Janvāra vakars Pierīgā, ārā mīnus piecpadsmit. Vannasistabā flīzes ir tik siltas, ka gribas atvērt logu, bet guļamistabā mājas tālākajā galā termometrs rāda tikai 19 grādus. Saimnieks atver siltumsūkņa iestatījumus un paceļ apkures līkni, un nākamajā mēnesī saņem lielāku elektrības rēķinu. Istaba joprojām ir vēsa. Šāda aina ir ļoti bieža, un gandrīz vienmēr tās cēlonis ir nesabalansēta siltā grīda. Tālāk ir atbildes uz jautājumiem, ko visbiežāk uzdod jaunu māju īpašnieki.
Kāpēc vannasistabā ir karsti, bet tālākajā guļamistabā vēss?
Ūdens vienmēr plūst pa vieglāko ceļu, tāpēc īsās cilpas saņem par daudz siltuma, bet garās par maz. Vannasistabas cilpa bieži ir 30–40 metrus gara un atrodas tieši blakus kolektoram. Guļamistabas cilpa mājas otrā galā var sasniegt 90 metrus, un vēl daļa no tās ir tranzīta caurules, kas iet cauri gaitenim. Ja visi kolektora vārsti ir pilnībā atvērti, īsajā cilpā pretestība ir maza un ūdens tur aizplūst ātrāk, bet garajā tas plūst lēni un līdz istabai nonāk jau atdzisis.
Turklāt tālākās istabas parasti ir arī aukstākās: tām ir divas ārsienas, lielāki logi un stūris. Tātad visvairāk siltuma vajag tieši tai istabai, kurai pēc dabas tiek vismazāk.
Vai nepietiek vienkārši paaugstināt turpgaitas temperatūru?
Tas palīdz īslaicīgi, taču par to jāmaksā ar siltumsūkņa efektivitāti. Gaiss-ūdens un zemes siltumsūkņi strādā visekonomiskāk, ja turpgaitas temperatūra ir zema, siltajai grīdai parasti ap 30–35 °C sala laikā. Katrs papildu grāds samazina lietderības koeficientu (COP) par dažiem procentiem. Ja temperatūru paceļ par 5–7 grādiem, lai sasildītu vienu istabu, apkures izmaksas visai mājai var pieaugt jūtami.
Turklāt pārējās telpas tad pārkarst. Vannasistaba kļūst vēl karstāka, un dzīvojamā istaba ar lielajiem logiem saulainā dienā sāk smakt. Problēmu atrisina pareizi sadalīta plūsma, nevis augstāka temperatūra.
Cik gara drīkst būt viena siltās grīdas cilpa?
Ar 16 mm cauruli praksē cenšas nepārsniegt 80–100 metrus vienā cilpā, un vēl svarīgāk ir, lai cilpas uz viena kolektora būtu līdzīga garuma. Ja viena ir 35 m un otra 95 m, balansēšana kļūst sarežģīta, jo garajai cilpai pat ar pilnu atvērumu var nepietikt spiediena. Lielu istabu labāk sadalīt divās cilpās nekā ielikt vienu ļoti garu.
Precīzus garumus un caurules soli (parasti 10–20 cm) nosaka apkures projektētājs pēc telpas siltuma zudumiem. Ja māja jau ir uzbūvēta un dokumentācija pazudusi, cilpu garumus bieži var atrast izbūves shēmā vai uz caurules marķējuma pie kolektora, kur metri ir uzdrukāti ik pēc metra.
Kam paredzēti caurplūduma mērītāji uz kolektora?
Caurplūduma mērītāji jeb rotametri parāda, cik litru minūtē plūst katrā cilpā, un ar tiem šo plūsmu var noregulēt. Tās ir caurspīdīgās caurulītes ar pludiņu un skalu kolektora augšdaļā. Pagriežot regulēšanas gredzenu, cilpu var piedarīt vai atvērt.
Ja kolektoram rotametru nav, ir tikai parasti noslēgvārsti. Tad balansēšana notiek pēc temperatūras un pēc sajūtām, un tas ir daudz neprecīzāk. Lētākie kolektori ir viena no biežākajām vietām, kur būvniecībā mēģina ietaupīt, un vēlāk to nākas nožēlot.
Kā meistars nosaka, cik litru minūtē vajag katrai cilpai?
Plūsmu aprēķina no telpas siltuma slodzes un temperatūras starpības starp turpgaitu un atgaitu. Viens litrs ūdens minūtē, kas atdziest par vienu grādu, atdod aptuveni 70 W. Ja guļamistabai vajag 800 W un projektētā starpība ir 5 °C, cilpai nepieciešami ap 2,3 l/min. Vannasistabai ar 300 W slodzi pietiek ar aptuveni 0,9 l/min.
Kārtīgs meistars rīkojas šādā secībā:
- izlaiž gaisu un pārbauda sistēmas spiedienu;
- iestata sūkņa režīmu vai spiedienu;
- atver visas cilpas un vispirms iestata garāko, kurai jāsaņem vislielākā plūsma;
- pārējās cilpas piedara līdz aprēķinātajām vērtībām;
- pēc pāris dienām pārbauda atgaitas temperatūras katrā cilpā un vajadzības gadījumā koriģē.
Kas jāietver balansēšanas protokolā?
Labā protokolā katrai cilpai ir telpa, garums, aprēķinātā un faktiski iestatītā plūsma, kā arī vārsta stāvoklis. Bez šīs tabulas nākamais meistars sāks no nulles. Dokumentā vajadzētu būt arī:
- telpu siltuma slodzēm vatos vai vismaz atsaucei uz apkures projektu;
- turpgaitas un atgaitas temperatūrām mērīšanas brīdī un āra temperatūrai;
- cirkulācijas sūkņa iestatījumam un siltumsūkņa apkures līknei;
- atzīmei par to, kurām cilpām ir termostatiskie izpildmehānismi;
- datumam, izpildītāja vārdam un parakstam.
Protokola kopiju turiet kopā ar mājas izpilddokumentāciju. Tas noderēs arī tad, ja kādreiz pārdosiet māju.
Vai telpu termostati un izpildmehānismi nesabojā balansu?
Var sabojāt, ja tie aizver pārāk daudz cilpu vienlaikus. Mājā ar siltumsūkni bieži iesaka vairumu cilpu atstāt pastāvīgi atvērtas un regulēt temperatūru ar āra temperatūras kompensāciju jeb apkures līkni, bet termostatus likt tikai telpās, kur ir lieli saules ieguvumi vai cita vajadzība. Ja istabu termostati vienlaikus aizver pusi cilpu, siltumsūknim var pietrūkt minimālās plūsmas, un tas sāk bieži ieslēgties un izslēgties.
Pareizais risinājums ir atkarīgs no konkrētā siltumsūkņa un tā, vai sistēmā ir bufertvertne. Tāpēc šo jautājumu pārrunājiet ar apkures projektētāju vai iekārtas uzstādītāju.
Kā novērst nebalansētu sistēmu, neatverot klonu?
Gandrīz visu var sakārtot pie kolektora un iekārtas, jo caurules grīdā pašas parasti ir kārtībā. Kad problēma ir apstiprināta, darbus parasti veic šādā secībā:
- Gaiss un netīrumi. Vispirms cilpas izskalo un atgaiso. Gaisa burbulis garajā cilpā var izskatīties gluži kā balansa problēma.
- Kolektora nomaiņa. Ja rotametru nav, kolektoru nomaina pret jaunu, kam tie ir. Tas ir viens darba dienas uzdevums, un grīdā nekas nav jāaiztiek.
- Sūkņa iestatījums. Bieži sūknis strādā minimālajā režīmā, un garajai cilpai vienkārši pietrūkst spiediena.
- Tranzīta caurules. Ja tās sasilda gaiteni, bet ne istabu, ar termokameru var redzēt, kur siltums aiziet, un attiecīgi pārdalīt plūsmas.
- Papildu siltums. Ja cilpa ir fiziski par garu vai istabā ir pārāk maz caurules, var pievienot sienas apsildi vai nelielu ventilatorkonvektoru tieši šai telpai, nevis celt temperatūru visai mājai.
Pirms tam vērts pārbaudīt arī pašu istabu: biezs paklājs, slikti noblīvēts logs vai pārāk liela ventilācijas ar rekuperāciju pieplūde var atņemt vairāk siltuma, nekā šķiet.
Kas mainās divstāvu mājā?
Divstāvu mājā parasti ir divi kolektori, un tie jābalansē ne tikai iekšēji, bet arī savā starpā. Ja otrā stāva kolektors atrodas tālāk no katlu telpas, tas var saņemt mazāku spiedienu. Tad uz tā padeves vajadzīgs atsevišķs regulēšanas vārsts. Mājā ar pieciem guļamistabām divos stāvos, piemēram šajā klasiskajā 191 m² projektā, otrā stāva istabas ir mazas, bet daudz, un katrai jāatrod sava plūsma.
Mūsdienīgā divstāvu mājā ar lieliem stikla laukumiem, kā 207 m² projektā ar trim guļamistabām, atšķirības starp telpām rada arī saule: dienvidu puse sasilst pati, bet ziemeļu istabām vajag vairāk plūsmas.
Ko var paredzēt jau mājas projektā?
Lētākais balanss ir tas, kas ieplānots, pirms klons ielīts. Kolektoru novietojiet mājas vidū, nevis vienā galā, lai cilpas būtu līdzīga garuma. Kompaktā vienstāva mājā, piemēram skandināvu stila 129 m² bungalo, ar vienu centrālu kolektoru to izdarīt ir viegli. Garākā plānojumā ar guļamistabām abos galos, kā vienstāva mājā ar četrām guļamistabām un četrām vannasistabām, var būt vērts paredzēt divus kolektorus.
Pieprasiet, lai apkures projektā būtu cilpu saraksts ar garumiem un plūsmām. Tad izbūves laikā var pārbaudīt, vai meistars to ievēro. Plašā atvērtā plānojumā, kā 150 m² minimālistiskajā mājā ar divām guļamistabām, lielo dzīvojamo zonu sadaliet vairākās vienādās cilpās. Tāpat rīkojieties pieticīgā 146 m² vienstāva mājā.
Kad labāk balansēt un cik tas izmaksā?
Sākotnēji iestatīt vajag uzreiz pēc palaišanas, bet precizēt pirmajā īstajā salā. Jaunā mājā klons un sienas pirmo ziemu vēl izžūst, tāpēc pirmie iestatījumi bieži nav galīgie. 2026. gadā viens apkures speciālista izbraukums ar balansēšanu un protokolu Latvijā parasti maksā dažus simtus eiro, atkarībā no cilpu skaita un attāluma. Kolektora nomaiņa ar rotametriem kopā ar darbu var izmaksāt vairākus simtus eiro. Cenas atšķiras, tāpēc salīdziniet piedāvājumus.
Salīdzinājumā ar gadiem, kad siltumsūknis strādā ar pārāk augstu temperatūru, tas atmaksājas ātri. Gandrīz nulles enerģijas ēkā, kur katrs kilovatstundas ietaupījums ir ieplānots, sabalansēta siltā grīda nav greznība. Bez tās pārējie energoefektivitātes risinājumi dod mazāk, nekā varētu.
