Janvāra nakts Pierīgā, ārā −20 °C, un ap diviem naktī pazūd elektrība. Siltumsūknis apstājas, rekuperators klusē. Cik ātri atdzisīs māja? Daudzi uzskata, ka atbilde ir sienu materiālā: gāzbetona māja esot «siltāka» par karkasa māju, jo tā ir smagāka. Tā ir tikai daļēja taisnība. Termiskā masa, proti, spēja uzkrāt siltumu betonā, mūrī un blīvos materiālos, palīdz izlīdzināt temperatūras svārstības. Tomēr labi siltinātā mājā tā ir otrā svarīgākā lieta, nevis pirmā. Šis saraksts palīdzēs saprast, kur smagums tiešām dod labumu un kur nauda jāiegulda citur.
1. posms: vispirms siltinājums un gaisa necaurlaidība
- Siltumcaurlaidība: pārbaudi, vai projektā norādītās sienu, jumta un grīdas U vērtības atbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām. Precīzos skaitļus un aprēķina metodi apstiprini ar arhitektu vai būvvaldi, jo prasības laika gaitā mainās.
- Gaisa necaurlaidība: līgumā ar būvnieku paredzi blīvuma testu (blower door) un mērķa rezultātu. Rūpīgi uzbūvētas karkasa un gāzbetona mājas bieži sasniedz n50 zem 1 h⁻¹.
- Aukstuma tilti: īpaši pārskati pamatu un sienu savienojumu, logu iebūvi siltinājuma slānī, pārsedzes un terases plātnes pieslēgumu.
- Ventilācija ar rekuperāciju: hermētiskai mājai tā ir obligāta. Izvēlies iekārtu ar augstu siltuma atguvi un vasaras apvadu (bypass).
Termiskā masa siltumu nerada, tā to tikai uzglabā. Ja māja caur spraugām un aukstuma tiltiem zaudē daudz siltuma, smaga grīda vienkārši uzkrās siltumu, kas pēc tam aizplūdīs ārā. Tāpēc vispirms jāpanāk, lai siltums mājā paliek. Tikai tad ir vērts domāt, kur to uzkrāt. Labi siltināta un hermētiska vieglā karkasa māja aukstā naktī būs komfortablāka nekā vidēji siltināta smaga māja.
2. posms: izvēlies, kur masa tiešām strādā
- Karkasa māja bez betona: tā ir viegla, ātri uzsilst un ātri atdziest. Tas ir ērti mājā, kurā dzīvo ar pārtraukumiem, piemēram, lauku mājā ar pirti, ko apsilda tikai brīvdienās.
- Gāzbetona sienas: bloku blīvums parasti ir aptuveni 400–600 kg/m³, tātad daudz mazāks nekā betonam. Siltuma uzkrāšanā piedalās galvenokārt dažus centimetrus biezs sienas iekšējais slānis kopā ar apmetumu.
- Betona grīda ar apsildi: 5–8 cm biezs izlīdzinošais slānis uz siltinātas pamatnes ir efektīvākais masas avots. Aptuveni: 150 m² grīda ar 5 cm slāni sver ap 16–17 tonnām un uzkrāj apmēram 4 kWh uz katru grādu.
- Mūra iekšsienas: silikātķieģeļu vai blīvu bloku starpsienas karkasa vai gāzbetona mājā pievieno masu tur, kur tā saskaras ar telpas gaisu.
- Virsmu apdare: biezs paklājs, piekārtie griesti vai ģipškartona apšuvums uz līstēm masu norobežo no telpas, un tad tās efekts samazinās.
Latvijā bieži vislabākais kompromiss ir karkasa māja ar betona grīdu: rūpnīcā ražotas, labi siltinātas sienas un smaga apsildāma grīda, kas tik un tā vajadzīga siltumsūknim. Šis risinājums vislabāk der vienstāva mājai, kur visa dzīvojamā platība atrodas uz pamatnes plātnes. Piemērs ir skandināvu stila vienstāva māja ar 3 guļamistabām un 194 m² platību. Arī kompaktā vienstāva mājā ar 3 guļamistabām un 85 m² betona grīda uzkrās pietiekami daudz siltuma, lai temperatūra mainītos lēni.
3. posms: siltumsūknis, lētās stundas un elektrības pārtraukums
- Grīdas apsildes režīms: smaga grīda ļauj siltumsūknim strādāt garākos ciklos un pārbīdīt daļu apkures uz lētākām stundām, ja pieļauj 1–2 °C svārstības telpā.
- Vadības iespējas: pārbaudi, vai siltumsūknis vai tā vadības sistēma var ņemt vērā elektrības biržas cenu grafiku. Ne visi modeļi to prot bez papildu kontroliera.
- Akumulācijas tvertne: vieglā karkasa mājā daļu no tā, ko dotu betons, var aizstāt ar ūdens buferi. Salīdzini to izmaksas un vietu tehniskajā telpā.
- Atdzišanas ātrums: labi siltinātā smagā mājā sala naktī temperatūra bez apkures parasti krītas par aptuveni 1–3 °C astoņās stundās, vieglā mājā vairāk. Tie ir orientējoši skaitļi, nevis garantija.
- Rezerves siltums: kamīns vai krāsns ar akumulācijas masu ir ilgu elektrības pārtraukumu labākā apdrošināšana. Atceries, ka bez strāvas apstājas arī ventilācija.
Lielākā naudas ekonomija ar biržas cenām nāk no tā, ka māja kopumā patērē maz siltuma. Termiskā masa tikai palīdz šo patēriņu pārvietot laikā. Pārbīdīt apkuri par dažām stundām ir reāli. Turpretī «uzlādēt» grīdu nedēļai uz priekšu nav iespējams, jo pārkarsēta grīda rada diskomfortu un siltuma zudumus. Tāpēc apkures speciālistam jau projektēšanas laikā jāpasaka, kāda vadības stratēģija ir plānota.
4. posms: jūlija karstums
- Ēnojums: ārējās žalūzijas vai markīzes dienvidu un rietumu logiem un pietiekami lielas jumta pārkares. Iekšējie aizkari saules siltumu jau ir ielaiduši telpā.
- Logu laukums: lieli stikla laukumi uz rietumiem ir galvenais pārkaršanas cēlonis. To nekompensēs ne betons, ne gāzbetons.
- Nakts vēdināšana: masa palīdz tikai tad, ja to naktī var atdzesēt. Plāno logus, kurus droši atstāt atvērtus, un rekuperatoru ar apvadu.
- Jumta stāvs: pusotra stāva mājā mansarda guļamistabas pārkarst visātrāk, tāpēc jumta siltinājumam un ventilējamai spraugai jābūt kārtīgiem.
- Dzesēšana: gaiss-ūdens siltumsūknis var vēsināt caur grīdu, tomēr ūdens temperatūra jāierobežo, lai nerastos kondensāts.
Karstuma viļņos smaga māja aiztur temperatūras kāpumu par dažām stundām, bet tikai tad, ja naktis ir vēsas un siltums naktī tiek izvadīts ārā. Divstāvu mājā, piemēram, divstāvu mājā ar 4 guļamistabām un 179 m² vai divstāvu mājā ar 3 guļamistabām un 185 m², ir lietderīgi ielikt betona grīdu pirmajā stāvā, bet otrā stāva guļamistabām vairāk palīdzēs ēnojums un labs jumta siltinājums nekā papildu masa. Vienstāva tradicionāla stila mājā ar 3 guļamistabām un 167 m² visas telpas atrodas uz smagās plātnes, tāpēc vasarā tā parasti saglabā vēsumu vienmērīgāk.
Biežākās kļūdas
- Masa siltinājuma vietā: izvēlas biezāku gāzbetonu un ietaupa uz siltinājuma vai blīvuma testa.
- Nosegta grīda: uz apsildāmas betona grīdas ieklāj biezu paklāju vai siltinošu pamatni zem grīdas seguma.
- Bez ēnojuma: paļaujas uz smagām sienām, bet rietumu logiem neparedz ārējo saules aizsardzību.
- Nepārbaudīta vadība: iegādājas siltumsūkni, kas nespēj strādāt pēc biržas cenām, un pēc tam meklē papildu risinājumus.
- Nav rezerves siltuma: hermētiskā mājā neparedz kamīnu vai citu siltuma avotu, kas darbojas bez elektrības.
