Divdesmit kvadrātmetru stikla uz dārza pusi izskatās lieliski vizualizācijā, bet energoauditoram tas ir lielākais siltuma zudumu avots visā mājā. Tāpēc pircēji, kas grib gaišu dzīvojamo istabu ar skatu uz priedēm, un speciālisti, kas brīdina par zudumiem ziemā un karstumu jūlijā, bieži runā garām viens otram. Zemāk ir atbildes uz jautājumiem, ko visbiežāk uzdod, plānojot gandrīz nulles enerģijas māju Latvijā, un aptuveni skaitļi, ar kuriem novērtēt projekta logus vēl pirms tā iegādes.
Vai gandrīz nulles enerģijas mājai ir noteikts maksimālais logu laukums?
Nē, fiksēta griestu nav: izšķir ēkas energoefektivitātes aprēķins, nevis logu skaits. Aprēķinā tiek saskaitīti visi siltuma zudumi caur sienām, jumtu, grīdu, logiem un ventilāciju, atņemti saules un iekšējie ieguvumi, un rezultātam jāiekļaujas prasībās jaunām ēkām. Lieli logi ir atļauti, ja tos kompensē ar labāku siltumizolāciju, orientāciju vai tehniku.
Praksē ģimenes māja, kurā stiklojuma laukums ir apmēram 15–20% no apsildāmās grīdas platības, aprēķinu iziet bez īpašām pūlēm. Pie 25–30% jau jāsāk pievērst uzmanību katram rādītājam, bet virs tā panorāmas stiklojums prasa rūpīgu projektēšanu. Konkrētās prasības laika gaitā mainās, tāpēc aktuālās robežvērtības pārbaudiet pie sava arhitekta vai energoauditora.
Kāpēc logs zaudē tik daudz vairāk siltuma nekā siena?
Pat labs logs zaudē siltumu četras līdz sešas reizes vairāk nekā tikpat liels labi siltināts sienas laukums. Mūsdienīgai karkasa vai gāzbetona sienai ar biezu izolāciju siltuma caurlaidības koeficients U parasti ir ap 0,12–0,18 W/(m²K), bet visam logam kopā ar rāmi, arī ar trīskāršo stiklojumu, tas ir ap 0,7–0,9 W/(m²K).
Latvijas apkures sezona ir gara, tāpēc katrs papildu kvadrātmetrs stikla sienas vietā gadā zaudē orientējoši 50–70 kWh siltuma vairāk. Tas ir pirms saules ieguvumiem, un tieši tie nosaka, vai logs ir zaudējums vai gandrīz neitrāls.
Kā debespuse ietekmē apkures patēriņu?
Dienvidu logi apkures sezonā atgūst lielu daļu zaudētā siltuma, ziemeļu logi gandrīz neko. Pavasarī un rudenī, kad saule ir zemu, dienvidu stiklojums siltumu ienes tieši telpās, tāpēc labs dienvidu logs gada bilancē var būt tuvu nullei. Austrumu un rietumu logi atgūst mazāk, aptuveni pusi no dienvidu ieguvumiem.
Ziemeļu pusē logs ir tīrs zaudējums, tāpēc tur labāk izvietot guļamistabas, garderobes, vannas istabu un tehnisko telpu ar nelieliem logiem. Ja zemes gabals Pierīgā ir šaurs un dārzs paliek ziemeļos, jārēķinās, ka lielais skata logs uz dārzu aprēķinā maksās dārgāk nekā kaimiņiem otrpus ielai.
Kuri logi rada lielāko pārkaršanas risku vasarā?
Visbīstamākie ir rietumu logi, jo vakara saule krīt zemu, tieši stiklā, un sakarsē māju brīdī, kad tā jau ir uzsilusi visu dienu. Austrumu logi rīta stundās dod līdzīgu efektu, bet telpa līdz vakaram paspēj atdzist. Dienvidu logus vasarā aizsargāt ir visvieglāk, jo saule ir augstu un pietiek ar jumta pārkari.
Labi siltināta gandrīz nulles enerģijas māja siltumu tur ļoti labi abos virzienos. Tas, kas ziemā ir priekšrocība, vasarā nozīmē, ka liels rietumu stiklojums viesistabā bez ēnojuma var uzturēt 27–29 °C pat Latvijas mērenā vasarā.
Ko patiesībā maina trīskāršais stiklojums?
Trīskāršā stikla pakete samazina siltuma zudumus caur stiklu aptuveni uz pusi salīdzinājumā ar labu divkāršo paketi, un jaunai energoefektīvai mājai tas ir faktiski standarts. Ar trīskāršo stiklojumu un siltu rāmi loga U vērtība ir ap 0,7–0,9 W/(m²K), ar divkāršo ap 1,1–1,3.
Tomēr trīskāršais stikls nedaudz samazina arī saules ieguvumus un ir smagāks, kas lieliem bīdāmajiem logiem nozīmē masīvākus rāmjus un dārgāku furnitūru. Tas padara lielus logus pieļaujamus, bet nepārvērš tos par sienu: 40 m² stikla pat ar labāko paketi zaudēs ievērojami vairāk nekā 20 m².
Cik atšķiras viena un tā pati 140 m² māja ar mēreniem un panorāmas logiem?
Orientējoši starpība ir daži līdz desmit kWh uz kvadrātmetru gadā apkurei, un tā var izšķirt, vai māja iekļaujas prasībās. Salīdzinājumā ņemta vienstāva māja ar 140 m² apsildāmo platību, trīskāršo stiklojumu un labi siltinātām sienām; skaitļi ir aptuveni un domāti salīdzināšanai, nevis aprēķina aizstāšanai.
| Rādītājs | Mēreni logi | Panorāmas stiklojums |
|---|---|---|
| Stiklojuma laukums | ap 22 m² | ap 42 m² |
| Attiecība pret grīdas platību | ap 16% | ap 30% |
| Papildu apkures pieprasījums | bāzes līmenis | +3–7 kWh/m² gadā, ja lielākā daļa uz dienvidiem; vairāk, ja uz rietumiem vai ziemeļiem |
| Pārkaršanas risks vasarā | zems | augsts bez ārējā ēnojuma |
| Logu izmaksas (2025, aptuveni) | 6 000–8 000 EUR | 15 000–25 000 EUR |
Mazas, kompaktas mājas kā šis minimālistiskais 113 m² projekts šajā ziņā ir jutīgākas: tām ir mazāk grīdas, uz kuru „izdalīt” stikla zudumus, tāpēc katrs papildu logs procentuāli sver vairāk.
Vai lieli logi būtiski sadārdzina celtniecību?
Jā, un parasti vairāk nekā apkure vēlāk. 2025. gadā kvalitatīvs PVC vai koka logs ar trīskāršo stiklojumu maksāja aptuveni 250–400 EUR par kvadrātmetru, bet lielas bīdāmās terases durvis vai alumīnija panorāmas sistēmas 600–1000 EUR un vairāk. Klāt nāk ārējās žalūzijas vai markīzes, kas lielam rietumu vai dienvidu stiklojumam faktiski ir obligātas, un pastiprināta konstrukcija virs plašām ailām.
Ekspluatācijā starpība ir mazāka, nekā daudzi baidās. Ja māju silda siltumsūknis, papildu dažus simtus kWh siltuma gadā tas saražo ar ievērojami mazāku elektrības daudzumu, tāpēc rēķinā tas parasti ir desmitiem, nevis simtiem eiro gadā. Lielo logu cena ir galvenokārt būvniecībā un vasaras komfortā.
Kā novērst pārkaršanu, neliekot kondicionieri?
Visefektīvāk ir apturēt sauli ārpus stikla, nevis telpā. Dienvidu fasādei pietiek ar 0,6–1 m jumta pārkari vai nojumi virs terases, kas vasarā aizēno logu, bet ziemā laiž zemo sauli iekšā. Rietumu un austrumu pusē palīdz ārējās žalūzijas, rullo vai lapu koki, jo pārkare pret zemu sauli nedarbojas.
Saules kontroles stikls ar zemu g vērtību arī mazina karstumu, bet tas samazina ieguvumus arī ziemā, tāpēc to lieto tikai rietumu pusē vai pie ļoti lieliem laukumiem. Iekšējie aizkari vairāk sargā no spožuma nekā no karstuma. Ļoti noderīga ir arī iespēja mājā izvēdināt naktī, piemēram, ar logiem pretējās fasādēs.
Vai rekuperācija un siltumsūknis „izlabo” lielus logus?
Daļēji: tie palīdz iziet aprēķinu, bet neatrisina pārkaršanu un aukstuma sajūtu pie stikla. Ventilācija ar rekuperāciju samazina ventilācijas zudumus tik daudz, ka aprēķinā atbrīvojas vieta lielākiem logiem, un gaiss-ūdens siltumsūknis ar grīdas apkuri nodrošina zemu primārās enerģijas patēriņu. Daudzām iekārtām ir vasaras apvads, un daži siltumsūkņi var arī nedaudz dzesēt caur grīdu.
Tomēr dzesēšanas jauda caur grīdu ir neliela, un pret tiešu rietumu sauli uz 15 m² stikla tā nepalīdzēs. Ziemā pie liela stikla laukuma var būt jūtama vēsa gaisa plūsma lejup, tāpēc grīdas apkures kontūram gar panorāmas logiem jābūt blīvākam.
Vai pusotra stāva vai divstāvu māja ar logiem tiek galā labāk?
Bieži jā, jo kompaktākai mājai ir mazāk ārējās virsmas uz kvadrātmetru, un aprēķinā tas dod rezervi lielākiem logiem. Divstāvu projekts, piemēram, 159 m² karkasa māja ar trim guļamistabām, uz tādu pašu grīdas platību aizņem mazāk jumta un pamatu nekā vienstāva māja, tāpēc dzīvojamā istabā uz dārzu var atļauties vairāk stikla.
Uzmanieties ar jumta logiem un frontona stiklojumu otrajā stāvā: slīpie logi ziemā zaudē vairāk nekā vertikālie, bet vasarā saņem visvairāk saules. Guļamistabām zem jumta tie jāplāno ar ārējiem rullo jau projektā.
Kā novērtēt projekta logus, pirms to pērkat?
Paskatieties uz plānu kopā ar sava zemes gabala debespusēm un aptuveni saskaitiet stikla laukumu. Noderīgi jautājumi:
- Vai dzīvojamās telpas un lielākie logi var būt vērsti uz dienvidiem vai dienvidrietumiem jūsu gabalā, vai projekts būs jāspoguļo?
- Cik procentu no apsildāmās platības veido logi? Ja vairāk par 25%, prasiet energoauditoram iepriekšēju novērtējumu.
- Vai lielākajām ailām rietumos ir paredzēts ārējais ēnojums vai jumta pārkare?
- Vai guļamistabas ir ziemeļu vai austrumu pusē, kur vasaras naktīs ir vēsāk?
Tradicionāla izkārtojuma vienstāva projektos, piemēram, 143 m² mājā ar trim guļamistabām vai kompaktajā 125 m² variantā ar četrām guļamistabām, logu laukums parasti ir mērens un aprēķinu iziet viegli. Modernos projektos, piemēram, skandināvu stila 127 m² mājā vai plašajā 150 m² mājā ar divām guļamistabām, vērts īpaši pārbaudīt, kur nonāks lielās ailas uz jūsu gabala. Ja nepieciešams, arhitekts piesaistes laikā var samazināt ziemeļu logus vai pievienot pārkari, saglabājot plānojumu.
