Janvāra nakts Pierīgā, ārā −18 °C, bet mājā ir silta grīda, dušā karsts ūdens un pie mājas sienas nav neviena dūcoša āra bloka. Visu to dara viens skapja izmēra aparāts tehniskajā telpā, kas siltumu ņem no gaisa, ko jūs paši jau esat sasildījuši un izelpojuši. Tā strādā nosūces gaisa siltumsūknis. Tas nav universāls risinājums, taču nelielai, labi siltinātai mājai tas var būt vienkāršākais veids, kā izpildīt gandrīz nulles enerģijas ēkas prasības. Šajā rakstā noskaidrosim, kad tas tiek galā ar Latvijas ziemu, kur ir mājas platības robeža un kāpēc plānojums šeit ir tikpat svarīgs kā pati iekārta.
Kā darbojas nosūces gaisa siltumsūknis
Katrā mājā gaiss no vannas istabas, tualetes, virtuves un veļas telpas ir jāizvada ārā, citādi rodas mitrums un pelējums. Parasti šis gaiss, sasildīts līdz +20…+22 °C, vienkārši aiziet caur jumtu. Nosūces gaisa siltumsūknis to pirms izmešanas izlaiž caur iztvaikotāju un atdzesē līdz aptuveni 0 °C vai pat zemāk. Atgūto siltumu kompresors paceļ līdz temperatūrai, kas der apkurei un karstajam ūdenim.
Kas ir iekšā vienā korpusā
- Kompresors un iztvaikotājs, kas ņem siltumu no nosūces gaisa;
- nosūces ventilators, kas nepārtraukti vēdina māju;
- karstā ūdens tvertne, parasti 180–250 litri;
- elektriskais sildelements kā rezerve aukstākajām dienām;
- vadības bloks, kas sadala siltumu starp siltajām grīdām un boileri.
Āra bloka nav. Mazā zemes gabalā Pierīgas ciematā tas nozīmē, ka nav jādomā par trokšņa virzienu uz kaimiņiem, apledojumu zem bloka un tā izskatu pie fasādes.
No kurienes nāk svaigs gaiss
Vienkāršākajā variantā māja vēdinās tikai ar nosūci: guļamistabās un viesistabā sienā vai logu rāmjos ir pieplūdes vārsti, caur kuriem iekļūst āra gaiss. Tas nozīmē, ka svaigais gaiss ienāk auksts. Tā siltums netiek atgūts pieplūdes gaisam kā rekuperatorā, bet gan apkures ūdenim. Daļai iekārtu ir arī versija ar pieplūdes moduli, kas pieplūdes gaisu nedaudz uzsilda. Tā ir dārgāka, bet komfortablāka, īpaši guļamistabās.
Vai ar to pietiek Latvijas janvārī?
Galvenais ierobežojums ir vienkārša fizika: siltumsūknis var paņemt tikai tik daudz siltuma, cik ir izplūstošajā gaisā. Mazai mājai nepieciešamā gaisa apmaiņa parasti ir ap 100–150 m³/h. Ja šo gaisu atdzesē par aptuveni 20 grādiem, no tā var atgūt apmēram 0,7–1 kW. Kopā ar kompresora elektroenerģiju ūdenī nonāk aptuveni 1,2–1,8 kW nepārtrauktas jaudas, tātad 30–40 kWh diennaktī.
Ko tas nozīmē praksē
Labi siltinātai 90–100 m² mājai siltuma zudumi stiprā salā var būt ap 3–4 kW, jo bez rekuperatora ventilācijas zudumi ir pilni. Tāpēc nosūces gaisa siltumsūknis:
- pavasarī, rudenī un siltākās ziemas dienās nosedz visu apkuri un karsto ūdeni;
- parastā ziemā ap −5 °C sedz lielāko daļu vajadzības;
- salā zem −15 °C ieslēdz elektrisko sildelementu, kas strādā ar efektivitāti 1:1.
Daudzām iekārtām var palielināt gaisa plūsmu, lai iegūtu vairāk siltuma, taču tad māja ziemā tiek pārvēdināta un gaiss kļūst sauss. Tas ir kompromiss, nevis bezmaksas jauda.
Siltā grīda palīdz
Siltumsūknis strādā efektīvāk, ja apkures ūdens temperatūra ir zema, aptuveni 30–35 °C. Tieši tāpēc šīs iekārtas gandrīz vienmēr tiek kombinētas ar grīdas apsildi visā mājā. Radiatori ar augstu ūdens temperatūru šim risinājumam der slikti.
Mājas platības praktiskā robeža
Precīzu robežu nosaka siltuma zudumu aprēķins, kas jāveic projektētājam. Orientējoši vienstāva karkasa vai gāzbetona mājai ar labu siltinājumu un kompaktu formu situācija ir šāda:
| Apsildāmā platība | Piemērotība | Komentārs |
|---|---|---|
| līdz 70 m² | ļoti laba | Apkures vajadzība maza, lielāko daļu enerģijas patērē karstais ūdens. |
| 70–110 m² | laba | Ideālā zona: viena iekārta sedz gandrīz visu, sildelements ieslēdzas tikai salā. |
| 110–140 m² | robežgadījums | Vajadzīgas ļoti labas norobežojošās konstrukcijas, gaisa necaurlaidība un vienkārša forma. |
| virs 140 m² | parasti nav izdevīgi | Elektriskā sildelementa stundu kļūst par daudz, labāka izvēle ir gaiss-ūdens siltumsūknis ar rekuperatoru. |
Pusotra stāva mājai situācija ir sarežģītāka: kanāli jāved uz otro stāvu, un jumta stāva istabas ar slīpajiem griestiem ziemā zaudē vairāk siltuma. Tāpēc šis risinājums vislabāk iederas kompaktā vienstāva mājā.
Mazāko māju galā labs piemērs ir mūsdienīga 50 m² māja ar divām guļamistabām, kur nosūces gaisa siltumsūknis faktiski nodrošina visu mājas tehniku. Nedaudz lielāka ir 67 m² vienstāva māja ar trim guļamistabām, kas der jaunai ģimenei vai lauku mājai.
Izmaksas: viena iekārta vai divas sistēmas?
Galvenā alternatīva jaunā gandrīz nulles enerģijas mājā ir gaiss-ūdens siltumsūknis kopā ar atsevišķu ventilācijas iekārtu ar rekuperāciju. Tabulā ir orientējošas 2025. gada cenas 90–110 m² mājai ar uzstādīšanu. Reālās cenas atkarīgas no reģiona, uzstādītāja un iekārtas klases.
| Pozīcija | Nosūces gaisa siltumsūknis | Gaiss-ūdens siltumsūknis + rekuperators |
|---|---|---|
| Iekārtas un montāža | aptuveni 8 000–12 000 EUR (ar boileri, kanāliem un pieplūdes vārstiem) | aptuveni 6 000–10 000 EUR siltumsūknis ar boileri + 4 000–7 000 EUR rekuperators ar kanāliem |
| Kopā | 8 000–12 000 EUR | 10 000–17 000 EUR |
| Elektroenerģija gadā (apkure, karstais ūdens, ventilācija) | ap 3 000–4 000 kWh | ap 2 500–3 500 kWh |
| Izmaksas gadā pie 0,18–0,25 EUR/kWh | ap 550–1 000 EUR | ap 450–875 EUR |
| Āra bloks | nav | ir |
| Vieta tehniskajā telpā | viens korpuss, ap 0,6 × 0,6 m | divas iekārtas un boileris |
Secinājums ir vienkāršs: mazai mājai nosūces gaisa siltumsūknis ir lētāks investīcijās, bet nedaudz dārgāks ekspluatācijā. Starpība gadā parasti ir dažu simtu eiro robežās, tāpēc investīciju ietaupījums atmaksājas daudzus gadus. Jo lielāka māja, jo vairāk ekspluatācijas starpība aug, un ap 130–140 m² gaiss-ūdens sistēma ar rekuperatoru parasti kļūst izdevīgāka.
Elektrības cenu Latvijā ietekmē biržas cena un sadales tarifs, tāpēc pārrēķiniet aprēķinu ar savu līgumu. Ja plānojat saules paneļus uz jumta, abām sistēmām tas samazina patēriņu, bet ziemas mēnešos saules devums ir mazs.
Plānojums: īsi kanāli un mitrās telpas pie tehniskās telpas
Viena iekārta, kas vienlaikus ir katls, boileris un ventilācija, prasa disciplinētu plānojumu. Jo garāki kanāli un cauruļvadi, jo lielāki zudumi, troksnis un izmaksas.
Tehniskā telpa mājas centrā
Labākais risinājums ir tehniskā telpa vai veļas telpa blakus vannas istabai un virtuvei. Tad:
- nosūces kanāli no mitrajām telpām ir tikai daži metri garumā;
- karstā ūdens caurules līdz dušai un izlietnei ir īsas, un ūdens nav ilgi jātecina;
- grīdas apsildes kolektors atrodas pie iekārtas;
- visi kanāli paliek siltajā mājas daļā, nevis neapkurinātos bēniņos.
Labi to parāda 93 m² vienstāva māja ar trim guļamistabām un kompaktu, gandrīz taisnstūrainu formu. Ja vajadzīgas divas mitrās telpas, palūkojieties uz 102 m² māju ar trim guļamistabām un pusotru vannas istabu: abas mitrās telpas atrodas tuvu viena otrai, un tas ir būtisks ieguvums. Minimālistiskais 116 m² projekts ar trim guļamistabām jau ir tuvu robežai, kur šis risinājums vēl ir pamatots, ja konstrukcijas ir labi siltinātas.
Ko nedrīkst pievienot nosūcei
Pirts. Karsts, ļoti mitrs gaiss no pirts nav piemērots iztvaikotājam. Pirtij vajadzīga atsevišķa ventilācija, un pirts gaiss tiek izvadīts tieši ārā. Virtuves tvaika nosūcējs. Taukainais gaiss aizsērē filtrus un iztvaikotāju, tāpēc virtuvē parasti izmanto recirkulācijas nosūcēju vai atsevišķu izvadu. Kamīns. Malkas krāsns vai kamīns jāprojektē ar savu gaisa pievadu, lai nosūces ventilācija neradītu mājā zemspiedienu un dūmi nenāktu atpakaļ telpā.
Pieplūdes vārstu vieta
Ja izvēlaties vienkāršo nosūces variantu bez pieplūdes moduļa, pieplūdes vārstus guļamistabās izvietojiet augstu, vietā, kur aukstais gaiss sajaucas ar telpas gaisu, nevis virs gultas galvgaļa. Ar grīdas apsildi nav radiatora, kas siltu pieplūstošo gaisu, tāpēc šai detaļai jāpievērš uzmanība jau projektā.
Gandrīz nulles enerģijas prasības un projekts
Jaunām dzīvojamām mājām Latvijā jāatbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām, un tas ir jāpierāda ar energoefektivitātes aprēķinu. Nosūces gaisa siltumsūknis šeit palīdz, jo apkure un karstais ūdens lielākoties nāk no atjaunojamās enerģijas. Taču jāņem vērā, ka elektriskā sildelementa stundas pasliktina primārās enerģijas rādītāju. Lielākai mājai tas var izšķirt, vai prasības tiek izpildītas.
Atkarībā no mājas lieluma un ēkas grupas pēc Būvniecības likuma būvvaldē iesniedz būvprojektu būvatļaujas saņemšanai vai paskaidrojuma rakstu. Sīkāk to noskaidrojiet savā novada būvvaldē. Jebkurā gadījumā:
- lūdziet projektētājam siltuma zudumu aprēķinu jau skiču stadijā;
- ventilācijas un apkures daļu projektējiet kopā ar plānojumu, nevis pēc tā;
- pārbaudiet, vai izvēlētās iekārtas jauda un gaisa plūsma atbilst aprēķinam, nevis tikai platībai;
- pēc būvniecības veiciet gaisa necaurlaidības testu, jo cauras konstrukcijas šim risinājumam kaitē vairāk nekā citiem.
Ja jūsu sapņu māja ir lielāka, piemēram, 128 m² vienstāva māja ar četrām guļamistabām, divām vannas istabām un garāžu, apspriediet ar projektētāju abus variantus. Visticamāk, gaiss-ūdens siltumsūknis ar rekuperatoru tur būs racionālāks.
Biežākie jautājumi
Vai nosūces gaisa siltumsūknis strādā arī pie −25 °C?
Jā, jo tas ņem siltumu no iekštelpu gaisa, nevis no āra gaisa, tāpēc tā efektivitāte salā nekrītas tā, kā gaiss-ūdens iekārtai. Ierobežota ir tikai tā jauda, un stiprā salā trūkstošo daļu sedz elektriskais sildelements.
Vai šis risinājums der pusotra stāva mājai?
Var derēt, ja māja ir maza un kompakta, bet kanāli uz jumta stāvu un tur esošās guļamistabas sarežģī sistēmu. Vienstāva mājā līdz aptuveni 110–120 m² tas ir daudz vienkāršāk.
Vai ir vajadzīgs vēl kāds apkures avots?
Obligāti tas nav, jo rezervi nodrošina iebūvētais sildelements. Daudzi lauku mājās un Pierīgā tomēr ierīko nelielu kamīnu vai malkas krāsni: tā ir drošība elektrības pārtraukumu laikā un palīdz aukstākajās nedēļās.
Cik bieži jāapkopj iekārta?
Nosūces filtri parasti jātīra vai jāmaina vairākas reizes gadā, atkarībā no iekārtas un mājas. Reizi gadā ieteicams speciālista apskats, kurā pārbauda arī vārstu un kanālu tīrību, jo netīrs filtrs samazina gan gaisa plūsmu, gan siltuma jaudu.
