Pirmais salnais vakars jaunajā mājā Pierīgā. Malka sakrauta, sērkociņš aizdedzināts, bet pēc pāris minūtēm pa kamīna durtiņām istabā ielien dūmi, un ventilācijas sensors sāk mirgot. Tāda pieredze nav retums: daudzas ģimenes grib dzīvu uguni, bet būvē gandrīz nulles enerģijas māju ar ventilāciju ar rekuperāciju, kurā noteikumi nav tādi kā vecajā lauku mājā. Apskatīsim izplatītākos maldus un to, kā kamīnu vai malkas krāsni ieplānot jau projektā, lai tā sadzīvotu ar blīvu ēku.
Mīts 1: Hermētiskā mājā kamīnu ierīkot nevar
Fact: Var, ja izvēlas pareizo ierīci. Blīvai ēkai paredzētas no telpas gaisa neatkarīgas jeb slēgtas sadedzes krāsnis un kamīnkurtuves: tām ir blīvas durtiņas un īpašs pieslēgums, pa kuru degšanai vajadzīgais gaiss nāk tieši no ārpuses. Istabas gaiss degšanā nepiedalās, tāpēc kurtuve neizsūc siltumu no telpas un nekonkurē ar rekuperatoru. Izvēloties ierīci, prasiet ražotāja dokumentāciju, kurā skaidri norādīts, ka tā ir piemērota blīvām ēkām ar mehānisko ventilāciju. Ar parastu atvērtu kamīnu vai kurtuvi ar vaļīgām durtiņām šāda māja patiešām nesadzīvos.
Mīts 2: Ja ir rekuperators, gaisa kamīnam pietiks no istabas
Fact: Līdzsvarotā ventilācijā pieplūdes un nosūces apjomam teorētiski jābūt vienādam, taču praksē spiediens mājā mainās. Aizsērējis pieplūdes filtrs, ieslēgts virtuves tvaika nosūcējs, vējš no vienas puses vai nepareizi noregulēta iekārta, un telpā rodas neliels zemspiediens. Krāsns, kas ņem gaisu no istabas, tad sāk "badoties", uguns slikti deg, bet dūmi var nākt atpakaļ. Tāpēc blīvā mājā labāk izvēlēties tvaika nosūcēju ar recirkulāciju un apsvērt spiediena kontroles ierīci, kas brīdina vai izslēdz nosūci, ja spiedienu starpība kļūst bīstama. Daudziem rekuperatoriem ir arī tā sauktais kamīna režīms, kas iekuršanas laikā īslaicīgi rada nelielu virsspiedienu. Šos risinājumus ventilācijas projektētājam vajadzētu saskaņot ar kurtuves izvēli.
Mīts 3: Gaisa padevi var izdomāt vēlāk, kad māja jau stāv
Fact: Ārējā gaisa kanāls ir jāieplāno pirms pamatu plātnes betonēšanas vai sienu montāžas. Ir divi galvenie ceļi. Pirmais ir caur grīdu: kanālu iebetonē plātnē vai izvada no apakšas, un tas iznāk tieši zem krāsns pieslēguma. Tas ir neredzams, bet vēlāk to vairs nevar pārvietot. Otrais ir caur ārsienu, ja krāsns stāv pie tās: kanāls ir īss un vienkāršs, bet ārpusē būs redzams reste. Abos gadījumos kanālu siltina, lai uz tā nekondensētos mitrums, ievēro ražotāja norādīto diametru un maksimālo garumu un paredz vārstu, kas vasarā noslēdz aukstā gaisa ceļu. Koka karkasa mājās rūpnīcas paneļos atveri iestrādā jau ražošanā, gāzbetona mājās to vienkārši ieplāno mūrējumā. Kompaktā vienstāva mājā, piemēram, skandināvu stila mājā ar trim guļamistabām, viesistaba atrodas pie ārsienas, un kanāls caur sienu būs pavisam īss.
Mīts 4: Jo jaudīgāka krāsns, jo labāk
Fact: Labi siltinātai mūsdienu mājai aukstākajā ziemas dienā kopumā bieži vajag tikai dažus kilovatus siltuma, bet parasta kamīnkurtuve var dot 8 līdz 12 kW. Ja šī jauda nonāk vienā atvērtā telpā, viesistabā pēc stundas ir 27 vai 28 grādi, un logi jāver vaļā, kas nojauc visu energoefektivitātes ideju. Gudrāk izvēlēties nelielas jaudas krāsni, bieži 3 līdz 6 kW robežās, vai akumulējošo krāsni ar masīvu korpusu, kas siltumu atdod lēnām vairākas stundas. Svarīga ir arī plānojuma telpa: ap 190 līdz 200 m² lielā mājā, kā modernajā vienstāva projektā ar plašu dienas zonu, siltums izplatīsies labāk nekā šaurā, noslēgtā istabā. Pareizo jaudu lai aprēķina projektētājs pēc ēkas siltuma zudumiem, nevis pārdevējs pēc telpas kvadrātmetriem.
Mīts 5: Ar kamīnu varēs ietaupīt uz siltumsūkņa rēķina
Fact: Gandrīz nulles enerģijas mājā siltumsūknis un rekuperators jau tāpat strādā ar zemām izmaksām, tāpēc kamīns ir drīzāk komforta un rezerves avots, nevis ietaupījuma rīks. Grīdas apkures siltumsūknis siltumu sadala vienmērīgi pa visām telpām, bet krāsns silda vienu zonu. Bez tam, ja termostati viesistabā konstatē siltumu, siltumsūknis tur apstājas, bet guļamistabās turpina strādāt kā parasti. Kamīna vērtība ir citur: dzīva uguns, siltums elektrības pārtraukuma laikā un neatkarība salā. Divstāvu mājā, piemēram, mūsdienīgā projektā ar guļamistabām otrajā stāvā, krāsns lejā otro stāvu sasildīs tikai daļēji, un tas ir jāņem vērā, plānojot apkuri.
Mīts 6: Kamīns automātiski uzlabos mājas energoefektivitātes klasi
Fact: Ēkas energoefektivitātes aprēķinā galvenā loma ir siltumapgādes sistēmai, kas sedz lielāko siltuma daļu. Ja malkas krāsns ir tikai papildu siltuma avots, aprēķinā to bieži neņem vērā vai ņem tikai daļēji, un klase tiek noteikta pēc siltumsūkņa. Malka gan ir atjaunojams kurināmais, tāpēc, ja tā tiešām ir galvenā apkures sistēma, rezultāts primārās enerģijas izteiksmē var būt labvēlīgs, bet tad jāvērtē arī ērtības un sadegšanas efektivitāte. Kā tieši kurtuve tiks iekļauta jūsu mājas aprēķinā un pagaidu energosertifikātā, jautājiet ēkas energoefektivitātes aprēķina sastādītājam un arhitektam, jo metodika laika gaitā tiek precizēta.
Mīts 7: Skursteņslauķis tikai iztīra sodrējus
Fact: Jaunā mājā skursteņslauķa darbs sākas pirms pirmās iekuršanas. Sertificēts speciālists pārbauda, vai dūmvads atbilst projektam un ražotāja prasībām, vai ievēroti ugunsdrošie attālumi līdz koka konstrukcijām, vai savienojumi ir blīvi, vai ir pietiekama vilkme un vai krāsns pieslēgums ir izdarīts pareizi. Par pārbaudi tiek sastādīts akts, ko parasti prasa, nododot ēku ekspluatācijā. Vēlāk dūmvads jātīra un jāpārbauda regulāri, cietajam kurināmajam bieži reizi gadā pirms apkures sezonas. Aktuālās prasības un termiņus pārbaudiet ugunsdrošības noteikumos vai jautājiet pašam skursteņslauķim. Koka karkasa mājā īpaši svarīgi ir, kā dūmvads iet caur pārsegumu un jumtu: tur vajadzīgs sertificēts caurgājiens ar izolāciju. Pusotra stāva mājā, piemēram, kompaktā lauku mājā ar guļamistabām jumta stāvā, skurstenis visizdevīgāk novietojams mājas vidū, kur tas iet caur siltu zonu un to vieglāk apkalpot.
Mīts 8: Dūmvads ir tikai caurule caur jumtu
Fact: Blīvai mājai visbiežāk izvēlas rūpnieciski ražotu siltinātu dūmvada sistēmu no tērauda vai keramikas, kurā dažkārt ir iestrādāts arī gaisa pievads, tā sauktā koaksiālā sistēma: dūmi iet pa iekšējo cauruli, bet svaigs gaiss krāsnij pa ārējo. 2025. un 2026. gadā kvalitatīva no telpas gaisa neatkarīga krāsns Latvijā parasti maksā no aptuveni 1500 līdz 4000 EUR, un dūmvada sistēma ar uzstādīšanu bieži vēl 1500 līdz 4000 EUR, atkarībā no augstuma un materiāla. Cenas būtiski atšķiras, tāpēc ievāciet vairākus piedāvājumus. Skursteņa vietu labāk izvēlēties jau projektā: pārbūvēt pārsegumu un jumtu vēlāk ir dārgi. Tradicionālas formas mājās ar divslīpu jumtu, kā divstāvu ģimenes mājā ar trim guļamistabām, skurstenis pie jumta kores izskatās dabiski un tam ir labāka vilkme. Modernā mājā ar plakanāku jumtu, kā mūsdienīgā projektā ar atvērtu dienas zonu, augstums virs jumta jāaprēķina īpaši rūpīgi.
Secinājums
Kamīns un gandrīz nulles enerģijas māja nav pretrunā, ja uguni ieplāno vienlaikus ar sienām, ventilāciju un apkuri. Izvēlieties no telpas gaisa neatkarīgu kurtuvi ar ārējā gaisa kanālu, kas iet caur grīdu vai sienu, pieskaņojiet tās jaudu mājas mazajam siltuma pieprasījumam un saskaņojiet to ar rekuperatoru un tvaika nosūcēju. Jautājiet arhitektam un projektētājam, kā krāsns ietekmēs būvprojektu vai paskaidrojuma rakstu un energoaprēķinu, bet skursteņslauķi uzaiciniet jau pirms pirmās iekuršanas. Tad ziemas vakars pie uguns būs tāds, kādu to iztēlojāties, bez dūmiem un bez atvērtiem logiem.
