Ap 100–150 kubikmetru gaisa stundā izvada labi ventilēta 100 m² māja caur vannas istabu, virtuvi un tualeti. Šis gaiss ir silts, 20–22 °C, visu gadu, arī janvārī, kad ārā ir −20 °C. Izplūdes gaisa siltumsūknis paņem šo siltumu un atdod to grīdas apsildei un karstā ūdens tvertnei. Vienā skapja izmēra iekārtā ir ventilācija, apkure un karstais ūdens. Mazā, ļoti labi siltinātā mājā tā var aizstāt divas atsevišķas iekārtas: gaiss-ūdens siltumsūkni un rekuperatoru.
Tālāk abi risinājumi salīdzināti mājai ar 70–120 m² platību, kas būvēta atbilstoši gandrīz nulles enerģijas prasībām: karkasa vai gāzbetona, vienstāva vai pusotrstāva. Cenas un patēriņš ir aptuvens novērtējums 2026. gada rudens līmenī. Konkrētus piedāvājumus un aprēķinu prasiet inženierim un uzstādītājiem.
| Kritērijs | Izplūdes gaisa siltumsūknis | Gaiss-ūdens siltumsūknis + rekuperators |
|---|---|---|
| Ko dara | Ventilācija, apkure un karstais ūdens vienā korpusā | Divas iekārtas, katrai savs uzdevums |
| Piemērotā platība | Apmēram 70–120 m² ar mazu siltuma slodzi | Jebkura, arī lielākas mājas |
| Siltuma avots | Telpu gaiss, 20–22 °C visu gadu | Āra gaiss, ziemā −20 °C un zemāk |
| Kompresora jauda | Ierobežota ar ventilācijas gaisa plūsmu | Izvēlas pēc mājas siltuma zudumiem |
| Rezerves sildītājs | Nepieciešams, salā strādā regulāri | Parasti iebūvēts, ieslēdzas reti |
| Uzstādīšana kopā (2026) | Aptuveni 8 000–14 000 EUR | Aptuveni 11 000–18 000 EUR |
| Elektrība gadā (100 m²) | Aptuveni 2 800–4 000 kWh | Aptuveni 2 300–3 200 kWh |
| Vieta | Viens skapis tehniskajā telpā, bez āra bloka | Āra bloks, iekšējais modulis ar tvertni un rekuperators |
| Troksnis | Kompresors atrodas mājas iekšpusē | Kompresors atrodas ārā, tuvāk kaimiņiem |
Kā tas strādā Latvijas ziemā
Gaiss-ūdens siltumsūknim ir viena vājā vieta: tieši tad, kad māja prasa visvairāk siltuma, āra gaiss ir visaukstākais, un iekārtas efektivitāte krītas. Turklāt āra blokam salā un mitrumā periodiski jāatkausē. Izplūdes gaisa siltumsūknim šīs problēmas nav, jo tā avots visu ziemu ir istabas temperatūrā. Kompresors strādā vienmērīgi gan novembra slapjumā, gan februāra salā.
Taču siltuma daudzums izplūdes gaisā ir ierobežots. Ja caur iekārtu plūst 120 m³/h un iekārta to atdzesē līdz aptuveni nullei, kompresors kopā ar savu darbu dod ap vienu, labākajā gadījumā divus kilovatus siltuma. Tas pietiek karstajam ūdenim un lielai daļai apkures sezonas, bet ne salam. Ir divi iekārtu veidi: tīri izplūdes sistēmas, kur svaigais gaiss ieplūst caur vārstiem sienās vai logos, un kompaktās iekārtas ar pieplūdi un rekuperāciju, kas papildus ņem siltumu arī no izplūdes gaisa. Otrais variants dod siltāku pieplūdes gaisu un mazāk caurvēja sajūtas pie logiem.
Verdikts: izplūdes gaisa siltumsūknis strādā stabilāk, bet tā jauda ir maza, tāpēc tas der tikai mājai ar maziem siltuma zudumiem.
Mājas izmērs un gaisa plūsma
Šis princips nosaka izmēru. Ventilācijas plūsmu aprēķina pēc telpu tilpuma un mitro telpu skaita, nevis pēc apkures vajadzības. Ja plūsmu palielina tikai tāpēc, lai dabūtu vairāk siltuma, gaiss ziemā kļūst sauss un siltuma zudumi pieaug. Tāpēc risinājums ir piemērots mājām ar 70–120 m² platību un kompaktu formu. Vienstāva māja ar vienkāršu plānu, piemēram, kompakta 87 m² māja ar trim guļamistabām vai 79 m² projekts divām guļamistabām, ir tipisks gadījums, kur siltuma slodze ir maza un ventilācijas kanāli īsi.
Pusotrstāva vai divstāvu mājā, piemēram, 90 m² mājā ar guļamistabām otrajā stāvā, jāpadomā par gaisa ceļu starp stāviem un par to, kur novietot iekārtu, lai kanāli nebūtu gari. Pie 120 m² un vairāk, it īpaši ar lieliem stikla laukumiem, slodze bieži pārsniedz to, ko izplūdes gaiss spēj nosegt, un elektriskais sildītājs strādā pārāk daudz.
Verdikts: labākā izvēle mājām līdz aptuveni 100 m², pie 120 m² nepieciešams rūpīgs aprēķins.
Kāpēc vajadzīgs rezerves sildītājs
Kad ārā ir −15...−20 °C, labi siltinātai 100 m² mājai vajag vairākus kilovatus siltuma. Starpību starp to, ko dod kompresors, un to, kas vajadzīgs, sedz iebūvēts elektriskais sildelements. Tas nav defekts, bet daļa no koncepcijas, tomēr katra kilovatstunda no tā maksā pilnu elektrības cenu. Jo labāk māja ir siltināta un hermētiska, jo retāk sildelements ieslēdzas. Kamīns vai krāsns viesistabā labi papildina šo sistēmu, jo salā pārņem daļu slodzes.
Gaiss-ūdens siltumsūknim arī ir rezerves sildītājs, bet pareizi izvēlētai iekārtai tas ieslēdzas tikai pašās aukstākajās dienās vai karstā ūdens dezinfekcijai.
Verdikts: divu iekārtu sistēma ir mazāk atkarīga no tiešas elektriskās apkures.
Uzstādīšanas izmaksas 2026. gadā
Izplūdes gaisa siltumsūknis ar iebūvētu tvertni 2026. gadā ar ventilācijas kanāliem, montāžu un regulēšanu parasti izmaksā aptuveni 8 000–14 000 EUR. Divu iekārtu sistēma, gaiss-ūdens siltumsūknis ar karstā ūdens tvertni un atsevišķs rekuperators ar kanāliem, bieži sasniedz 11 000–18 000 EUR. Grīdas apsilde abos gadījumos ir līdzīga, tāpēc tā šeit nav iekļauta.
Starpība, ap 3 000–4 000 EUR, mazā mājā ir būtiska. Cenas atšķiras pēc ražotāja un uzstādītāja, tāpēc salīdziniet vismaz divus vai trīs piedāvājumus ar vienādu darbu apjomu.
Verdikts: viena iekārta ir lētāka ieguldījums.
Ekspluatācijas izmaksas
Gandrīz nulles enerģijas mājai ar 100 m² platību gadā var vajadzēt aptuveni 3 500–5 000 kWh siltuma apkurei un vēl 2 500–3 000 kWh karstajam ūdenim ģimenei. Izplūdes gaisa siltumsūknis ar sildelementa darbu salā šim nolūkam var patērēt aptuveni 2 800–4 000 kWh elektrības gadā, ieskaitot ventilatorus. Divu iekārtu sistēma ar labu gaiss-ūdens siltumsūkni un rekuperatoru biežāk patērē 2 300–3 200 kWh.
Ar kopējo elektrības cenu, kas 2026. gadā kopā ar sadali bieži ir 0,20–0,28 EUR/kWh, starpība ir aptuveni 100–250 EUR gadā par labu divām iekārtām. Ar to vien lielāko ieguldījumu atpelnīt var 15 gados vai pat ilgāk. Tas ir ilgāk, nekā kalpo daudzi kompresori.
Verdikts: divas iekārtas ir nedaudz lētākas ekspluatācijā, bet mazā mājā starpība reti atsver augstāko cenu.
Vieta un kompresora troksnis
Izplūdes gaisa siltumsūknis aizņem aptuveni ledusskapja izmēru: pamatne ap 60×60 cm, augstums ap 2 m, ar ūdeni tas sver vairākus simtus kilogramu. Tam vajag tehnisko telpu vai nišu ar vietu apkopei un kanālu pievadiem. Āra bloka nav, kas Pierīgā uz šauriem zemesgabaliem ir priekšrocība: nav jāmeklē vieta pie fasādes, troksnis netraucē kaimiņus, un sniegs neaizsprosto bloku.
Toties kompresors strādā mājā. Tā skaņa nav skaļa, bet naktī klusā karkasa mājā tā var būt dzirdama. Tehnisko telpu neizvietojiet blakus guļamistabai, novietojiet to uz masīvas grīdas un nodalīšanas sienā izmantojiet skaņu izolāciju. Plānos ar atsevišķu saimniecības telpu pie ieejas vai virtuves, piemēram, 96 m² vienstāva mājā ar guļamistabām atsevišķā spārnā vai modernā 120 m² mājā ar skaidri nodalītu dienas un nakts zonu, to izdarīt ir viegli.
Verdikts: viena iekārta prasa mazāk vietas kopumā, bet tās novietojumam mājā jāpievērš uzmanība jau projektā.
Kad energoefektivitātes aprēķins dod priekšroku
Būvniecības dokumentācijai jaunai mājai jāpievieno energoefektivitātes aprēķins, un tai jāatbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām. Siltumsūkņi šajā aprēķinā palīdz, jo izmanto atjaunojamo enerģiju. Izplūdes gaisa siltumsūknis aprēķinā izskatās labi, ja mājas siltuma slodze ir maza un sildelementa daļa gadā ir neliela. Ja aprēķins parāda, ka tiešā elektriskā apkure sedz ievērojamu daļu, primārās enerģijas rādītājs pasliktinās, un mājai var būt grūtāk sasniegt prasības.
Praktiski tas nozīmē: palūdziet inženierim aprēķināt abus variantus jau projekta stadijā, ar reālo siltināšanas biezumu, logu laukumiem un hermētiskumu. Ja māja ir 116 m², kā vienstāva projekts ar četrām guļamistabām, un liels ģimenes karstā ūdens patēriņš, aprēķins biežāk dos priekšroku divām iekārtām. Aktuālās prasības pārbaudiet būvvaldē vai pie projektētāja.
Verdikts: viena iekārta palīdz aprēķinā tikai ļoti labi siltinātā, kompaktā mājā.
Kam ko izvēlēties
- Izplūdes gaisa siltumsūknis — kompakta vienstāva māja ar 70–100 m² platību, biezu siltinājumu un labu hermētiskumu, divi līdz trīs iedzīvotāji, ierobežots budžets un šaurs zemesgabals, kur āra bloks nav vēlams.
- Izplūdes gaisa siltumsūknis ar kamīnu vai krāsni — ja vēlaties samazināt sildelementa darbu salā un ziemā vienalga kurināt.
- Gaiss-ūdens siltumsūknis un rekuperators — mājas ap 110–120 m² un lielākas, pusotrstāva vai divstāvu ar lieliem logiem, lielas ģimenes ar lielu karstā ūdens patēriņu.
- Gaiss-ūdens siltumsūknis un rekuperators — ja plānojat māju vēlāk paplašināt vai pievienot pirti, jo jaudas rezerve būs nepieciešama.
- Abi varianti — salīdziniet ar inženiera aprēķinu, pirms projekts tiek iesniegts būvvaldē, nevis pēc tam.
