Vai mājai ar siltumsūkni tiešām visos stāvos vajag apsildāmo grīdu? Īsā atbilde: nē. Siltumsūknim svarīgs nav pats sildķermeņa veids, bet turpgaitas temperatūra. Jo siltāks ūdens jāsagatavo, jo vairāk elektrības iekārta patērē katrai saražotajai siltuma kilovatstundai, un jo zemāks ir tās sezonas efektivitātes rādītājs SCOP. Grīdas apkurei parasti pietiek ar 30–35 °C. Pareizi izmērīti zemas temperatūras radiatori strādā ar 35–45 °C, ventilatorkonvektori līdzīgā diapazonā. Labi siltinātā jaunbūvē, kas Latvijā jāprojektē atbilstoši gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām, visi trīs varianti var strādāt efektīvi. Nosacījums ir viens: sistēmai jābūt aprēķinātai, nevis saliktai "uz aci". Tālāk septiņas idejas, kā to ielikt mājas plānojumā.
1. Siltā grīda tur, kur dzīvo dienā
Pirmā stāva dienas zona ir vieta, kur grīdas apkure atmaksājas visvairāk. Uz pamatu plātnes siltumizolācija jau ir, caurules ieliek izlīdzinošajā kārtā, un liela, silta virsma ļauj ūdenim būt pavisam vēsam. Ir arī praktiski ieguvumi. Pie sienām nav radiatoru, tāpēc mēbeles var novietot brīvi. Lielie logi uz dārzu nerada aukstuma sajūtu pie grīdas, un flīzes virtuvē nav ledainas. Divstāvu mājā ar dzīvojamo istabu un virtuvi lejā, piemēram, šajā 161 m² ģimenes mājā ar guļamistabām otrajā stāvā, pirmais stāvs ir dabiska vieta sistēmas "lēnajai", vienmērīgajai daļai.
Jāpieņem tikai viens trūkums: betona kārta uzsilst un atdziest stundām ilgi. Grīdas apkure neder tam, kurš vēlas vakarā ātri piekurināt istabu. Tā ir sistēma, kas visu ziemu tur stabilu temperatūru.
2. Guļamistabās augšā radiatori ar ātru reakciju
Daudzi guļamistabā labprātāk guļ 18–19 °C, kamēr lejā ir 21–22 °C. Radiators ar termostatisko galvu uz izmaiņām reaģē dažu desmitu minūšu laikā. Grīdas apkure vienu vēsāku istabu virs siltas grīdas noturēt nemaz tik viegli nespēj. Koka karkasa mājās, kas Latvijā ir ļoti izplatītas, ir vēl viens arguments: mitrā izlīdzinošā kārta uz otrā stāva koka pārseguma pievieno svaru un mitrumu būvniecības laikā. Sausās grīdas apkures sistēmas pastāv, taču maksā vairāk. Mājā ar trim guļamistabām augšstāvā, kā šajā divstāvu projektā ar atsevišķu vannas istabu gandrīz katrai guļamistabai, radiatori otrajā stāvā ir vienkāršs un loģisks risinājums.
3. Lielāki radiatori nav kļūda, tas ir aprēķins
Visbiežākā kļūda ir izvēlēties radiatoru pēc kataloga jaudas. Katalogā jauda parasti norādīta augstai ūdens temperatūrai, kādu dod gāzes vai malkas katls. Pie 40 °C turpgaitas tas pats radiators atdod tikai aptuveni trešdaļu no nominālās jaudas. Tāpēc siltumsūkņa mājā radiatori ir garāki vai dziļāki, ar divām vai trim plāksnēm. Tie jāizmēra katrai telpai atsevišķi pēc tās siltuma zudumiem. Mājā ar četrām guļamistabām, kā šajā 177 m² divstāvu mājā, šāds aprēķins ir jāveic par katru telpu. Stūra istabai ar diviem logiem vajadzēs krietni vairāk nekā iekšējai. Aptuvenā 2025.–2026. gada cenu līmenī viens zemas temperatūras radiators ar vārstiem un pieslēgumu bieži izmaksā dažus simtus eiro. Precīza summa atkarīga no izmēra un montāžas, tāpēc vērts salīdzināt vairākus piedāvājumus.
4. Kompakta māja: viena temperatūra visai sistēmai
Mazā mājā siltuma zudumi ir tik nelieli, ka jaukta sistēma var kļūt par lieku sarežģījumu. Ap 90 m² lielā divstāvu mājā, kā šajā kompaktajā kotedžā ar trim guļamistabām, var apvienot grīdas apkuri lejā un dažus radiatorus augšā. Gudri ir abas daļas izmērīt vienai un tai pašai turpgaitas temperatūrai, piemēram, 35–38 °C. Tad nevajag maisīšanas mezglu, siltumsūknis strādā vienā režīmā, un SCOP necieš augstākās temperatūras dēļ. Tikpat svarīgi nepirkt pārāk jaudīgu iekārtu. Pārāk liels siltumsūknis mazā mājā bieži ieslēdzas un izslēdzas, un tas nāk par sliktu gan efektivitātei, gan kalpošanas laikam.
5. Ventilatorkonvektori lielam stiklojumam un vasaras dzesēšanai
Ventilatorkonvektors ir kompakta ierīce ar siltummaini un klusu ventilatoru. Tā dod lielu jaudu no maza izmēra pie zemas ūdens temperatūras un reaģē minūšu laikā. Mūsdienīgā mājā ar lielām stikla plaknēm, kā šajā modernajā projektā ar plašu dienas zonu, tas noder divos gadījumos. Pirmais ir telpa, kur grīdas apkure ar visu slodzi netiek galā. Otrais ir vasaras dzesēšana, ja siltumsūknis to atbalsta. Dzesēšanas režīmā veidojas kondensāts, tāpēc katram konvektoram vajag drenāžu un izolētas caurules. Tas jāplāno jau projektā, nevis apdares laikā. Mīnusi ir neliels ventilatora troksnis un elektrības patēriņš, tāpēc guļamistabā tos izvēlas retāk. Taču darba kabinetā vai jumta stāva istabā, kas jūlijā pārkarst, tie bieži ir labākais variants.
6. Vannas istabas: silta grīda abos stāvos
Vannas istaba ir izņēmums, kur siltā grīda noder arī augšstāvā. Laukums ir mazs, un pēc dušas basām kājām uz aukstām flīzēm stāvēt negribas. Mājā ar vannas istabām abos stāvos, kā šajā 175 m² mājā ar trim guļamistabām, var augšā izvilkt atsevišķu grīdas apkures cilpu no tā paša kolektora. Var izmantot arī plānu elektrisko grīdas sildīšanu tikai komforta temperatūrai. Dvieļu žāvētājs zemas temperatūras sistēmā būs tikai remdens, tāpēc tam bieži pievieno elektrisko sildelementu. Tas noder arī vasarā, kad apkure ir izslēgta.
7. Tehniskā telpa, kurā sistēma "satiekas"
Jaukta sistēma vislabāk strādā tad, ja visam ir viena vieta. Tajā atrodas siltumsūkņa iekšējais bloks, karstā ūdens tvertne, kolektori, vajadzības gadījumā buferis un maisīšanas mezgls, kā arī ventilācijas iekārta ar rekuperāciju. Ja grīdas apkure un radiatori tomēr prasa atšķirīgu temperatūru, vajag divus apkures lokus, un tad tehniskajā telpā vieta tiešām noder. Mājā ar pagrabu, kā šajā četru guļamistabu projektā, tehnikai var atvēlēt atsevišķu telpu. Mājā bez pagraba labāk izvēlēties telpu pirmā stāva vidū, lai caurules uz abiem stāviem ir īsas. Rekuperācijas ventilācija šeit ir ne mazāk svarīga par apkuri. Tā samazina siltuma zudumus ar gaisu, tāpēc vajag mazāku apkures jaudu, un arī radiatori augšā var būt mazāki.
Pareizā secība ir vienkārša. Vispirms aprēķina katras telpas siltuma zudumus. Pēc tam izvēlas zemāko iespējamo turpgaitas temperatūru, un tikai tad katrai telpai piemeklē sildķermeni. Siltā grīda dzīvojamajā zonā, radiatori guļamistabās un ventilatorkonvektors tur, kur vajag ātrumu vai vasaras vēsumu, ir pilnīgi normāla siltumsūkņa māja. Konkrēto sistēmu un temperatūras aprēķinu izrunājiet ar apkures inženieri jau projekta stadijā, kamēr izmaiņas maksā tikai laiku, nevis atkārtotu grīdas liešanu.
