35 °C. Ar tik siltu ūdeni labi projektētā gandrīz nulles enerģijas mājā Pierīgā var pietikt arī janvāra salā, un no šī skaitļa lielā mērā atkarīgs, cik elektrības gadā patērēs siltumsūknis. Tāpēc izvēle starp grīdas apsildi un radiatoriem nav tikai gaumes jautājums. Tā ietekmē turpgaitas temperatūru, grīdas biezumu, griestu augstumu un to, kā māja uzvedas, kad pēkšņi uznāk sals. Zemāk ir atbildes uz jautājumiem, ko visbiežāk uzdod tie, kas Latvijā būvē jaunu ģimenes māju.
Vai gaiss-ūdens siltumsūknim obligāti vajag grīdas apsildi?
Nē, obligāti nevajag, taču apkures sistēmai jābūt projektētai zemai turpgaitas temperatūrai. Siltumsūknis strādā jo efektīvāk, jo vēsāks ir ūdens, ko tas sagatavo. Grīdas apsilde parasti iztiek ar 28–35 °C. Zemas temperatūras radiatoriem pietiek ar 35–45 °C, ja tie izvēlēti ar rezervi, proti, lielāki, ar diviem vai trim paneļiem.
Problēmas rodas tad, ja radiatorus izvēlas kā gāzes katlam, rēķinot ar 55–70 °C. Tad siltumsūknis visu ziemu strādā sev neizdevīgā režīmā. Gandrīz nulles enerģijas mājā ar biezu siltumizolāciju un ventilāciju ar rekuperāciju siltuma zudumi ir nelieli, tāpēc arī radiatori var būt saprātīga izmēra.
Cik maksā grīdas apsilde un cik zemas temperatūras radiatori?
Ap 150 m² lielā mājā abas sistēmas izmaksā līdzīgi, bet grīdas apsildei klāt nāk klons. Zemāk ir orientējošas 2025.–2026. gada cenas ar montāžu. Reālā summa atkarīga no reģiona, uzstādītāja un materiāliem, tāpēc salīdziniet vairākas tāmes.
| Pozīcija | Grīdas apsilde | Zemas temperatūras radiatori |
|---|---|---|
| Sistēma ~150 m² mājai | apmēram 4000–7000 EUR (caurules, kolektori, termostati, montāža) | apmēram 3000–6000 EUR (10–14 radiatori, vārsti, cauruļvadi) |
| Papildu darbi | klons, apmēram 15–25 EUR/m² | stiprinājumi sienās, īpaši karkasa mājā |
| Turpgaitas temperatūra | 28–35 °C | 35–45 °C |
Pirmajā stāvā uz pamatu plātnes izlīdzinošā kārta bieži ir projektā jebkurā gadījumā, tāpēc grīdas apsildes faktiskā piemaksa tur ir mazāka. Starpstāvu pārsegumā klons ir pilnībā papildu izmaksa.
Kura sistēma ir lētāka ekspluatācijā?
Grīdas apsilde parasti ir nedaudz lētāka, taču starpība gandrīz nulles enerģijas mājā ir mazāka, nekā mēdz solīt. Kā aptuvenu vadlīniju bieži izmanto šo: katrs grāds zemāka turpgaitas temperatūra uzlabo siltumsūkņa efektivitāti par apmēram 2–3 %. Ja grīdas apsilde strādā par 5–10 °C vēsāk nekā radiatori, apkurei patērētā elektrība var būt par 10–20 % mazāka.
Labi siltinātā mājā gada apkures patēriņš ir neliels, tāpēc eiro izteiksmē tas nozīmē dažus desmitus līdz dažus simtus gadā. Summa atkarīga no elektrības tarifa un mājas lieluma. Karstā ūdens sagatavošanu izvēle neietekmē.
Vai grīdas apsilde ir komfortablāka, īpaši uz flīzēm?
Jā, uz flīzēm grīdas apsilde ir jūtami patīkamāka. Flīzes labi vada siltumu, un bez apsildes tās vannas istabā vai priekšnamā šķiet aukstas arī siltā telpā. Tāpēc pat mājās ar radiatoriem vannas istabā bieži ieliek grīdas apsildes cilpu.
Jāņem vērā, ka gandrīz nulles enerģijas mājā grīda nav "karsta", jo tās virsma ir tikai dažus grādus siltāka par gaisu. Komforta pamatā ir vienmērīga temperatūra bez gaisa plūsmām un brīvas sienas mēbelēm. Radiatoru priekšrocība savulaik bija siltums zem logiem, bet ar mūsdienu trīsstiklu paketēm tas vairs nav tik svarīgi.
Vai grīdas apsildi var likt zem koka grīdas vai parketa?
Var, ja koka grīda ir piemērota grīdas apsildei. Vislabāk der daudzslāņu parkets, kas pielīmēts pie klona. Koks sliktāk vada siltumu nekā flīzes, tāpēc biezs masīvkoka dēlis, korķa apakšklājs vai biezs paklājs samazina sistēmas jaudu un liek celt ūdens temperatūru.
Ražotāji parasti ierobežo koka grīdas virsmas temperatūru līdz apmēram 27 °C. Gandrīz nulles enerģijas mājā tik augsta temperatūra reti vajadzīga. Pirms parketa ieklāšanas klonam jāizžūst, un to dara pēc uzsildīšanas protokola. Šo soli nedrīkst izlaist, ja negribat spraugas un deformētus dēļus.
Kas notiek, ja pēkšņi uznāk -20 °C sals?
Radiatori reaģē ātrāk, dažu desmitu minūšu laikā, bet grīdas apsilde klonā uzsilst stundām. Labi siltinātā mājā tomēr arī temperatūra telpās krītas lēni. Ja siltumsūknim ir pareizi iestatīta āra temperatūras kompensācija, tas paaugstina turpgaitas temperatūru, tiklīdz āra sensors fiksē salu, un iemītnieki atšķirību parasti nepamana.
Grīdas apsildei nepatīk nakts temperatūras pazemināšana, tāpēc to labāk turēt vienmērīgā režīmā. Lēnā reakcija dažkārt izpaužas arī pretēji: saulainā sala dienā telpas aiz lieliem dienvidu logiem var pārkarst. Radiatoru termostati to novērš ātrāk. Siltumsūkņa jauda un rezerves sildītājs lielā salā abām sistēmām jāizvēlas vienādi rūpīgi.
Vai divstāvu mājā arī otrajā stāvā vajag grīdas apsildi?
Bieži nevajag. Ļoti izplatīts risinājums ir grīdas apsilde pirmajā stāvā, otrā stāva vannas istabā atsevišķa cilpa un guļamistabās zemas temperatūras radiatori. Guļamistabās daudzi grib vēsāk, ap 18–20 °C, un gandrīz nulles enerģijas mājā augšstāva siltuma zudumi ir mazi. Šāds sadalījums der, piemēram, mūsdienīgam divstāvu projektam ar trim guļamistabām un 181 m² platību vai divstāvu mājai ar četrām guļamistabām un 197 m².
Svarīgi, lai radiatori būtu aprēķināti tai pašai zemajai temperatūrai kā grīda. Ja tie prasa 50 °C, siltumsūknim visai mājai jāstrādā karstāk, un grīdas apsildes ieguvums zūd. Pusotra stāva mājā ar slīpām mansarda sienām radiatorus bieži nav kur novietot, tāpēc tur grīdas apsilde augšā ir vairāk pamatota. Tas pats attiecas uz kompaktām mājām, piemēram, divstāvu kotedžu ar trim guļamistabām un 111 m², kur katrs sienas metrs ir vērtīgs.
Kā grīdas apsilde ietekmē grīdas biezumu un griestu augstumu?
Starpstāvu pārsegumā mitrā sistēma ar klonu grīdu paaugstina apmēram par 7–10 cm, un tas jāieplāno jau sākumā. Pretējā gadījumā 2,70 m griesti pārvēršas 2,60 m griestos. Mainās arī durvju augstumi un pēdējā kāpņu pakāpiena augstums. 5 cm klona kārta sver apmēram 100–110 kg/m², tāpēc koka pārsegumam jāpārbauda nestspēja.
Sausās sistēmas ar alumīnija siltumvadošajām plāksnēm aizņem 2,5–4 cm un ir vieglas, bet tās maksā vairāk un nodod siltumu nedaudz lēnāk. Trīsstāvu mājā, piemēram, mūsdienīgā projektā ar piecām guļamistabām un 182 m², pārsegumi ir divi, tāpēc grīdu biezums jārisina abos. Pirmajā stāvā uz plātnes un pagrabā, kā divstāvu mājā ar pagrabu un 215 m² platību, grīdas apsilde iekļaujas grīdas konstrukcijā dabiski.
Vai koka karkasa mājā grīdas apsilde ir problēma?
Nē, ja tā saskaņota ar ražotāju jau projektēšanas laikā. Ja rūpnīcas karkasa māja balstās uz betona plātnes, pirmajā stāvā grīdas apsilde neatšķiras no gāzbetona mājas. Ja grīda ir koka, izmanto sausu sistēmu vai plānu klonu ar pārbaudītu nestspēju.
Arī radiatoriem karkasa mājā vajadzīga sagatavošanās. Smagam radiatoram ģipškartona sienā vajadzīgi koka ieliktņi, un tie jāieliek rūpnīcā vai pirms apšuvuma, nevis pēc tam. Gāzbetona sienās radiatorus stiprina ar atbilstošiem enkuriem bez īpašas iepriekšējas plānošanas.
Kad jāizlemj un kas jāieraksta projektā?
Jāizlemj pirms būvprojekta pabeigšanas, jo apkures veids ietekmē grīdu biezumus, griestu augstumu, kāpnes un energoefektivitātes aprēķinu. Ja jūsu mājai pietiek ar vienkāršotu dokumentāciju, piemēram, paskaidrojuma rakstu, princips ir tāds pats. Kāda dokumentācija vajadzīga konkrētajā gadījumā, precizējiet būvvaldē.
Lūdziet apkures projektētājam projektā skaidri norādīt aprēķina turpgaitas temperatūru, piemēram, 35 °C, un aprēķināt radiatorus un grīdas cilpas tieši tai. Šis viens skaitlis pēc tam aizsargā jūs no uzstādītāja, kurš "drošības pēc" ieliek mazākus radiatorus. Lielākā mājā, piemēram, tradicionālā divstāvu projektā ar četrām guļamistabām un 236 m², ir vērts apkuri sadalīt zonās pa stāviem un telpu grupām.
Ko tad izvēlēties?
Vairumā jaunu Latvijas māju vislabāk der kombinācija: grīdas apsilde pirmajā stāvā un vannas istabās, otrajā stāvā zemas temperatūras radiatori vai grīdas apsilde, ja telpas ir zem slīpajām sienām. Ja budžets ir ierobežots un māja ir ļoti labi siltināta, pareizi aprēķināti radiatori visā mājā arī būs efektīvi. Ja svarīgākais ir siltas flīzes, brīvas sienas un vienmērīgs siltums, izvēlieties grīdas apsildi un no paša sākuma ieplānojiet tai vietu grīdas konstrukcijā.
