Piecpadsmit kilovatstundas. Tik aptuveni patērē viena sestdienas pirts reize ar 9 kW krāsni labi siltinātā pirtī. Daudzi, kas plāno māju Pierīgā vai laukos, iekšējo pirti atmet bažās par elektrības rēķinu. Citi to iebūvē, un tad ar pārsteigumu redz, ka gada izmaksas ir mazākas nekā viena laba vakariņa restorānā mēnesī. Apskatīsim izplatītākos mītus un rēķināsim, cik tad patiesībā maksā pirts reize reizi nedēļā.
Mīts: elektriskā pirts patērē milzīgi daudz elektrības
Fakts: krāsns jauda izklausās iespaidīgi, bet pilnu jaudu tā patērē tikai uzsildīšanas laikā. Kad akmeņi un telpa sasniedz 80–90 °C, termostats krāsni ieslēdz un izslēdz, un vidēji tā strādā ar apmēram pusi jaudas. Tipiska reize ir stunda uzsildīšanas un pusotra stunda pēršanās un atpūtas. 2026. gadā mājsaimniecības kopējā elektrības cena ar sadales maksu un PVN bieži ir aptuveni 0,20–0,28 EUR/kWh, tāpēc tabulā rēķinām ar vidēji 0,22 EUR/kWh. Savu cenu pārbaudiet līgumā, jo tarifi atšķiras.
| Krāsns | Pirts tilpums | Uzsildīšana | Patēriņš reizē | Cena reizē | Gadā (52 reizes) |
|---|---|---|---|---|---|
| 6 kW | 5–8 m³ | 45–60 min | 9–11 kWh | 2,0–2,4 EUR | 105–125 EUR |
| 9 kW | 8–13 m³ | 50–60 min | 13–16 kWh | 2,9–3,5 EUR | 150–185 EUR |
| 12 kW | 13–18 m³ | 60–75 min | 20–24 kWh | 4,4–5,3 EUR | 230–275 EUR |
Tie ir labi siltinātas pirts skaitļi. Ja pirts reize ilgst ilgāk vai krāsni aizmirstat izslēgt, patēriņš proporcionāli aug.
Mīts: jo jaudīgāka krāsns, jo labāk
Fakts: krāsni izvēlas pēc pirts tilpuma, nevis "ar rezervi". Ražotāji parasti iesaka apmēram 1 kW uz kubikmetru labi siltinātas telpas, un katrā modelim ir norādīts pieļaujamais tilpuma diapazons. Pārāk jaudīga krāsns telpu uzsilda ātrāk, nekā sakarst akmeņi, un tad termostats to izslēdz. Rezultāts ir karsts gaiss, vāji tvaiki un biežāka ieslēgšanās. Pārāk vāja krāsns strādā pilnā jaudā pusotru stundu un pat tā līdz vajadzīgajai temperatūrai netiek. Kompaktā vienstāva mājā, piemēram, 102 m² mājā ar trim guļamistabām, mazai ģimenes pirtij pilnīgi pietiek ar 6 kW krāsni.
Mīts: siltināšana pirtij nav svarīga, tā taču strādā tikai pāris stundas
Fakts: tieši siltināšana visvairāk ietekmē rēķinu. Labi izbūvētā pirtī ar 100 mm minerālvates, alumīnija folijas tvaika barjeru un dēļu apdari 9 kW krāsns telpu uzsilda stundas laikā. Slikti siltinātā vai nepareizi ventilētā pirtī, piemēram, ar plānām sienām pret neapkurinātu garāžu vai mūra sienām bez siltumizolācijas, uzsildīšana var ilgt 1,5–2 stundas. Arī uzturēšanai vajag vairāk jaudas, tāpēc patēriņš viegli pieaug par 40–70%. Ja pirts atrodas mājas iekšpusē, starp siltām telpām, tā zaudē mazāk siltuma. Tāpēc plānā izdevīgāk to novietot pie dušas telpas, nevis pie ārsienas uz ziemeļiem. Plānā ar divām vannasistabām 116 m² vienstāva mājā pirti loģiski var izvietot pie otrās vannasistabas.
Mīts: stikla durvis un stikla siena ir tikai dizaina jautājums
Fakts: stikls siltumu zaudē daudz ātrāk nekā siltināta siena. Ražotāji parasti iesaka katru stikla kvadrātmetru pieskaitīt pie pirts tilpuma kā vēl aptuveni 1–1,5 m³. Arī neapšūta mūra vai baļķu siena prasa lielāku krāsni. Tātad pirts ar stikla durvīm un lielu stikla sienu uz dušas zonu var prasīt nevis 6, bet 9 kW krāsni, un katra reize izmaksās par eiro vairāk. Ja gribat gaišu, modernu pirti, kā mūsdienīgās mājās, piemēram, minimālistiskā vienstāva mājā ar 120 m², izvēlieties stikla durvis, bet pārējās sienas atstājiet siltinātas.
Mīts: lētās biržas stundas pirtij neko nedod
Fakts: ar dinamisko, biržas cenai piesaistīto tarifu var ietaupīt, bet mazāk, nekā sola biržas grafiki. Sadales maksa un PVN paliek, tāpēc pat stundās, kad biržas cena ir tuvu nullei, kopējā cena par kWh nekrītas zem dažiem desmitiem centu. Tomēr starpība starp dārgo vakara pīķi un lētām stundām mēdz būt ievērojama. Pārvietojot uzsildīšanu uz lētāku stundu, viena reize var kļūt par 20–40% lētāka. Pusdienlaiks brīvdienās vasarā un vēls vakars bieži ir lētāki par laiku no 17 līdz 20. Daudzām krāsnīm ir taimeris vai vadības pults ar ieslēgšanu pēc grafika. Cenas nākamajai dienai ir zināmas iepriekšējā dienā, tāpēc pirts laiku ir vērts plānot pēc tām.
Mīts: ar saules paneļiem pirts ir bez maksas
Fakts: tikai daļēji un tikai vasarā. Uz mājas jumta 6–10 kW saules elektrostacija jūnija pusdienlaikā var segt lielu daļu no 9 kW krāsns jaudas. Tomēr pirti parasti kurina vakarā, kad ražošana jau krītas, un no novembra līdz februārim saules enerģijas pirtij praktiski nav. Ja vasarā pirts reizi pārceļat uz sestdienas pēcpusdienu, pašu saražoto enerģiju izmantojat gudrāk nekā tad, ja to nododat tīklā un vakarā pērkat atpakaļ. Arī divstāvu mājai ar lielu dienvidu jumta plakni, piemēram, modernai mājai ar 139 m² un vienkāršu jumta formu, paneļu izvietošana ir vieglāka.
Mīts: krāsni var pieslēgt jebkuram mājas pieslēgumam
Fakts: 9 un 12 kW krāsnīm vajag trīsfāzu pieslēgumu un atsevišķu elektrolīniju ar atbilstošu aizsardzību. Ja vienlaikus strādā siltumsūknis, plīts, boileris un pirts, neliels pieslēgums var nepietikt, un tad izslēgsies automātiskais slēdzis. Pieslēguma jaudas palielināšana maksā, tāpēc slodzi ir vērts aprēķināt jau projektēšanas laikā kopā ar elektroinženieri. Lielā vienstāva mājā, piemēram, 177 m² plānā ar plašu dienas zonu, kur pirtij var atvēlēt atsevišķu atpūtas telpu, pieslēguma jaudu jāplāno ar rezervi visām iekārtām.
Mīts: pirts mājā sabojā gandrīz nulles enerģijas ēkas aprēķinu
Fakts: ēkas energoefektivitātes aprēķins novērtē apkuri, dzesēšanu, ventilāciju, karsto ūdeni un apgaismojumu pie standartizētas lietošanas. Pirts krāsns parasti tiek uzskatīta par sadzīves iekārtu, nevis par apkures sistēmu. Tomēr pirts telpa ietilpst ēkas apkurināmajā platībā, un tās sienu siltināšana un ventilācija ietekmē siltuma zudumus. Pirts ventilāciju nedrīkst pieslēgt rekuperācijas iekārtai, jo karstais, mitrais gaiss to var sabojāt. Pirtij parasti projektē atsevišķu nosūci, bet mazgāšanās telpai rekuperācijas izplūdi. Kā tieši pirts tiek ņemta vērā jūsu projektā, precizējiet ar arhitektu vai sertificētu ēku energoefektivitātes speciālistu. Mājā ar vairākām vannasistabām, kā divstāvu mājā ar četrām vannasistabām, ventilācijas shēmai jābūt izdomātai jau no sākuma.
Mīts: malkas krāsns vienmēr ir lētāka
Fakts: rēķinot naudā, atšķirība ir mazāka, nekā šķiet. Vienai pirts reizei ar malku parasti vajag 15–25 kg sausas bērza malkas. Atkarībā no tā, cik maksā skaldīta malka jūsu reģionā 2026. gadā, tas ir aptuveni 2–5 EUR. Tas ir tajā pašā diapazonā kā 9 kW elektriskā krāsns. Malkas krāsnij vajadzīgs dūmvads, tā regulāra tīrīšana, ugunsdrošības atkāpes, malkas glabāšanas vieta un laiks kurināšanai. Mājas iekšpusē tas ir ievērojams papildu darbs un izmaksas jau būvniecībā. Toties malkas pirts dod mīkstāku siltumu, strādā arī bez elektrības un daudziem ir tradīcija. Kopsavilkumā: iekšējai pirtij jaunā mājā praktiskāka parasti ir elektriskā krāsns, bet malkas pirts labāk iederas atsevišķā pirts mājiņā pie dīķa.
Secinājums
Pirts reizi nedēļā ar labi izvēlētu elektrisko krāsni 2026. gadā izmaksā aptuveni 2–5 EUR, tātad 100–275 EUR gadā. Lielāko ietaupījumu dod nevis krāsns marka, bet pareizs jaudas aprēķins pēc tilpuma, laba siltināšana, saprātīgs stikla daudzums un pirts reizes plānošana lētākās stundās. Šos lēmumus pieņem jau mājas projektā: kur atrodas pirts, kā tā ventilējas un vai pieslēgumam pietiek jaudas. Tāpēc pirti ir vērts ielikt plānā no pirmās dienas.
