Janvāra rīts Pierīgā: ārā +1 °C, migla, no siltumsūkņa āra bloka kāpj tvaiks. Iekārta tikko atkausē siltummaini, un tieši tagad izšķiras, vai mājā kaut kas būs jūtams. Var atdzist radiatori otrajā stāvā, un var sākt klikšķēt kompresors. Vai arī nekas nemainīsies. Liela daļa atbildes ir atkarīga no viena jautājuma: vai sistēmā ir bufertvertne un vai tā tur vispār ir vajadzīga.
Gaiss-ūdens siltumsūknis jaunās mājās Latvijā ir kļuvis gandrīz par noklusējuma izvēli. Gandrīz nulles enerģijas ēku prasības un dārgais kurināmais to ir padarījuši loģisku. Bufertvertnes jautājums tomēr bieži tiek atstāts uzstādītāja ziņā, un viens meistars to liek katrā objektā, bet cits nekad. Apskatīsim septiņas lietas, kas jāsaprot pirms lēmuma.
1. Ko bufertvertne patiesībā dara
Bufertvertne ir siltināta ūdens tvertne apkures kontūrā. Tā nav karstā ūdens boileris: dušai un virtuvei paredzētais ūdens parasti glabājas atsevišķā tvertnē. Buferī cirkulē tas pats apkures ūdens, kas iet uz grīdas apsildi vai radiatoriem. Tvertnes uzdevums ir palielināt sistēmas ūdens tilpumu, lai siltumsūknim būtu "rezerve". No tās var paņemt siltumu, kad tas vajadzīgs, un tajā var ielikt siltumu, kad mājai to pašlaik nevajag.
Pieslēgumam ir divas izplatītas shēmas. Četru pieslēgumu buferis hidrauliski atdala siltumsūkņa kontūru no mājas kontūra, un katram ir savs sūknis. Virknē pieslēgts divu pieslēgumu buferis vienkārši palielina tilpumu. Kura shēma ir pareiza, atkarīgs no konkrētā siltumsūkņa, tāpēc to izlemj projektētājs vai uzstādītājs, nevis pircējs veikalā.
2. Atkausēšana mitrajā Latvijas ziemā
Siltumsūknim visgrūtāk nav −20 °C salā, bet gan pie temperatūras ap nulli un augsta mitruma. Tieši tādu dienu Latvijā ir ļoti daudz no novembra līdz martam. Āra bloka siltummainis apledo, un iekārta to periodiski atkausē. Lielākā daļa gaiss-ūdens siltumsūkņu to dara, uz dažām minūtēm apgriežot ciklu, un siltumu atkausēšanai tie paņem no apkures ūdens.
Ja sistēmā ir maz ūdens, piemēram, tikai radiatori un īsas caurules, apkures ūdens šajās minūtēs ievērojami atdziest. Pēc tam siltumsūknim tas ir jāuzsilda no jauna, un daļa telpu brīdi paliek vēsākas. Bufertvertne vai pietiekami liela grīdas plātne šo kritumu nolīdzina. Atkausēšana notiek, bet mājā to nejūt.
3. Kad vienlaikus aizveras daudzi termostati
Otra problēma ir īsie cikli, kad kompresors ieslēdzas, pastrādā dažas minūtes un izslēdzas. Tas notiek, ja katrā istabā ir savs termostats un saulainā pēcpusdienā vairums kontūru aizveras vienlaikus. Siltumsūknis pēkšņi "redz" tikai vienu vannas istabu. Tā jauda ir par lielu, ūdens ātri sasilst, un iekārta apstājas, lai pēc brīža sāktu no jauna.
Bieža ieslēgšanās dilina kompresoru un pazemina efektivitāti. Bufertvertne šādā situācijā uzņem lieko siltumu, un siltumsūknis var nostrādāt garāku, mierīgāku ciklu. Tomēr bieži labāks risinājums ir neaizvērt visu. Daudzi uzstādītāji iesaka atstāt atvērtas lielās dzīvojamās zonas kontūras un ar termostatiem regulēt tikai guļamistabas.
4. Kad bufertvertni prasa ražotājs
Katrā siltumsūkņa instalācijas instrukcijā ir norādīts minimālais ūdens tilpums sistēmā vai tajā kontūra daļā, kas nekad netiek aizvērta. Ja mājas apkures sistēma šo prasību neizpilda, buferis ir jāuzstāda, un tas nav ieteikums. Neievērojot instrukciju, var rasties strīdi par garantiju, ja kompresors sabojājas.
Prasības atšķiras pēc modeļa, jaudas un tā, vai iekārta ir monobloks vai split sistēma. Tāpēc universāla skaitļa nav. Pirms iekārtas izvēles palūdziet uzstādītājam parādīt konkrēto prasību instrukcijā un aprēķināt, cik litru ir jūsu sistēmā. Tas ir vienkāršs aprēķins, un pēc tā kļūst skaidrs, vai buferis vajadzīgs.
5. Kad grīdas apsildes plātne jau ir buferis
Vienstāva mājā ar ūdens grīdas apsildi visās telpās betona izlīdzinošā kārta pati ir liels siltuma akumulators. Ja caurules ir iestrādātas pietiekami biezā kārtā un lielākā daļa kontūru ir atvērtas, sistēmā ir gan daudz ūdens, gan liela masa. Šādā gadījumā bufertvertne bieži nav vajadzīga. Daudzi siltumsūkņu ražotāji arī paredz tiešu pieslēgumu grīdas apsildei.
Tipisks piemērs ir kompakta vienstāva māja ar trim guļamistabām un 127 m², kur visa apkures zona ir vienā līmenī. Tāpat darbojas plaša vienstāva māja ar četrām guļamistabām, kur kontūras ir garas un ūdens daudz. Lielā mūsdienīgā vienstāva mājā ar 260 m² grīdas plātnes masa ir tik ievērojama, ka tvertne bieži vairāk aizņem vietu, nekā dod labumu.
Situācija mainās divstāvu un pusotra stāva mājās. Grīdas apsilde bieži ir tikai pirmajā stāvā, bet augšā ir radiatori vai plāna sausā grīdas sistēma. Piemēram, divstāvu mūsdienīgā mājā ar 195 m² otrā stāva guļamistabām varētu būt atsevišķs kontūrs ar citu temperatūru. Divu temperatūru sistēmās bufertvertne kopā ar maisīšanas mezglu atvieglo regulēšanu. Arī nelielā divstāvu mājā ar divām guļamistabām ar radiatoriem augšstāvā ūdens tilpums var izrādīties pārāk mazs, tāpēc vispirms vajag to aprēķināt.
6. Lētās stundas biržā: tvertne pret plātni
Ar dinamisko elektrības tarifu, kas seko biržas cenai, parādās vēl viens arguments. Siltumsūkni var darbināt naktī vai citās lētās stundās un uzkrāt siltumu dārgajām stundām. Tomēr ir vērts paskatīties uz skaitļiem. 200 litru tvertne, ko uzsilda par 15 grādiem, uzkrāj aptuveni 3,5 kWh siltuma. Salnā dienā tā ir mazāk nekā stunda labi siltinātas jaunas mājas apkures.
Grīdas plātne ir daudz ietilpīgāks akumulators. Ap 150 m² lielā mājā ar vairākus centimetrus biezu izlīdzinošo kārtu katrs grāds, par kādu plātni uzsilda, nozīmē aptuveni 4–5 kWh uzkrāta siltuma. Telpās tas ir gandrīz nemanāmi. Tāpēc tie, kas vēlas izmantot biržas cenu svārstības, vairāk iegūst no labas automātikas, kas uz dažām stundām paaugstina plātnes temperatūru, nevis no lielākas tvertnes. Buferis šeit palīdz tikai radiatoru mājās, un pat tur ieguvums mērāms stundās, nevis dienās.
7. Izmērs, izmaksas un vieta tehniskajā telpā
Ja buferis ir vajadzīgs, lielāks nenozīmē labāks. Pārāk liela tvertne lēnāk reaģē, rada lielākus siltuma zudumus un aizņem dārgu vietu. Ģimenes mājās parasti izvēlas šādus izmērus:
- 40–60 litri: neliela pie sienas stiprināma tvertne, ja trūkst tikai daži desmiti litru līdz ražotāja minimumam vai ja vajag nolīdzināt atkausēšanu radiatoru sistēmā.
- 80–150 litri: biežākais risinājums mājām ar jauktu sistēmu, kur ir grīdas apsilde pirmajā stāvā un radiatori augšā, un ar daudziem istabu termostatiem.
- 200–300 litri: lielākas mājas, vairāki kontūri ar dažādām temperatūrām vai sistēmas, kur siltumsūknis strādā kopā ar kamīnu ar ūdens siltummaini.
2026. gadā 50–100 litru bufertvertne bez darba Latvijā parasti maksā aptuveni 250–600 EUR, bet 200 litru tvertne ap 500–900 EUR. Kopā ar uzstādīšanu, papildu sūkni, vārstiem un izolāciju kopējās izmaksas parasti ir aptuveni 700–1800 EUR. Četru pieslēgumu shēmas un vairāku kontūru gadījumā tās var būt arī lielākas. Tie ir orientējoši diapazoni, tāpēc salīdziniet konkrētu uzstādītāju piedāvājumus.
Plānojot tehnisko telpu, rēķinieties, ka 100 litru tvertne ir aptuveni pusmetru plata un ap metru augsta. 200 litru tvertne ir apmēram 60 cm diametrā un ap 1,3–1,5 m augsta. Ap to vajag vietu caurulēm, vārstiem un apkopei. Ja tehniskajā telpā vēl ir karstā ūdens boileris, siltumsūkņa iekšējais bloks, ventilācijas iekārta ar rekuperāciju un elektrības sadale, 4–6 m² telpa ātri piepildās. Tāpēc ir labi to pārdomāt jau projektēšanas laikā, piemēram, divstāvu klasiskā mājā ar 173 m², kur tehnisko telpu var novietot pie garāžas, vai plašākā vienstāva šalē stila mājā ar vietu saimniecības zonai.
Secinājums
Bufertvertne nav obligāta katram siltumsūknim, un tā arī nav lieka. Vienstāva mājā ar grīdas apsildi visās telpās un atvērtām kontūrām tā bieži nav vajadzīga, jo plātne veic to pašu darbu labāk. Mājās ar radiatoriem, vairākiem temperatūras kontūriem vai daudziem istabu termostatiem neliels buferis palīdz izturēt atkausēšanu mitrajās ziemas dienās un pasargā kompresoru no īsiem cikliem. Izšķirošais ir ražotāja prasība par minimālo ūdens tilpumu. Palūdziet uzstādītājam to aprēķināt jūsu mājai un tehnisko telpu ieplānojiet ar rezervi, pirms projekts nonāk būvvaldē.
