Jūlija pēcpusdiena, zemes gabals Pierīgā, pusstundas brauciena attālumā no Rīgas centra. Jauns pāris ar diviem bērniem stāv nopļautā zālē un skatās nevis uz mežmalu, bet uz debesīm. Viņi jau zina, ka mājā būs siltumsūknis un ventilācija ar rekuperāciju, ka uz jumta būs saules paneļi. Jautājums ir cits: cik lielu staciju būvēt, ja daļu saražotās elektrības varētu atdot sievas vecākiem, kuri dzīvo vecā lauku mājā Vidzemē un katru ziemu sūdzas par rēķiniem? Tālāk ir viņu ceļš no zemes gabala līdz pirmajai ziemai jaunajā mājā. Ģimene ir izdomāta, bet tāda situācija ir tipiska daudzām ģimenēm, kas būvējas Latvijā.
Zemes gabals: saule sākas jau pirms projekta
Pirmais zemes gabals, ko viņi apskatīja, bija lētāks un tuvāk šosejai, bet tā dienvidu pusē auga augstas egles, kas piederēja kaimiņam. Ziemā zemā saule būtu aiz kokiem jau pusdienlaikā. Otrais gabals bija iegarens, ar garāko malu pret dienvidiem un ielu ziemeļu pusē. Tieši tas noteica izvēli: māju varēja novietot gabala ziemeļu daļā, ar dzīvojamām telpām un lielāko jumta slīpni pret sauli, bet pagalmu atstāt dienvidos.
Pirms pirkuma viņi pašvaldības teritorijas plānojumā pārbaudīja apbūves noteikumus: atļauto augstumu, jumta slīpumu un attālumus līdz robežām. Dažviet ciematos prasības jumta formai un krāsai ir stingras, un tās ietekmē arī to, cik paneļu var izvietot.
Mācība: saules stacijas ražu nosaka jau zemes gabals. Pirms pirkuma paskatieties, kas aug un kas var tikt uzbūvēts dienvidu pusē, un izlasiet teritorijas plānojuma prasības jumtam.
Projekta izvēle: jumts kā elektrostacija
Ģimene sākumā gribēja pusotra stāva māju ar jumta logiem, jo tā šķita ekonomiska. Ieskatoties jumta skatos, viņi saprata, ka katrs jumta logs, skurstenis un ventilācijas izvads uz dienvidu slīpnes nozīmē vietu, kur paneļi nevar stāvēt. Tāpēc viņi sāka salīdzināt projektus pēc jumta, nevis tikai pēc plānojuma.
Vienstāva mājām ir plašs jumts attiecībā pret dzīvojamo platību, un tas strādā par labu saules stacijai. Viņu sarakstā nonāca kompakta vienstāva māja ar trim guļamistabām 138 m² platībā, kā arī vienā līmenī izvietots plānojums ar četrām guļamistabām, kur bērniem katram būtu sava istaba. Trešais variants bija 160 m² māja bez garāžas, kurā viss jumts pieder dzīvojamai daļai.
Divstāvu mājas viņi neizslēdza. Šalē tipa māja ar stāvu jumtu 143 m² platībā piedāvā garas, vienlaidu slīpnes, un stāvs slīpums ziemā palīdz sniegam noslīdēt no paneļiem. Mūsdienīgais projekts ar vienkāršu divslīpņu siluetu 217 m² platībā patika ar to, ka jumtā nav lūzumu, kas veido ēnu. Bija arī trīs līmeņu moderna māja, taču arhitekts atgādināja: ja jumts ir plakans, paneļiem vajag statīvus ar slīpumu, tie jānostiprina pret vēju un jārēķinās ar sniega slodzi.
Galīgajā izvēlē palika divi varianti, un izšķirošais bija tas, kā māju var pagriezt gabalā. Viņi izvēlējās vienstāva māju, kuras garā jumta slīpne pēc nelielas spoguļošanas skatījās gandrīz tieši uz dienvidiem. Arhitekts pielāgoja projektu Latvijas prasībām un sagatavoja dokumentāciju būvatļaujai.
Mācība: labākais jumts paneļiem ir vienkāršs: liela slīpne uz dienvidiem vai divas slīpnes uz austrumiem un rietumiem, apmēram 30 līdz 45 grādu slīpumā, bez jumta logiem un skursteņiem saules pusē. Pusotra stāva māja ar daudziem jumta logiem un plakans jumts nav slikti, bet tie prasa vairāk risinājumu.
Cik lielu staciju būvēt
Jaunai mājai Latvijā jāatbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām, tāpēc projektā jau bija siltumsūknis, rekuperācija un laba siltumizolācija koka karkasa sienās. Pašai mājai inženieris aprēķināja patēriņu ap 7000 līdz 9000 kWh gadā, ieskaitot apkuri. Latvijā viens kilovats paneļu jaudas gadā saražo aptuveni 900 līdz 1050 kWh, atkarībā no orientācijas un ēnojuma.
Problēma ir laikā: lielākā daļa saražotā ir no aprīļa līdz septembrim, bet siltumsūknis visvairāk strādā no novembra līdz februārim. Vasarā pat neliela stacija saražo vairāk, nekā māja patērē, un pārpalikums nonāk tīklā. Ja māja būtu viena, liela stacija atmaksātos lēnāk, jo vasaras pārpalikumu tirgotājs pērk par biržas cenu, kas saulainās dienās mēdz būt ļoti zema.
Šeit iesaistījās vecāki. Viņu lauku mājā ir elektriskais boileris, ūdens sūknis, saldētava un pirts priekštelpa ar elektrisko sildītāju. Vasarā tur dzīvo arī mazbērni. Ja vasaras pārpalikumu var izmantot vecāku mājā tajā pašā laikā, kad tas tiek saražots, lielāka stacija kļūst jēgpilnāka. Ģimene nolēma uzstādīt nevis 6, bet ap 10 kW paneļu, cik ļāva jumts un pieslēguma jauda. 2026. gadā šāda privātmājas stacija ar uzstādīšanu parasti maksā aptuveni 9000 līdz 13 000 EUR, bet cenas un atbalsta iespējas jāpārbauda konkrētajā brīdī.
Mācība: stacijas lielumu nosaka ne tikai jūsu mājas patēriņš, bet arī tas, kur var izlietot pārpalikumu. Pirms palielināt staciju, noskaidrojiet pieslēguma jaudu un to, vai invertora jaudai nebūs vajadzīga pieslēguma palielināšana.
Kopīgošana un neto sistēma: kas ir kas
Lielākā daļa pazīstamo, kam ir paneļi, stāstīja par neto sistēmu. Tajā tīklā nodotā elektrība tiek ieskaitīta jūsu pašu rēķinā, un tā darbojas kā uzkrājums vienam objektam. Kopīgošana ir kas cits: saražoto elektrību var piešķirt citam elektroenerģijas patēriņa objektam, piemēram, vecāku mājai, pilsētas dzīvoklim vai kaimiņam. Kopīgošanu var veidot starp vairākiem objektiem, kā arī energokopienas ietvaros, kur iedzīvotāji, uzņēmumi vai pašvaldība apvienojas, lai kopīgi ražotu un lietotu atjaunīgo enerģiju.
Kā tas darbojas praksē? Ražotājs un saņēmējs norāda, kurš objekts ražo, kurš saņem un kādā proporcijā tiek sadalīts pārpalikums. Šo informāciju reģistrē elektroenerģijas tirgotājs vai to piesaka caur sistēmas operatora klienta portālu, un dati tiek apstrādāti kopīgā datu apmaiņas platformā. Svarīga detaļa: kopīgota elektrība tiek ieskaitīta tikai tad, ja saņēmējs to patērē tajā pašā uzskaites intervālā, kad tā tiek saražota. Vakarā saražoto pārpalikumu nevar uzkrāt un izmantot vecāku mājā naktī.
Ģimene salīdzināja abus variantus un secināja: neto sistēma ir izdevīgāka, ja pārpalikumu vēlāk izmanto tas pats objekts, bet kopīgošana palīdz tad, ja cits objekts patērē elektrību tieši dienā. Konkrētie noteikumi, kuri sistēmā kurš var būt un vai tās var apvienot, ir mainījušies pēdējos gados, tāpēc viņi to pārbaudīja pie sava tirgotāja un sadales sistēmas operatora, nevis paļāvās uz kaimiņu stāstiem.
Mācība: neto sistēma kompensē laiku, kopīgošana kompensē attālumu. Kopīgošana dod labumu tikai tad, ja saņēmējs patērē elektrību tajā pašā laikā, kad saule spīd. Pirms līguma noskaidrojiet aktuālos noteikumus pie tirgotāja.
Pieteikšana un pirmais rēķins
Kad stacija bija pieslēgta un mājai bija pieņemta ekspluatācijā, ģimene pieteica kopīgošanu. Vispirms bija jāpārliecinās, ka abos objektos ir viedie skaitītāji ar attālinātu nolasīšanu. Vecāku mājā skaitītāju nomainīja jau iepriekš, tāpēc tas nekavēja. Tad viņi vienojās par sadalījumu: pārpalikums vecāku mājai vasarā, jo pašu mājā tajā laikā patēriņš ir mazs. Sadalījuma koeficientus var mainīt, tāpēc rudenī viņi plāno pārskatīt proporciju.
Pirmajā vasaras rēķinā vecāku mājai bija redzama jauna rinda: kopīgotā elektrība, kas samazināja no tirgotāja pirkto daudzumu. Tomēr rēķins nenokrita līdz nullei. Sadales tīkla pakalpojuma maksa, pieslēguma maksa un nodokļi parasti saglabājas, un daļa vecāku patēriņa ir naktī. Vasaras mēnešos viņi pirka elektrību ievērojami mazāk, bet ģimene saprata, ka kopīgošanu jāskatās gada griezumā, ne pēc viena mēneša.
Ziemā attēls mainījās. Siltumsūknis paņēma visu, ko stacija saražoja, un kopīgošanai nekas nepalika. To viņi bija gaidījuši. Ja viņi būtu izvēlējušies kompaktāku divstāvu māju ar trim guļamistabām 147 m² platībā, ziemas patēriņš būtu nedaudz mazāks, bet jumta laukums arī būtu mazāks. Vienstāva mājas izvēle viņiem attaisnojās vasarā, kad pārpalikumu varēja nodot vecākiem.
Mācība: kopīgošana samazina pirktās elektrības daudzumu, bet ne tīkla maksas. Lielāko labumu tā dod vasarā, kad pašu mājai elektrības pietiek. Sāciet pieteikšanu ar viedo skaitītāju pārbaudi abos objektos.
Ko ģimene darītu atkārtoti
Pēc pirmā gada viņi zina, ka galvenās izvēles tika izdarītas daudz agrāk, nekā tika pieteikta kopīgošana. Zemes gabals ar brīvu dienvidu pusi, vienkāršs jumts bez lūzumiem saules pusē un projekts, ko var pagriezt pareizi, deva vairāk nekā jebkurš rēķina iestatījums. Ja būtu jāsāk no jauna, viņi jau projekta stadijā arhitektam lūgtu paredzēt kabeļu kanālu uz tehnisko telpu, vietu invertoram un, iespējams, akumulatoram, kā arī noteikt, kur jumtā paneļi tiks stiprināti.
Viņi arī ieteiktu runāt ar ģimeni. Vecāku ieradumi, kad ieslēgt boileri vai veļasmašīnu, ietekmē, cik daudz no kopīgotās elektrības tiek izmantots. Maza laika pārbīde, piemēram, boilera taimeris uz pusdienlaiku, palielināja kopīgošanas ieguvumu bez jebkādiem ieguldījumiem.
Mācība: saules stacija, kas apgādā divas mājas, sākas ar zemes gabala izvēli un jumta formu projektā. Noteikumus par kopīgošanu, energokopienām un neto sistēmu pārbaudiet pie sava tirgotāja, sadales sistēmas operatora un arhitekta tieši pirms lēmuma, jo tie turpina mainīties.
