Māja jau ir zem jumta. Ierodas ventilācijas montētājs, paskatās uz kāpnēm, uz otrā stāva guļamistabām un jautā: "Pa kurieni vest kanālus augšā?" Ja atbildes nav, risinājums parasti ir ģipškartona kārba guļamistabas stūrī, nolaisti griesti dzīvojamā istabā vai skapis, kurā vairs nekas nesatilpst. Lielākā daļa šo problēmu rodas nevis montāžā, bet tad, kad plāns tika apstiprināts bez rekuperācijas.
Latvijā ventilācija ar siltuma atgūšanu jaunā ģimenes mājā ir kļuvusi par normu. Bez tās grūti sasniegt gandrīz nulles enerģijas ēkas prasības, un blīvā, labi siltinātā mājā bez kontrolētas gaisa apmaiņas ātri parādās mitrums un smacīgs gaiss. Rekuperators ir neliels, bet tā kanāliem vajag vietu. Tālāk ir astoņi lēmumi, kurus vērts pieņemt, kamēr plāns vēl ir skice.
1. Rezervējiet vertikālu šahtu blakus tehniskajai telpai
Divstāvu mājā no rekuperatora uz otro stāvu jāiet vismaz diviem galvenajiem kanāliem: pieplūdei un nosūcei. Ja iekārta ir pirmajā stāvā, vajadzīga vertikāla šahta, kas iet cauri pārsegumam taisni virs tehniskās telpas vai tieši blakus tai. Tipiskai 150–200 m² mājai tās šķērsgriezums parasti ir aptuveni 30×40 līdz 40×60 cm, bet precīzu izmēru nosaka ventilācijas projektētājs pēc gaisa daudzuma un kanālu diametra.
Šahtu labāk paslēpt sienu līnijā: starp tehnisko telpu un kāpnēm, aiz garderobes vai otrā stāva gaitenī. Ja tā plānā ir ievilkta no sākuma, tā izskatās pēc parastas sienas. Ja to pievieno vēlāk, tā kļūst par stūra izvirzījumu, kas traucē mēbelēm.
2. Novietojiet tehnisko telpu mājas vidū, nevis garāžas tālākajā galā
Bieži rekuperatoru, siltumsūkņa iekšējo bloku un boileri saliek garāžā vai mājas galā, jo tur "netraucē". Taču katrs metrs kanāla nozīmē lielāku pretestību, troksni un siltuma zudumus, īpaši, ja kanāls iet caur neapsildītu telpu. Jo tuvāk tehniskā telpa ir mājas centram un šahtai, jo īsāki un vienkāršāki ir sadales kanāli abos stāvos.
Mājā ar pagrabu, piemēram, četru guļamistabu divstāvu projektā ar pagrabstāvu, rodas kārdinājums iekārtas nolikt pagrabā. Tas ir iespējams, bet tad šahtai jāiet cauri diviem pārsegumiem, un tā jāplāno vienā vertikālē no pagraba līdz otrajam stāvam. Kompaktā mājā, kā 95 m² divstāvu māja bez garāžas, tehniskā telpa var būt pat liels skapis pie kāpnēm, ja tam ir pieeja filtru maiņai un vieta kondensāta novadīšanai.
3. Vannas istabas vienu virs otras
Nosūce rekuperācijas sistēmā notiek no mitrajām telpām: vannas istabām, tualetēm, virtuves, saunas priekštelpas un veļas telpas. Ja otrā stāva vannas istaba atrodas tieši virs pirmā stāva tualetes vai tehniskās telpas, viens vertikālais koridors kalpo gan kanalizācijai, gan ūdensvadam, gan ventilācijai. Tas ir lētāk, klusāk un vieglāk apkopjams.
Ja plānā ir vairākas sanitārās telpas, kā 218 m² mājā ar divām pilnām vannas istabām un viesu tualeti, pārbaudiet, vai tās var sakārtot vienā vertikālē. Dažkārt pietiek pārbīdīt vannas istabu par vienu sienu, lai atkristu vesela kanālu atzare cauri guļamistabai.
4. Izmantojiet starpstāvu pārsegumu kā kanālu ceļu
Latvijā daudzas mājas būvē koka karkasā vai no gāzbetona ar koka starpstāvu pārsegumu. Tas ir labs ceļš kanāliem: starp sijām parasti ir 20–30 cm augsta telpa, kur var ievietot apaļus vai plakanus gaisa vadus, kas no apakšas pieved gaisu otrā stāva istabām un no augšas pirmā stāva griestiem. Svarīgi ir vilkt kanālus paralēli sijām. Sijas pārgriezt nedrīkst, tāpēc kanāls, kam jāšķērso sijas, ir problēma.
Ja kanāliem jāiet arī šķērsām, pārseguma konstrukciju izvēlas jau projektā: koka I-sijas ar konstruktora atļautām atverēm vai kopņu sijas, kuru režģim cauri var izvilkt kanālus. Rūpnīcā ražotām karkasa sienām un pārsegumiem kanālu trases jāsaskaņo pirms ražošanas, jo vēlāk tās mainīt ir dārgi.
5. Piekārtie griesti gaitenī un vannas istabā, nevis dzīvojamā istabā
Ne visu var paslēpt pārsegumā. Galvenā sadale parasti nonāk zem griestiem, un labākās vietas tai ir gaiteņi, vannas istabas, garderobes un priekštelpa. Ja stāva augstums ir ap 2,6–2,7 m, gaitenī griestus var nolaist par 20–30 cm, un to gandrīz neviens nepamana. Vannas istabā piekārtie griesti tik un tā bieži ir vajadzīgi apgaismojumam.
No gaiteņa kanāli ar īsām atzarēm ieiet guļamistabās virs durvīm, un vārsti atrodas pie sienas, nevis istabas vidū. Tāpēc divstāvu plānos ar skaidru centrālo gaiteni otrajā stāvā kanālus izvietot ir viegli. Skatoties projektus, kā 198 m² tradicionāla māja ar trim guļamistabām vai kompaktāks 162 m² variants, uzzīmējiet līniju no kāpnēm līdz katrai guļamistabai: ja tā iet pa gaiteni, griesti pāri istabām paliks pilnā augstumā.
6. Dobās dzelzsbetona plātnes prasa lēmumu pirms pasūtīšanas
Gāzbetona mājās dažreiz izmanto dzelzsbetona dobās plātnes. Tās ir ātras un izturīgas, bet kanāliem neērtas: plātnēs nevar brīvi urbt, dobumi iet tikai vienā virzienā, un atveres drīkst izveidot tikai tur, kur atļauj konstruktors. Patvaļīgi caururbta plātne var zaudēt nestspēju.
Ar plātnēm ir divi ceļi. Pirmais: plakanus kanālus ieliek grīdas konstrukcijā virs plātnes, bet tad grīdas pīrāgs kļūst biezāks, bieži par 5–10 cm, un tas jāieplāno stāva augstumā. Otrais: visa sadale iet zem griestiem, un tad piekārto griestu būs vairāk. Abos gadījumos atveres šahtai un kanāliem jāatzīmē plātņu pasūtījumā, lai tās izgatavotu rūpnīcā.
7. Otrā gaisma ir skaista, bet tā pārtrauc ceļu
Dzīvojamā istaba līdz jumtam jeb otrā gaisma ir populāra mūsdienīgos projektos. Ventilācijai tā nozīmē, ka mājas vidū trūkst pārseguma, pa kuru vest kanālus no vienas puses uz otru. Kanāliem jāiet apkārt, bieži caur guļamistabām vai garāku gaiteni, un pieplūdes vārsti augstā telpā jānovieto tā, lai siltais gaiss nekrātos zem jumta.
Ja, piemēram, mūsdienīgā 207 m² mājā gribat daļu dzīvojamās istabas atvērt līdz jumtam, nosakiet, kurā mājas pusē paliks nepārtraukts pārsegums ar tehnisko telpu un vannas istabām. Labāk, ja otrā gaisma ir vienā mājas galā, nevis tieši starp šahtu un guļamistabām.
8. Gaisa ņemšanu un izmešanu attāliniet vienu no otras
Rekuperatoram ir divi ārējie kanāli: svaiga gaisa ņemšana un izmantotā gaisa izmešana. Ja tās atrodas pārāk tuvu, izmestais gaiss atgriežas iekšā, un sistēma strādā pret sevi. Parasti ņemšanu novieto zemāk vai mājas ēnainajā pusē, izmešanu augstāk vai citā fasādes pusē, un starp tām atstāj vairākus metrus. Precīzu attālumu nosaka iekārtas ražotājs un projektētājs. Ņemšanu nevajag novietot pie saunas vai kamīna skursteņa, virtuves tvaika nosūcēja izvada, atkritumu konteineriem vai auto stāvvietas.
Abi ārējie kanāli ir auksti, tāpēc tiem jābūt īsiem un labi siltinātiem, lai uz tiem neveidotos kondensāts. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc tehniskā telpa ir labāka pie ārsienas vai tieši zem jumta, nevis mājas dziļumā bez izejas uz āru. Ja kanāli iet caur aukstiem bēniņiem, tie jāsiltina visā garumā, arī iekšējie sadales kanāli.
Secinājums
Rekuperācija nav pievienojums, ko var "ielikt vēlāk". Labi kanāli divstāvu mājā sākas ar trim lēmumiem plānā: tehniskā telpa centrā, šahta virs tās un vannas istabas vienā vertikālē. Pēc tam izvēlas pārsegumu, kas laiž kanālus cauri, un gaiteņus, kuros nolaisti griesti nevienu netraucē. 2025. gadā ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu 150–200 m² mājai ar montāžu parasti izmaksāja aptuveni 5000–10 000 EUR. Ja kanāliem nav vietas, pārbūvēšana var izmaksāt vairāk par pašu iekārtu.
Pirms apstiprināt projektu un iesniegt dokumentus būvvaldē, palūdziet arhitektam vai ventilācijas projektētājam uzzīmēt kanālu shēmu uz abiem stāvu plāniem. Ja tā izskatās vienkārša, māja būs klusa, sausa un ekonomiska. Ja shēmā ir daudz līkumu un šķērsojumu, labāk mainīt plānu tagad, nevis būvlaukumā.
