga parādība. Gāzbetona bloki no rūpnīcas nāk ar ievērojamu mitruma daudzumu, un mūris pilnībā izžūst tikai vienas vai divu apkures sezonu laikā. Žūstot materiāls nedaudz saraujas, un, ja apmetums uzklāts pārāk agri, tas šo kustību neiztur.
Svarīgi ir nevis tas, vai plaisa ir, bet kāda tā ir: platums, virziens, atrašanās vieta un tas, vai tā laika gaitā aug. Tieši pēc šīm pazīmēm atšķir kosmētisku defektu no konstruktīvas problēmas.
Kāpēc gāzbetons vispār plaisā?
Galvenais iemesls ir mitruma sarukums, nevis materiāla vājums. Ražotāji parasti norāda nelielu sarukumu, kas izsakāms milimetra daļās uz metru, taču garā sienā tas summējas. Ja mūris nav stiegrots vai siena ir gara un bez pārtraukuma, spriegumi koncentrējas vājākajās vietās, visbiežāk logu un durvju stūros.
Otrs faktors ir dažādu materiālu saskare. Gāzbetons, monolītais betons, koka konstrukcijas un ģipškartons uz mitrumu un temperatūru reaģē atšķirīgi, tāpēc plaisas bieži iet tieši pa šo materiālu robežu. Latvijas klimatā ar garu apkures sezonu un lielām temperatūras svārstībām šīs kustības ir jūtamas.
Kā atšķirt nekaitīgu sarukuma plaisu no bīstamas?
Sarukuma plaisa parasti ir tieva, nevienmērīga, tīklveida vai īsa un pēc pirmā gada vairs neaug. Tā bieži ir tikai apmetumā, un mūris zem tās ir vesels. Bīstamākas pazīmes ir plaisa, kas iet cauri visai sienai un redzama arī no ārpuses, kāpņveida plaisa pa bloku šuvēm, plaisa, kas vienā galā ir ievērojami platāka nekā otrā, kā arī durvis vai logi, kas sāk iesprūst.
Orientējoši par kosmētiskām var uzskatīt plaisas, kuras ir šaurākas par dažām milimetra desmitdaļām un nemainās. Ja platums tuvojas milimetram vai pārsniedz to, vai ja plaisa turpina augt, ir vērts pieaicināt speciālistu.
Ko nozīmē slīpa plaisa no loga vai durvju stūra?
Slīpa plaisa no atvēruma stūra visbiežāk liecina par sprieguma koncentrāciju zem pārsedzes vai zem palodzes. Ja tā ir tieva un parādījusies pirmajā ziemā, cēlonis parasti ir sarukums. Ja tā ir plata vai pārsedze redzami ieliekusies, iespējams, pārsedzei ir par mazu balsta garums, tā nav pareizi izvēlēta laidumam vai ir slikti iestrādāta.
Pārsedzei katrā pusē jābalstās uz mūra pietiekamā garumā, parasti vismaz 20–25 cm, bet precīzo vērtību un pārsedzes tipu nosaka projekts. Īpaši uzmanīgiem jābūt ar platiem atvērumiem un terases durvīm. Mājās ar garām, horizontālām fasādēm un plašiem logiem, kā šajā 201 m² mūsdienīgajā projektā ar prērijas stila līnijām, pārsedzēm un mūrim ap atvērumiem jāpievērš īpaša vērība jau projektēšanas stadijā.
Kāpēc parādās horizontāla plaisa zem griestiem vai pie jumta?
Horizontāla plaisa šajā vietā gandrīz vienmēr iet pa robežu starp gāzbetonu un monolīto stiegrojuma jostu. Betons un gāzbetons izplešas un saraujas atšķirīgi, turklāt betona josta ir arī aukstuma tilts, uz kura iekšpusē var kondensēties mitrums.
To novērš, jostu no ārpuses nosiltinot ar papildu siltumizolācijas slāni un apmetumā pāri savienojumam iestrādājot armējošo sietu, kas abās pusēs pārklāj vismaz 10–20 cm. Ja plaisa ir tieva un neaug, tā ir kosmētiska. Ja josta redzami pārvietojusies, jāpārbauda jumta konstrukcija un slodzes.
Kad plaisu cēlonis ir pamati?
Par pamatiem jādomā, ja plaisas iet slīpi pāri vairākām bloku rindām, ir platākas apakšā vai augšā, parādās arī cokolā vai grīdā un izskatās līdzīgi abās sienas pusēs. Tas var liecināt par nevienmērīgu nosēšanos, ko izraisa vājas gruntis, kūdras slāņi, augsts gruntsūdens līmenis vai sala cilāšana, ja pamati nav pietiekami siltināti vai iedziļināti.
Pierīgā gruntis vienā zemesgabalā var būt ļoti atšķirīgas, tāpēc ģeotehniskā izpēte pirms pamatu projektēšanas nav formalitāte. Īpaši tas attiecas uz mājām ar pagrabu, piemēram, šo 222 m² modernā stila māju ar pagrabstāvu, kur hidroizolācijai un pamatu aprēķinam ir izšķiroša nozīme.
Vai stiegrojums mūra šuvēs tiešām ir vajadzīgs?
Jā, horizontālo šuvju stiegrojums ir viens no efektīvākajiem un lētākajiem veidiem, kā novērst plaisas. Parasti stiegro pirmo rindu virs pamatiem, rindu zem logu palodzēm, ielaižot stiegrojumu vismaz pusmetru aiz atvēruma malām, un garas sienas ik pēc dažām rindām. Gāzbetonā tam izfrēzē rievas, kurās ievieto stiegrojumu un aizpilda ar javu vai līmi.
Izmaksas ir niecīgas salīdzinājumā ar visu mūri, bet tieši šo soli steidzīgi būvnieki mēdz izlaist. Jautājiet par to pirms līguma slēgšanas un pārliecinieties, ka stiegrojuma vietas ir norādītas projekta rasējumos.
Kur vajadzīgas deformācijas šuves?
Deformācijas šuves vajadzīgas garās, nepārtrauktās sienās, vietās, kur saskaras dažāda augstuma vai dažādas slodzes daļas, un vietās, kur gāzbetons piekļaujas citai konstrukcijai. Tipisks piemērs ir pievienota garāža vai terase pie dzīvojamās daļas, kā arī dvīņu mājas kopējā siena.
Dvīņu mājā, piemēram, kompaktajā 126 m² modernajā projektā divām ģimenēm, abām pusēm parasti ir atšķirīgs būvniecības un apdzīvošanas ritms, tāpēc risinājums starpsienas un fasādes savienojumam jāparedz projektā. Šuves vietu un platumu nosaka konstruktors, un tās jāaizpilda ar elastīgu materiālu, nevis jāaizmūrē vai jāapmet pāri.
Cik ilgi mūrim jāžūst pirms apdares un vai apmetumā vajag sietu?
Ideāli mūrim jāļauj pārziemot un izžūt vismaz vienu sezonu, pirms tiek uzklāts galīgais apmetums un dekoratīvā apdare. Iekšējo apmetumu bieži uzklāj pirmajā ziemā, bet krāsošanu un tapešu līmēšanu labāk atlikt, līdz sienas izžuvušas. Pirmajā apkures sezonā māju nevajag strauji sakarsēt: vienmērīga temperatūra un darbojoša ventilācija ar rekuperāciju ļauj mitrumam izdalīties pakāpeniski.
Armējošais siets apmetumā ir obligāts ap logu un durvju stūriem, kur papildus iestrādā slīpus sieta gabalus 45 grādu leņķī, kā arī materiālu savienojumu vietās. Ārējā fasādē siets parasti ir visā laukumā. Kompaktās vienstāva un pusotra stāva mājās, kā šajā 185 m² bungalo tipa projektā, šie darbi nav dārgi, bet atmaksājas ar gludām sienām daudzus gadus.
Kā pareizi uzraudzīt plaisu?
Vienkāršākais veids ir plaisu nofotografēt blakus lineālam, ar zīmuli atzīmēt tās galus un datumu, un pēc mēneša pārbaudīt, vai tā ir pagarinājusies. Precīzāk platumu nosaka ar plaisu mērkarti, ko var iegādāties lēti, vai ar ģipša bāku, kas pārplīst, ja plaisa turpina kustēties.
Novērojumus pierakstiet visu gadu, jo daudzas plaisas mainās līdz ar sezonu: ziemā tās nedaudz atveras, vasarā aizveras. Šāds pieraksts ir arī labākais pierādījums, ja nākas vērsties pie būvnieka vai eksperta.
Kad zvanīt projektētājam un kā pieteikt garantijas prasību?
Projektētājam vai konstruktoram jāzvana uzreiz, ja plaisa ir plata, aug, iet cauri sienai, parādās pamatos vai ja sāk iesprūst logi un durvis. Šādos gadījumos nevajag plaisu aizšpaktelēt, kamēr nav noskaidrots cēlonis, jo tas tikai paslēpj problēmu un apgrūtina vēlāku pierādīšanu.
Ja māja vēl ir būvnieka garantijas laikā, defektu pieteikumu iesniedziet rakstiski, pievienojiet fotogrāfijas un novērojumu pierakstus, un saglabājiet apliecinājumu par nosūtīšanu. Garantijas termiņu nosaka būvdarbu līgums un normatīvie akti, tāpēc to vērts pārbaudīt pirms līguma parakstīšanas un precizēt ar juristu vai būvvaldi. Strīdīgos gadījumos palīdz neatkarīga būvekspertīze. Jebkurā gadījumā labāk ir jau izvēloties projektu, piemēram, 179 m² tradicionālu ģimenes māju ar četrām guļamistabām vai 197 m² Eiropas stila māju, kopā ar arhitektu pārrunāt mūra stiegrojumu, pārsedzes, jostas siltināšanu un žūšanas laiku. Tad plaisu jautājums visticamāk paliks tikai teorija.
