Februāra rīts Pierīgā, ārā mīnus astoņi, iekšā plus divdesmit. Speciālists ar termokameru lēnām iet gar jaunās mājas sienām, un ekrānā parādās tas, ko neviens vizuāli nepamanīja: zils trīsstūris guļamistabas stūrī, tumša svītra zem palodzes, auksta josla visā cokola garumā. Tieši šī iemesla dēļ termogrāfiju jaunai mājai vērts pasūtīt, pirms parakstāt pieņemšanas aktu, nevis pēc pirmās ziemas.
Termogrāfija darbojas tikai tad, ja starp iekšpusi un ārpusi ir pietiekama temperatūru starpība, praksē vismaz 15–20 °C. Latvijā tas nozīmē apkures sezonu, parasti no novembra līdz martam, labākais laiks ir agrs rīts vai mākoņaina diena bez stipra vēja, kad saule nav sasildījusi fasādi. Māja diennakti pirms mērījumiem jāuztur vienmērīgi apsildīta. 2026. gadā privātmājas termogrāfija Latvijā parasti maksā aptuveni 120–300 EUR atkarībā no platības, attāluma un atskaites detalizācijas, bet kopā ar gaisa caurlaidības testu bieži 350–700 EUR. Cenas atšķiras, tāpēc salīdziniet piedāvājumus un precizējiet, kas ietilpst atskaitē.
Zemāk septiņas vietas, uz kurām termokamera jaunā mājā skatās visbiežāk, un mājas projekti, kas palīdz saprast, kāpēc tieši tur.
1. Cokols un grīdas pamatne vienstāva mājā
Vienstāva mājai ir liels perimetrs attiecībā pret platību, tāpēc pamatu un sienas mezgls aizņem daudz metru. Kompaktā minimālisma māja ar trim guļamistabām labi parāda, cik garš ir šis savienojums pat 113 m² ēkai. Termogrammā aukstais cokols izskatās kā vienmērīga zila josla grīdas līmenī. Visbiežākie cēloņi ir nepietiekami siltināta pamatu josla, pārtraukta izolācija starp plātni un sienu vai siltinājums, kas neiet pietiekami dziļi zemē. Iekšpusē tas nozīmē aukstas grīdlīstes un risku, ka stūros parādīsies pelējums.
2. Griestu mezgls zem bēniņiem
Daudzās vienstāva mājās siltinājums ir uzbērts vai ieklāts bēniņu pārsegumā. Nelielā bungalo tipa māja ar slīpu jumtu ir tipisks piemērs: bēniņi nav apdzīvoti, un viss siltums jāaptur griestos. Kamera šeit meklē divas lietas. Pirmkārt, plankumus griestu vidū, kur birstošā ekovate vai minerālvate ir sablīvējusies vai nav sasniegusi projektēto biezumu. Otrkārt, aukstu malu gar ārsienām, kur siltinājums nav aizvilkts līdz sienas virsai un neveido vienotu kontūru.
3. Logu montāžas šuves lielos stiklojumos
Mūsdienīgā mājā ar plašiem logiem uz dārzu montāžas šuves ir garākas nekā jebkur citur. Plašā vienstāva māja ar atvērtu dzīvojamo zonu rāda, cik daudz metru ir savienojumiem starp rāmi un sienu. Termogrammā nekvalitatīva šuve redzama kā šaura auksta līnija rāmja perimetrā, bieži zem palodzes vai augšējos stūros. Iemesls parasti ir trūkstoša vai pārrauta iekšējā tvaika izolācijas lente, nepilnīgi aizpildīta putu šuve vai logs, kas uzstādīts nepareizā dziļumā attiecībā pret siltinājuma slāni.
4. Mansarda slīpnes pusotra stāva mājā
Pusotra stāva māja Latvijā ir iecienīta, jo ļauj izmantot jumta telpu, taču tieši šeit satiekas visvairāk mezglu: slīpne, ceļsiena, horizontālie griesti, jumta logi. Tradicionālā māja ar guļamistabām otrajā stāvā labi parāda šo ģeometriju. Termokamera bieži atrod aukstas joslas starp spārēm, kur siltinājuma plātnes nav cieši sagrieztas, un vējainus stūrus pie ceļsienas pamatnes. Pārbaudiet arī jumta logu apdares: ja ap tiem nav kārtīgi pievienota tvaika izolācija, mitrais gaiss ziemā kondensējas konstrukcijā.
5. Koka karkasa sienas: statņi, spraugas un instalācijas
Koka karkasa mājas Latvijā bieži top rūpnīcā, un elementu kvalitāte parasti ir laba, bet defekti rodas montāžā objektā. Divstāvu māja ar vienkāršu divslīpņu siluetu ir forma, ko karkasā būvē ļoti bieži. Termogrammā normāla karkasa siena izskatās kā regulārs svītrojums, jo statņi vada siltumu nedaudz labāk par vati. Satraucoši ir neregulāri plankumi starp statņiem, kas liecina par spraugām pildījumā, un siltas vai aukstas līnijas pie elektrības kārbām un cauruļu ievadiem, kur pārdurta tvaika izolācija.
6. Gāzbetona sienas: pārsedzes, josla un pagrabs
Gāzbetona mūrim pats bloks siltumu tur labi, bet vājās vietas ir tur, kur mūrī ielikts betons. Lielā divstāvu ģimenes māja ar pagrabu parāda vairākas šādas vietas vienuviet: monolītās pārsedzes virs logiem, stiegroto joslu zem pārseguma un pagraba sienu savienojumu ar pirmo stāvu. Ja fasādes siltinājums nav pietiekami pārklājis šos elementus, termogrammā tie izskatās kā horizontālas aukstas joslas. Pagraba telpās kamera bieži parāda aukstu pārseguma malu, kas norāda uz pārtrauktu siltinājumu ap pamatu.
7. Kopā ar gaisa caurlaidības testu
Termogrāfija parāda temperatūru, bet ne vienmēr atšķir sliktu siltinājumu no gaisa noplūdes. Tāpēc to izdevīgi apvienot ar gaisa caurlaidības testu, ko bieži sauc par blower door testu. Ventilators ārdurvīs rada zemspiedienu, aukstais āra gaiss tiek iesūkts caur visām spraugām, un kamera tās uzreiz parāda kā izplūdušas aukstas "mēles". Mazai mājai, piemēram, kompaktajai divstāvu mājai ar divām guļamistabām, tas ir īpaši svarīgi: nelielā tilpumā katra sprauga būtiski ietekmē rezultātu un ventilācijas ar rekuperāciju darbību. Gandrīz nulles enerģijas ēkas prasību kontekstā gaisa caurlaidības mērījums bieži ir arī formāli vajadzīgs, tāpēc precizējiet ar arhitektu vai energoauditoru, kad un kādā būvniecības stadijā to veikt.
Kā lasīt atskaiti un izmantot to pirms galīgā maksājuma
Laba atskaite katram defektam dod divas bildes: parasto fotogrāfiju un termogrammu, ar norādītu vietu, iekšējo un ārējo temperatūru mērījuma laikā un krāsu skalu. Skatieties nevis uz pašu krāsu, bet uz skalu un uz to, cik grādu atšķiras aukstā vieta no blakus esošās sienas. Labs speciālists arī uzrakstīs, vai problēma ir siltinājumā, gaisa noplūdē vai tikai virsmas efektā, piemēram, mēbeles vai atspulga dēļ.
Lai atskaite strādātu jūsu labā, rīkojieties šādā secībā:
- Pasūtiet termogrāfiju pirms pieņemšanas akta parakstīšanas un pirms galīgā maksājuma, ideālā gadījumā, kamēr iekšējā apdare vēl nav pilnībā pabeigta.
- Katru konstatēto vietu ierakstiet defektu sarakstā ar atsauci uz attēla numuru atskaitē.
- Vienojieties ar būvnieku par novēršanas termiņu un pēc remonta lūdziet atkārtotu mērījumu tajās pašās vietās.
- Ja līgumā paredzēts garantijas ieturējums, atlaidiet to tikai tad, kad defekti apstiprināti kā novērsti.
Atskaiti saglabājiet arī garantijas laikam: ja problēma parādās tikai otrajā ziemā, sākotnējās termogrammas kalpos kā pierādījums, kāda bija konstrukcija nodošanas brīdī. Juridiskos jautājumus par līgumu un garantiju labāk pārrunāt ar juristu vai būvuzraugu.
Termogrāfija nav dārga salīdzinājumā ar mājas cenu, bet tās vērtība ir laikā: viena auksta stunda februārī var pasargāt no desmitiem gadu ar pārmaksātiem apkures rēķiniem un pelējuma stūros. Izvēlieties projektu ar skaidriem mezgliem, paredziet mērījumu jau līgumā un ļaujiet kamerai pateikt pēdējo vārdu, pirms jaunā māja kļūst par jūsu mājām.
