Janvāra rēķins par 150 m² māju pienāk ar 1200 kWh, kaut gan siltumsūkņa pārdevējs runāja par krietni mazāku skaitli. Kas notika? Varbūt sals, varbūt ģimene vairāk mazgājās, varbūt kaut kas strādā nepareizi. Atbilde parasti jau ir jūsu rīcībā. Katram mājsaimniecības klientam ar viedo skaitītāju Sadales tīkla e-portālā e-st.lv ir pieejams patēriņš pa stundām. Tā ir vienkārša tabula, bet no tās var izlasīt gandrīz visu.
Stundu dati tomēr ir tikai viens no rīkiem. Šajā rakstā tos salīdzinām ar siltumsūkņa iebūvēto statistiku, apakšskaitītājiem sadales skapī un viedajām rozetēm. Mērķis ir saprast, ko katrs no tiem atklāj pilnībā elektrificētā 120–180 m² mājā un ko vērts ieplānot jau tad, kad projektējat elektroapgādi.
| Kritērijs | e-st.lv stundu dati | Siltumsūkņa statistika | Apakšskaitītāji sadalnē | Viedās rozetes |
|---|---|---|---|---|
| Cena (2026) | Bez maksas | Iekļauta, ja modelis to piedāvā | Aptuveni 40–150 EUR gabalā plus elektriķa darbs | Aptuveni 10–30 EUR gabalā |
| Laika solis | Stunda, dati pieejami ar nobīdi | Atkarīgs no ražotāja, bieži diena vai mēnesis | Sekundes līdz minūtes | Sekundes līdz minūtes |
| Ko mēra | Visu māju kopā | Tikai siltumsūkni, bieži aprēķinātu, nevis izmērītu | Vienu elektrības grupu | Vienu ierīci līdz aptuveni 3 kW |
| Rezerves sildītājs | Netieši, pēc lēcieniem | Daļēji | Precīzi, ja tam ir sava grupa | Nevar |
| Karstā ūdens grafiks | Netieši, pēc ritma | Bieži uzskaitīts atsevišķi | Precīzi | Nevar |
| Kad jāsāk | Jau šodien | Izvēloties iekārtu | Projektējot elektroapgādi | Jebkurā brīdī |
Cena un pieejamība
Verdikts: e-st.lv uzvar, jo dati jau ir savākti un par tiem nav jāmaksā.
Portālā pieslēdzas ar internetbankas vai citu elektronisko identifikāciju. Pie objekta atrodams patēriņa grafiks, un datus var lejupielādēt tabulas failā. Ar to pietiek, lai Excel vai Google izklājlapā uzzīmētu dienas līkni, saskaitītu nedēļas vai salīdzinātu janvāri ar martu. Siltumsūkņa lietotne arī neko nemaksā, taču tās skaitļi bieži ir aprēķināti no kompresora darba, nevis izmērīti. Apakšskaitītāji un rozetes prasa naudu, toties atbild uz jautājumiem, uz kuriem kopējais skaitītājs atbildēt nevar.
Laika solis: stunda pret minūtēm
Verdikts: stunda ir pietiekama, lai atrastu problēmu, bet par īsu, lai to precīzi nosauktu.
Viena stunda nogludina visu, kas notiek tās iekšienē. Siltumsūknis, kas ieslēdzas un izslēdzas ik pēc desmit minūtēm, stundu tabulā izskatās tāpat kā tas, kas strādā vienmērīgi ar pusi jaudas. Toties stundu dati labi parāda ritmu: kad māja patērē daudz, kad maz un vai ir stundas, kuru patēriņš neiederas kopainā. Ja vajag redzēt cikliskumu, palīgā jāņem siltumsūkņa servisa izvēlne vai apakšskaitītājs ar minūšu soli.
Ziemas profils: kā izskatās normāla diena
Verdikts: stundu datu vislielākā vērtība ir tieši ziemā.
Ņemsim jaunu, labi siltinātu vienstāva māju ar gaiss-ūdens siltumsūkni, grīdas apkuri un ventilāciju ar rekuperāciju. Tādu kā šis kompaktais vienstāva bungalo ar trim guļamistabām. Dienā ar aptuveni −5 °C tādas mājas kopējais patēriņš parasti ir 30–55 kWh. Naktī stundā tiek patērēti 1–2 kWh, jo siltumsūknis strādā mierīgi. Rītā un vakarā patēriņš uzkāpj līdz 3–4 kWh: dušas, plīts, veļas mašīna un karstā ūdens uzsilde. Pie −15 °C dienas kopsumma var dubultoties, un tā ir normāla parādība.
Visnoderīgākais vingrinājums ir tā sauktais enerģijas paraksts. Ievadiet tabulā katras dienas kopējo patēriņu un tās pašas dienas vidējo āra temperatūru, ko var paņemt no meteoroloģisko novērojumu datiem vai sava termometra. Labi noregulētā mājā punkti sakārtojas gandrīz taisnā līnijā: jo aukstāks, jo vairāk kWh. Punkti, kas izlec virs līnijas, ir tās dienas, kuras jāpēta.
Vasaras profils un bāzes slodze
Verdikts: vasara atklāj to, ko ziema paslēpj, proti, patēriņu, kas nekad neapstājas.
Vasarā apkures nav, tāpēc līkne kļūst līdzena. Mājai, ko apdzīvo divi vai trīs cilvēki, parasti pietiek ar 7–12 kWh dienā. Paskatieties uz stundām no trijiem līdz pieciem rītā. Tad strādā tikai ledusskapis, rūteris, rekuperators un gaidīšanas režīmi, un tas kopā parasti ir 0,15–0,35 kWh stundā. Ja jūsu rādītājs ir 0,6–0,8 kWh, kaut kas strādā lieki. Tā var būt cirkulācijas sūkņa, sausinātāja vai vecas saldētavas vaina. Tādai mazai mājai kā 120 m² vienstāva projekts ar divām guļamistabām šāda lieka bāzes slodze gadā var sastādīt ievērojamu rēķina daļu.
Slikti noregulēts siltumsūknis
Verdikts: stundu dati to parāda labāk nekā siltumsūkņa paša lietotne.
Visbiežākā kļūda ir pārāk stāva apkures līkne vai pārāk augsta turpgaitas temperatūra. Datos to redz kā patēriņu, kas siltākās dienās samazinās pārāk lēni. Pie +5 °C māja tērē gandrīz tikpat, cik pie −5 °C, un enerģijas parakstā līnija kļūst lēzena. Otra pazīme ir nakts temperatūras pazemināšana grīdas apkurei. Dati tad parāda zemu patēriņu naktī un lielu lēcienu no sešiem līdz deviņiem rītā, kad siltumsūknis cenšas mājai atdot atņemto siltumu. Lēnai grīdas apkurei tas reti atmaksājas.
Lielāka platība pati par sevi nav problēma. Trīs guļamistabu vienstāva māja ar 190 m² pareizi noregulēta var būt ekonomiskāka nekā mazāka māja ar slikti iestatītu iekārtu. Tieši šo salīdzināšana pa stundām arī parāda.
Rezerves sildītājs, kas strādā klusām
Verdikts: stundu dati to atklāj, apakšskaitītājs to pierāda.
Daudziem gaiss-ūdens siltumsūkņiem ir elektriskais sildelements ar 3, 6 vai 9 kW pakāpēm. Lielā salā tam jāieslēdzas, bet ne pie nulles grādiem. Pazīme datos ir stunda, kurā patēriņš pārsniedz siltumsūkņa maksimālo elektrisko jaudu, kas norādīta tehniskajā pasē. Piemēram, iekārta var paņemt ne vairāk kā 3 kW, bet tabulā ir 6–7 kWh, un tas atkārtojas vairākas stundas pēc kārtas mērenā laikā. Bieži vainīgs ir pārāk augsts bivalences punkts vai nepareizs uzstādījums pēc atkausēšanas.
Jāpatur prātā viena vietējā īpatnība: elektriskā pirts. Sestdienas vakarā krāsns ar 6–9 kW jaudu divās trijās stundās paņem 10–20 kWh, un tas datos izskatās gluži kā rezerves sildītājs. Pirms sākat vainot siltumsūkni, atzīmējiet, kad karsējāt pirti.
Karstā ūdens grafiks
Verdikts: šeit ir vieglākais ietaupījums, jo bieži pietiek mainīt vienu iestatījumu.
Karstā ūdens uzsilde datos parādās kā regulārs 1,5–3 kWh lēciens. Ja tas notiek septiņos vakarā, kad elektrība biržā parasti ir dārgākā, bet jums ir biržas cenai piesaistīts līgums, katru dienu maksājat vairāk nekā vajadzētu. Ir arī otrs iemesls aplūkot grafiku. Reizi nedēļā daudzi siltumsūkņi uzsilda tvertni virs 60 °C, lai iznīcinātu legionellas, un bieži to dara ar elektrisko sildelementu. Ja tas notiek darba dienas pēcpusdienā, pārceliet to uz nakti.
Svarīgs ir arī vannas istabu skaits. 146 m² bungalo ar vienu vannas istabu uzsildīs krietni mazāk ūdens nekā divstāvu māja ar piecām guļamistabām, kurā dzīvo liela ģimene. Otrajā gadījumā tvertnes tilpums un uzsildes laiks ietekmē rēķinu vairāk nekā jebkurš sadzīves tehnikas modelis.
Ko ieplānot sadales skapī
Verdikts: apakšskaitītāji ir lētākie tad, kad māja vēl ir uz papīra.
Ja jau elektroapgādes projektā lielajiem patērētājiem paredz atsevišķas grupas, kWh skaitītāju uz DIN sliedes pieliek par dažiem desmitiem eiro. Vēlāk tas pats nozīmē pārbūvēt sadalni. Pirmā prioritāte ir šie patērētāji:
- siltumsūkņa āra bloks un kompresors;
- rezerves sildelements un karstā ūdens tvertnes sildelements, ja iespējams, katrs atsevišķi;
- elektriskā pirts;
- elektroauto uzlādes punkts, ja tas plānots vai var nākotnē parādīties;
- virtuves plīts un cepeškrāsns.
Izvēlieties skaitītājus ar datu izeju (Modbus, Wi-Fi vai līdzīgu), lai rādījumi automātiski nonāktu mājas sistēmā un nebūtu jāpieraksta ar roku. Viedās rozetes ir domātas mazākām ierīcēm: saldētavai pagrabā vai garāžā, sausinātājam, vecam ledusskapim, darba datoram. Tās noder, lai noskaidrotu, no kurienes nāk bāzes slodze. Kurām grupām vajag skaitītājus, apspriediet ar elektroapgādes projektētāju, jo tas ietekmē arī sadalnes izmēru un vietu tehniskajā telpā.
Divstāvu mājā, piemēram 205 m² klasiskā projektā ar trim vannas istabām, ir lietderīgi atsevišķi uzskaitīt arī otrā stāva grupas. Tā var redzēt, vai elektriskie dvieļu žāvētāji un grīdas sildītāji vannas istabās nedarbojas visu diennakti.
Kam ko izvēlēties
- Jau dzīvojat mājā un rēķins šķiet par lielu: sāciet ar e-st.lv stundu datiem un enerģijas parakstu. Tas neko nemaksā un parasti parāda, kur meklēt.
- Dati liecina par rezerves sildītāju vai karsto ūdeni: pārbaudiet siltumsūkņa iestatījumus kopā ar uzstādītāju. Ja nepieciešams, pielieciet vienu apakšskaitītāju tieši šai grupai.
- Vasarā bāzes slodze pārsniedz 0,4 kWh stundā: nopērciet dažas viedās rozetes un pa vienai pārbaudiet aizdomīgās ierīces.
- Māju tikai plānojat: elektroapgādes projektā paredziet atsevišķas grupas un skaitītājus siltumsūknim, sildelementiem, pirtij un uzlādei. Tas izmaksā mazāk nekā viena ziema bez šīs informācijas.
- Jums ir biržas cenas līgums: stundu dati ir obligāti. Bez tiem nevar pārbaudīt, vai karstā ūdens un apkures grafiks ir pielāgots lētajām stundām.
Tarifu nosacījumi, biržas cenas un elektroapgādes prasības mainās. Pirms lieliem lēmumiem pārbaudiet aktuālo informāciju pie sava elektroenerģijas tirgotāja, Sadales tīkla un projektētāja.
