Janvāra naktī termometrs rāda −22 °C. Gaiss-ūdens siltumsūknis pie fasādes strādā uz pilnu jaudu, regulāri atkausējas, un elektrības patēriņš tajā nedēļā pieaug. Zemes siltumsūknis tehniskajā telpā strādā gandrīz tāpat kā oktobrī, jo siltumu ņem no grunts, kur temperatūra visu gadu ir ap +6…+8 °C. Mājai ar 180 m² vai lielāku platību uz plaša zemesgabala šī atšķirība var būt naudas vērta. Taču tā nav pašsaprotama izvēle. Tālāk ir saraksts, ko pārbaudīt pirms lēmuma.
1. posms: vai māja un zemesgabals der zemes siltumsūknim
- Siltuma slodze. Lūdziet projektētājam aprēķināt māja siltuma zudumus, nevis spriest pēc kvadrātmetriem. Labi siltinātai 200–250 m² mājai mūsu klimatā parasti pietiek ar 8–12 kW siltumsūkni, lielākām mājām vajag 14–20 kW.
- Gada patēriņš. Ja apkurei un karstajam ūdenim gadā vajag mazāk par aptuveni 12 000 kWh, zemes sistēmas priekšrocība naudā kļūst neliela.
- Apkures veids. Grīdas apsilde ar zemu turpgaitas temperatūru (30–35 °C) ļauj siltumsūknim strādāt visefektīvāk. Augstas temperatūras radiatori sistēmas lietderību samazina.
- Tehniskā telpa. Paredziet vietu iekšējam blokam, karstā ūdens tvertnei un buferim. Tam vajag vismaz 4–6 m², un kolektora caurulēm jābūt ērtai ievadei no dārza puses.
- Piekļuve tehnikai. Urbšanas iekārtai vai ekskavatoram jāpiebrauc pie vietas, kur būs kolektors. Šo vietu nedrīkst aizņemt žogs, pirts vai stādījumi.
Vienstāva mājās ar lielu pamatu laukumu, piemēram, vienstāva mājā ar trim guļamistabām un 216 m² platību vai plašā vienstāva projektā ar 243 m², grīdas apsilde aptver visas telpas. Tas ir labs pamats zemes siltumsūknim. Ja projektā ir pagrabs, kā 182 m² mājā ar pagraba stāvu, tehnisko telpu ir viegli novietot pagrabā tuvu kolektora ievadam. Lai apkure sakristu ar ēkas siltuma bilanci, siltumsūkni izvēlieties vienlaikus ar sienu un jumta risinājumiem, nevis pēc tam.
2. posms: vertikālie urbumi vai horizontālais kolektors
- Urbumu dziļums. No viena urbuma metra var iegūt aptuveni 35–50 W, atkarībā no grunts un gruntsūdeņiem. Mājai ar 10 kW slodzi kopā vajag aptuveni 180–250 m urbumu, parasti divus vai trīs urbumus.
- Attālumi starp urbumiem. Urbumus izvieto vismaz 6–10 m attālumā vienu no otra, lai tie neatdzesētu viens otru. Uz zemes tie aizņem tikai dažus kvadrātmetrus.
- Kolektora platība. Horizontālajam kolektoram vajag aptuveni 1,5–2,5 reizes lielāku zemes laukumu nekā apsildāmā platība. 220 m² mājai tas nozīmē 350–550 m² dārza.
- Ieguldīšanas dziļums. Kolektoru ierok 1,2–1,5 m dziļumā, zem sasalšanas robežas. Virs tā nedrīkst būt koki ar dziļām saknēm, asfaltēts laukums vai ēkas.
- Cenas 2026. gadā. Urbšana ar zondes ievietošanu parasti maksā 35–55 EUR par metru. Pilna sistēma ar urbumiem 10–12 kW jaudai izmaksā aptuveni 18 000–28 000 EUR. Ar horizontālo kolektoru tā maksā aptuveni 14 000–21 000 EUR. Līdzīgas jaudas gaiss-ūdens sistēma ar montāžu maksā 9 000–15 000 EUR.
Horizontālais kolektors ir lētāks tikai tad, ja zeme ir pieejama un būvniecības laikā vienalga tiek rakts. Visizdevīgāk to ieguldīt, kamēr dārzs vēl nav iekopts. Pierīgas zemesgabalā ar 1200–1500 m², kur lielu daļu aizņem māja, piebraucamais ceļš un pirts, parasti paliek tikai urbumi. Laukos ar plašu pļavu horizontālā cilpa bieži ir loģiskākā izvēle. Cenas aprēķinā vienmēr salīdziniet vismaz trīs piedāvājumus ar vienādu jaudu un vienādu zondes garumu.
3. posms: saskaņojumi, LVĢMC un būvvalde
- Būvprojekts. Jaunā mājā siltumsūknis un kolektors ietilpst apkures un inženiertīklu sadaļā. Tie jāiekļauj dokumentācijā, ko iesniedz būvvaldē caur BIS.
- Esoša māja. Ja sistēmu ierīko jau uzceltā mājā, noskaidrojiet savā būvvaldē, vai pietiek ar paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti un kādi pielikumi vajadzīgi.
- Urbumu reģistrācija. Urbumu dati jāiesniedz LVĢMC. Līgumā ar urbēju ierakstiet, ka urbuma pasi un datu iesniegšanu nodrošina urbšanas uzņēmums.
- Aizsargjoslas. Pārbaudiet attālumus līdz savai vai kaimiņa dzeramā ūdens akai, notekūdeņu sistēmai, robežai un inženiertīklu aizsargjoslām. Precīzas prasības apstipriniet pašvaldībā.
- Izpilddokumentācija. Saglabājiet urbumu atrašanās vietu shēmu ar koordinātām, spiediena pārbaudes aktu un siltumnesēja sastāvu. Tie būs vajadzīgi, nododot ēku ekspluatācijā, un remontā pēc daudziem gadiem.
Prasības pašvaldībās atšķiras, un noteikumi laika gaitā mainās. Tāpēc pirms līguma parakstīšanas uzdodiet būvvaldei vienu konkrētu jautājumu: kādi dokumenti tieši šim zemesgabalam vajadzīgi ģeotermālajiem urbumiem. Ja tuvumā ir ūdens ņemšanas vietas vai sarežģīta ģeoloģija, papildu saskaņojumi var aizņemt vairākas nedēļas. Ielieciet tās būvniecības grafikā.
4. posms: 20 gadu aprēķins salīdzinājumā ar gaiss-ūdens
- Sezonas efektivitāte. Latvijas klimatā zemes siltumsūkņa SCOP parasti ir 4,0–4,8, bet gaiss-ūdens siltumsūkņa ap 2,8–3,5. Salnās nedēļā pie −20 °C gaisa iekārtas COP var nokristies līdz 1,8–2,2, bet zemes iekārta saglabā aptuveni 3,5.
- Elektrības patēriņš. Ja gadā vajag 18 000 kWh siltuma, zemes sistēma patērēs aptuveni 4 000–4 500 kWh elektrības, gaisa sistēma 5 500–6 500 kWh. Pie 0,20–0,25 EUR/kWh starpība ir aptuveni 300–500 EUR gadā.
- Atmaksāšanās. Ja sākotnējā starpība ir 8 000–12 000 EUR, 200 m² mājai tā atmaksājas vidēji 18–25 gados. 400–500 m² mājai, kur patēriņš ir divreiz lielāks, atmaksāšanās laiks sarūk līdz 10–14 gadiem.
- Kalpošanas laiks. Urbumi un kolektors kalpo 50 gadus un ilgāk. Āra bloka kompresors parasti jāmaina pēc 12–18 gadiem, un tas aprēķinā ir jāieskaita.
- Nav āra bloka. Pie fasādes nav ne trokšņa, ne ledus, ne vizuālas iekārtas. Tas ir būtiski blīvi apbūvētā ciematā un mājās, kurās terase ir pie guļamistabām.
Visskaidrāk zemes siltumsūknis atmaksājas lielās mājās, piemēram, divstāvu mājā ar četrām guļamistabām un 440 m² vai plašajā 502 m² projektā ar daudzām vannas istabām, kur arī karstā ūdens patēriņš ir liels. Tādai mājai kā 214 m² ģimenes mājai ar četrām guļamistabām izvēle ir līdzsvarotāka. Tur izšķir zemesgabals, plānotais dzīves ilgums mājā un tas, cik ļoti traucē āra bloks. Rēķiniet ar savu patēriņu un tarifu, nevis ar reklāmas skaitļiem. Atcerieties, ka gandrīz nulles enerģijas prasībām atbilst abas sistēmas, ja māja ir pareizi siltināta un tai ir ventilācija ar rekuperāciju.
Biežākās kļūdas
- Pārāk īsi urbumi. Ietaupījums uz metriem pēc dažām ziemām pārvēršas atdzisušā gruntī un krītošā efektivitātē.
- Kolektors zem nākotnes būvēm. Pirts, nojume vai bruģēts laukums virs horizontālās cilpas pasliktina siltuma atgūšanu un apgrūtina remontu.
- Nav shēmas. Bez precīza urbumu un cauruļu plāna nākamais ekskavatora darbs dārzā var sabojāt sistēmu.
- Jauda “ar rezervi”. Pārāk liels siltumsūknis bieži ieslēdzas un izslēdzas, ātrāk nolietojas un darbojas mazāk efektīvi.
- Saskaņojumi pēdējā brīdī. Urbšana bez saskaņojuma ar būvvaldi un LVĢMC reģistrācijas sarežģī ēkas nodošanu ekspluatācijā.
