Pierīgā bieži dzird padomu: “Būvē divos stāvos, tā ir lētāk, jo uz pusi mazāk pamatu un jumta.” Daļēji tā ir taisnība, taču ar pusi aprēķina vien nepietiek. Divstāvu mājai ir vairāk fasādes, starpstāvu pārsegums un kāpnes. Turklāt tās ietaupījums apkurē mūsdienu gandrīz nulles enerģijas ēkā ir mazāks, nekā daudzi gaida.
Tālāk salīdzinām divas mājas ar vienādu lietderīgo platību, ap 140 m². Viena ir vienstāva, otra divstāvu. Abām ir siltināta pamatu plātne, koka karkasa vai gāzbetona sienas un siltumsūknis ar rekuperācijas ventilāciju. Cenas ir aptuvenas 2025.–2026. gada diapazonu robežas Rīgas reģionā. Konkrētam projektam tās var atšķirties, tāpēc vienmēr lūdziet tāmi vairākiem būvniekiem.
1. Pamati: vienstāva māja maksā gandrīz divreiz vairāk
Lai iegūtu 140 m² lietderīgās platības vienā līmenī, ēkas nospiedums kopā ar sienu biezumu sanāk ap 155–165 m². Divstāvu mājai pietiek ar 80–90 m² nospiedumu. Siltināta pamatu plātne jeb “zviedru plātne” kopā ar zemes darbiem, smilts un šķembu pamatni, putupolistirolu, armatūru un betonu 2025. gadā parasti izmaksāja ap 110–160 EUR par m² nospieduma.
Vienstāva mājai tas nozīmē aptuveni 18–26 tūkstošus EUR, divstāvu mājai 9–14 tūkstošus EUR. Ja zemes gabalā ir mālains grunts vai augsts gruntsūdens līmenis, kas Pierīgā nav retums, starpība vēl palielinās. Lielāks nospiedums prasa vairāk grunts nomaiņas un drenāžas.
2. Jumts: lielākā pozīcija vienstāva mājas tāmē
Jumta platība ar dzegām parasti ir 1,3–1,4 reizes lielāka par ēkas nospiedumu. Vienstāva mājai tie ir ap 200–220 m² jumta, divstāvu mājai ap 110–120 m². Ja jumtā ieskaita konstrukciju, segumu, notekas un pārseguma siltinājumu, cena 2025. gadā bieži bija 140–220 EUR par m². Tātad vienstāva mājai jumts izmaksā ap 30–48 tūkstošiem EUR, divstāvu mājai ap 17–26 tūkstošiem EUR.
Labs piemērs ir vienstāva māja ar trim guļamistabām un divvietīgu garāžu, 154 m². Garāža zem kopējā jumta jumta platību palielina vēl vairāk. To jārēķina uzreiz, nevis jāatklāj tāmē.
3. Ārsienas un fasāde: šeit divstāvu māja zaudē
Pamatos un jumtā ietaupītā nauda daļēji aiziet sienās. Kompakta vienstāva māja ar perimetru ap 50–52 m un 3 m augstu sienu ir ap 150–160 m² ārsienu. Divstāvu mājai perimetrs ir mazāks, ap 36–38 m, bet sienas augstums ir ap 6 m. Tādējādi sanāk 210–230 m² fasādes. Ar 180–260 EUR par m² (konstrukcija, siltinājums, apdare, bez logiem) starpība ir ap 10–15 tūkstošiem EUR par labu vienstāva mājai.
Divstāvu mājai vajag arī sastatnes. Bieži nepieciešams arī autoceltnis, īpaši ja māja ir no gatavā koka karkasa paneļiem. Šajā ziņā vienstāva māja ir vienkāršāka un ātrāk uzbūvējama, un Latvijas rūpnīcu paneļu mājas vienā līmenī bieži tiek saslēgtas pāris dienās.
4. Kāpnes un starpstāvu pārsegums: slēptās izmaksas
Tāmē bieži piemirst divas pozīcijas. Pirmā ir starpstāvu pārsegums, aptuveni 80–90 m² koka siju vai saliekamā dzelzsbetona. Ar skaņas izolāciju un grīdu tas izmaksā ap 5–9 tūkstošiem EUR. Otrā ir kāpnes. Vienkāršas koka kāpnes maksā no 3 tūkstošiem EUR, bet kvalitatīvas kāpnes ar margām bieži 6–10 tūkstošus EUR.
Kāpņu telpa abos stāvos aizņem kopā ap 8–12 m² platības, kas nav dzīvojama. Tas nozīmē, ka divstāvu mājai ar tādu pašu lietderīgo istabu platību kopējā platība jāplāno nedaudz lielāka. Ja visas šīs pozīcijas saskaita, kopējā konstrukciju tāme abām mājām bieži sanāk līdzīga, ar atšķirību ap 5 % vienā vai otrā virzienā. Izšķir konkrētais projekts, nevis stāvu skaits.
5. Apkure: kompaktā forma uzvar, bet ne tik daudz, kā šķiet
Siltums aiziet caur norobežojošām konstrukcijām: grīdu, jumtu un sienām. Mūsu piemērā vienstāva mājai to kopējā platība ir ap 470 m², divstāvu mājai ap 390 m². Tas ir par 15–20 % mazāk, tāpēc divstāvu māja teorētiski ir lētāk apkurināma.
Tagad paskatīsimies skaitļos. Gandrīz nulles enerģijas mājai ar 140 m² gadā vajag aptuveni 4000–7000 kWh siltuma. Siltumsūknis gaiss-ūdens to pārvērš aptuveni 1300–2300 kWh elektrības patēriņā. Ar 2025. gada cenu ap 0,18–0,25 EUR par kWh, ieskaitot sadali, apkure izmaksā ap 250–550 EUR gadā. 15–20 % no tā ir 40–100 EUR gadā. Tā ir reāla, bet neliela summa, kas 30 gados nesasniedz to starpību, ko var radīt viens nepareizs būvniecības lēmums. Daudz vairāk ietekmē sienu un jumta siltinājuma biezums, logu kvalitāte, gaisa necaurlaidība un labi noregulēta rekuperācija.
Ir vēl viena nianse: vasarā otrā stāva guļamistabas zem jumta mēdz pārkarst. Vienstāva mājā ar zemgrīdas apsildi visā platībā siltums un vēsums sadalās vienmērīgāk. Arī ventilācijas kanālus tur ir vienkāršāk izvietot.
6. Zemes gabals un apbūves blīvums var izšķirt visu
Katrā pašvaldībā teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (TIAN) nosaka maksimālo apbūves blīvumu, tas ir, cik procentu zemes gabala drīkst aizņemt ēkas. Tāpat tie nosaka būvlaidi, attālumus līdz kaimiņu robežām un bieži arī stāvu skaitu. Individuālās apbūves zonās Pierīgā blīvums bieži ir robežās ap 20–30 %, taču precīzu skaitli jāpārbauda konkrētajā plānojumā vai būvvaldē. Vai būs vajadzīga būvatļauja vai pietiks ar paskaidrojuma rakstu, arī ir jānoskaidro būvvaldē vai ar arhitektu, jo tas atkarīgs no ēkas grupas un vietējiem noteikumiem.
Uz 1200–1500 m² zemes gabala vienstāva māja ar garāžu, terasi un pirti parasti iekļaujas brīvi. Uz 600–800 m² zemes gabala Rīgā vai blīvākā ciemā situācija ir citāda: 165 m² māja, garāža un pirts aizņem lielu daļu dārza, un blīvuma limits kļūst par reālu robežu. Šādā gadījumā kompakta divstāvu māja, piemēram, tradicionāla divstāvu māja ar trim guļamistabām un trim vannasistabām, 152 m², atstāj vairāk zaļās zonas un vietas auto novietošanai.
7. Ģimenes dzīves posms: māja kalpos 30 un vairāk gadu
Ģimenei ar maziem bērniem vienstāva māja ir ērta, jo bērni ir tuvu vecākiem, nav kāpņu vārtiņu un bērnu ratu nav jānes augšā. Viens no piemēriem ir vienstāva māja ar četrām guļamistabām, 134 m², kur pietiek vietas gan bērniem, gan darba kabinetam. Ja vēlaties modernāku arhitektūru, apskatiet mūsdienīgu vienstāva māju ar trim guļamistabām un divām vannasistabām, 154 m².
Kad bērni izaug pusaudžos, divi stāvi kļūst par priekšrocību: guļamistabas augšā, bet dzīvojamā zona un viesi lejā. Lielākai ģimenei der divstāvu māja ar piecām guļamistabām, 159 m². Savukārt vecumdienās kāpnes kļūst par šķērsli. Tāpēc, ja izvēlaties divus stāvus, ieplānojiet pirmajā stāvā vismaz vienu istabu, ko var pārvērst par guļamistabu, un vannasistabu ar dušu. Uz to labi orientēta ir divstāvu māja ar trim guļamistabām, 139 m². Vienstāva māju arī vieglāk pārdot gados vecākiem pircējiem, un šis pircēju loks Latvijā kļūst arvien lielāks.
Secinājums
Ja salīdzina tīri pēc būvniecības tāmes, 130–150 m² mājai vienstāva un divstāvu varianta izmaksas parasti ir ļoti tuvas. Vienstāva māja zaudē pamatos un jumtā, bet atgūst sienās, kāpnēs un pārsegumā. Apkurē divstāvu māja ir nedaudz lētāka, taču labi siltinātā ēkā ar siltumsūkni atšķirība ir desmitos, nevis simtos eiro gadā.
Tāpēc izšķirošais nav cena, bet trīs jautājumi. Cik liels ir zemes gabals un ko atļauj TIAN? Kādā dzīves posmā ir ģimene tagad un kādā tā būs pēc 20 gadiem? Cik vienkārša ir mājas forma? Kompakts, taisnstūrveida plāns ar vienkāršu divslīpju jumtu ietaupa vairāk nekā jebkura stāvu skaita izvēle. Ja ir šaubas, apsveriet arī pusotra stāva māju ar mansardu, kas izmanto jumta apjomu. Pirms galīgā lēmuma lūdziet arhitektam vai būvniekam salīdzināt abus variantus uz jūsu konkrētā zemes gabala.
