Janvāra rīts, pirmā ziema jaunajā mājā Pierīgā. Uz logu stikliem apakšējā malā sakrājušies ūdens pilieni, bet guļamistabā, pārbīdot jauno drēbju skapi, uz ārsienas redzami pelēki plankumi. Tā nav celtnieku brāķa pazīme, bet visbiežāk vienkārši būvmitrums, kas meklē ceļu ārā. Zemāk ir atbildes uz jautājumiem, ko ģimenes visbiežāk uzdod pirmajā apkures sezonā gāzbetona mājā.
Cik daudz ūdens patiesībā ir jaunā gāzbetona mājā?
Parastā vienģimenes mājā liekā ūdens daudzums mērāms simtos, bieži pat vairāk nekā tūkstotī litru. Gāzbetona bloki no rūpnīcas nāk ar paaugstinātu mitrumu, un, ja tie būvlaukumā stāvējuši lietū vai sienas pārziemoja bez jumta, ūdens tajos ir vēl vairāk. Klāt nāk apmetums, mūrjava, līmes un it īpaši grīdas klons: cementa izlīdzinošā kārta ar apsildi katrā kvadrātmetrā satur vairākus litrus ūdens, kam jāiztvaiko.
Pat kompaktai vienstāva mājai, piemēram, nelielai mājai ar četrām guļamistabām uz 114 m², klons vien var atdot vairākus simtus litru. Precīzu skaitli neviens nepateiks, jo tas atkarīgs no materiāliem un laika apstākļiem būvniecības laikā, taču kārtības lielums ir skaidrs: tas ir daudz vairāk, nekā spēj "apēst" parasta ikdienas vēdināšana.
Cik ilgi jaunā māja izžūst?
Lielākā daļa būvmitruma iznāk pirmajā apkures sezonā, bet pilnībā gāzbetona sienas nostabilizējas aptuveni viena līdz divu gadu laikā. Pirmie mēneši ir intensīvākie: apkure silda sienas, un ūdens tvaiks dodas telpās. Ja ārsiena siltināta ar materiālu, kas tvaiku laiž cauri vāji, gandrīz viss mitrums žūst uz iekšpusi, tāpēc telpu ventilācijai ir vēl lielāka nozīme.
Otrajā ziemā situācija parasti jau ir krietni mierīgāka. Ja arī tad logi regulāri rasojas un parādās pelējums, ir vērts meklēt citu cēloni, piemēram, aukstuma tiltu vai nepietiekamu gaisa apmaiņu.
Kāpēc pirmajā ziemā logi rasojas un rodas pelējums?
Tāpēc, ka gaisā ir vairāk mitruma, nekā tas spēj noturēt pie aukstākajām virsmām. Stikla mala, logu ailes un mājas stūri ir vēsākās vietas, un tieši tur tvaiks kondensējas. Ja virsma ilgstoši ir mitra un vēsa, pelējumam pietiek ar dažām nedēļām.
Būvmitrums pievienojas tam, ko dienā rada pati ģimene: gatavošana, duša, veļas žāvēšana, elpošana. Četru cilvēku mājsaimniecībā tie ir vairāki litri dienā, un pirmajā ziemā šim apjomam klāt nāk vēl sienu un grīdu atdotais ūdens.
Vai rekuperācijai pirmajos mēnešos jāstrādā jaudīgāk?
Jā, pirmajos trīs līdz sešos mēnešos ventilāciju ar siltuma atgūšanu ir vērts darbināt vienu pakāpi augstāk nekā ierasts. Ziemā āra gaiss ir auksts un tāpēc absolūtā izteiksmē sauss. Ievadot to mājā un izvadot mitro iekšējo gaisu, iekārta nepārtraukti nes laukā būvmitrumu, un rekuperators lielāko daļu siltuma atdod atpakaļ.
Ja jūsu mājā ir rotācijas vai entalpijas siltummainis, kas atgūst arī daļu mitruma, pārrunājiet iestatījumus ar ventilācijas uzstādītāju: šādas iekārtas mitrumu daļēji atgriež telpās, un pirmajā ziemā tas var palēnināt žūšanu. Neaizmirstiet arī par filtriem, jo būvniecības putekļi tos pirmajos mēnešos aizsprosto ātrāk nekā vēlāk.
Vai nepietiek vienkārši vēdināt, atverot logus?
Īslaicīga, intensīva vēdināšana palīdz, bet visu darbu tā neizdarīs. Pāris reizes dienā uz piecām līdz desmit minūtēm plaši atvērts logs ātri nomaina gaisu, neatdzesējot sienas. Turpretī pusvirus logs visu dienu atdzesē aiļu malas un rada tieši tās aukstās virsmas, uz kurām kondensējas mitrums.
Gandrīz nulles enerģijas ēkā, kas būvēta hermētiska, gaisa apmaiņu nepārtraukti nodrošina ventilācijas sistēma. Logu vēdināšana ir papildinājums mitrākajos brīžos, piemēram, pēc dušas vai ēst gatavošanas.
Kad noder būvniecības gaisa sausinātājs?
Sausinātājs ir vērts, ja ventilācija vēl nav palaista, ja apdare jāsāk ātri vai ja telpu gaisa mitrums ilgstoši turas virs 65–70%. Visbiežāk to izmanto starp apmetuma vai klona ieklāšanu un grīdu un krāsojuma darbiem. Kondensācijas tipa iekārtas labi strādā siltās telpās, bet vēsā, vēl neapsildītā mājā efektīvāki ir adsorbcijas sausinātāji.
Sausinātājs jādarbina slēgtā telpā ar aizvērtiem logiem, citādi tas sausina āra gaisu. Tipiska būvniecības iekārta patērē dažus simtus vatu, tātad diennaktī aptuveni 10–20 kWh; elektrības izmaksas pārrēķiniet pēc sava aktuālā tarifa. Nomas cenas un piemērotāko jaudu noskaidrojiet pie nomas uzņēmuma.
Vai drīkst māju sakurināt maksimāli, lai tā ātrāk izžūtu?
Nē, strauja karsēšana rada vairāk problēmu, nekā atrisina. Pārāk ātri žāvēts klons var saplaisāt vai atslāņoties, apmetumā parādās plaisas, un koka detaļas deformējas. Grīdas apsildi pēc klona ieklāšanas ieslēdz pakāpeniski, pēc uzsildīšanas grafika, ko norāda klona ražotājs vai būvnieks, temperatūru paaugstinot pa dažiem grādiem dienā.
Siltumsūknim šajā periodā vienmērīga, mērena temperatūra ap 20–22 °C ir labāka nekā lēcieni. Siltums kopā ar pastāvīgu gaisa apmaiņu ir tas, kas mitrumu izvada, nevis karstums viens pats.
Kāpēc pirmajā ziemā skapjus nevajag likt pie ārsienas?
Tāpēc, ka aiz skapja ārsiena kļūst par vēsāko un mitrāko vietu visā istabā. Mēbele aizsedz siltā gaisa piekļuvi, virsma atdziest, un vēl nenožuvusī siena tur rada ideālus apstākļus pelējumam. Problēma visbiežāk parādās guļamistabās un bērnu istabās, kur skapji ir lielākie.
Pirmajā ziemā atstājiet starp skapi un ārsienu vismaz 5–10 cm spraugu vai, ja iespējams, novietojiet lielās mēbeles pie iekšsienām. Iebūvētos skapjus pie ārsienām labāk montēt otrajā sezonā. Ja plānojat kompaktu māju, piemēram, vienstāva māju ar trim guļamistabām uz 111 m², jau projekta stadijā padomājiet, kur būs iekšsienas, pie kurām novietot garderobi.
Kāds gaisa mitrums telpās pirmajā ziemā ir normāls?
Mērķis ir noturēt relatīvo mitrumu ap 40–60%, pirmajā ziemā drīzāk tuvāk apakšējai robežai. Lēts digitālais higrometrs katrā stāvā ļauj redzēt, vai ventilācija tiek galā. Ja rādījumi nedēļām turas virs 60–65%, pastipriniet ventilāciju vai uz laiku pieslēdziet sausinātāju.
Mājās ar vairākiem līmeņiem mērījumi bieži atšķiras: divstāvu mājā ar 160 m² platību vai mājā trijos līmeņos mitrais gaiss krājas augšā, tāpēc higrometru vērts novietot arī otrā stāva guļamistabā, ne tikai dzīvojamā istabā.
Kā izmērīt sienu un grīdas mitrumu pirms krāsošanas vai parketa?
Drošākais ceļš ir karbīda metode, ko veic grīdu ieklājējs vai būvuzraugs, bet orientējošu priekšstatu dod arī elektroniskais mitruma mērītājs un plēves tests. Koka grīdām klona mitrumam jābūt zem robežas, ko norāda parketa vai līmes ražotājs; cementa klonam ar apsildi tā parasti ir stingrāka nekā bez tās. Šos skaitļus pārbaudiet konkrētā materiāla tehniskajā lapā, jo pie pārāk mitras pamatnes garantija var nebūt spēkā.
Vienkāršs mājas tests: pielīmējiet pie grīdas vai sienas apmēram 50 × 50 cm lielu polietilēna plēves gabalu ar malām cieši pielīmētām ar līmlenti un atstājiet uz divām diennaktīm. Ja zem plēves parādās kondensāts vai virsma kļuvusi tumšāka, pamatne vēl ir par mitru. Elektroniskais mērītājs labi parāda atšķirības starp telpām, taču tā skaitļi gāzbetonam ir relatīvi, tāpēc salīdziniet vairākus punktus, īpaši stūros un aiļu malās.
Vai mājas projekts ietekmē to, cik viegli tā izžūst?
Jā, jo vienkārša forma un pārdomāta ventilācija atvieglo žūšanu. Mājā bez daudziem izvirzījumiem ir mazāk aukstu stūru, kur krājas mitrums. Plaša vienstāva māja ar 177 m² vai mūsdienīga vienstāva māja ar atvērtu dzīvojamo zonu ļauj gaisam brīvi cirkulēt, bet tām ir lielāka grīdas platība, tātad arī vairāk klona, kam jāizžūst.
Svarīgāks par formu ir būvniecības grafiks. Ja sienas tiek izmūrētas pavasarī, jumts uzlikts līdz rudenim un apmetums un klons ieklāti laikus, pirmā ziema būs vieglāka. Pirms apdares darbu termiņu saskaņošanas parunājiet ar arhitektu vai būvnieku par to, cik laika atvēlēt žūšanai, un atcerieties, ka pāris nedēļu gaidīšana ir lētāka nekā jauns parkets.
