Ap 500–900 eiro gadā. Tik 2025. gadā izmaksāja apkure un karstais ūdens labi siltinātā jaunā 150 m² mājā ar siltumsūkni un rekuperāciju. Tas ir sliktāks rādītājs nekā reklāmās, bet daudz labāks par to, ko pārdzīvo tie, kuru mājā pēc pirmās ziemas rēķini nesakrīt ar solīto. Starpība gandrīz vienmēr rodas jau projektēšanas laikā: kāds siltumsūknis izvēlēts, cik hermētiska ir ēka, kur novietota tehniskā telpa un kā pa māju iet gaisa vadi.
Šajā rakstā apskatīts, ko izvēlas Pierīgā un laukos, kā iekārtas strādā bargā salā, kā rēķināt elektrības patēriņu un kad rekuperācija ir izdevīga.
Gaiss-ūdens vai zemes siltumsūknis: ko izvēlēties Latvijā
Jaunā mājā Latvijā apkures ģenerators parasti ir siltumsūknis. Gāzes pieslēgums Pierīgā ir pieejams ne visur, malkas katls prasa daudz roku darba, un gandrīz nulles enerģijas ēkas prasības ar siltumsūkni izpildīt ir vieglāk. Galvenā izvēle ir starp divām sistēmām.
Gaiss-ūdens siltumsūknis
Šis ir izplatītākais risinājums. Āra bloks ņem siltumu no gaisa un nodod to grīdas apsildei un karstā ūdens tvertnei. Tā priekšrocības ir zemāka cena, ātra uzstādīšana un tas, ka nav jārok zemesgabals. Trūkums ir efektivitātes kritums lielā salā, un tieši tad siltums ir vajadzīgs visvairāk. 2025. gadā kvalitatīvas iekārtas komplekts ar uzstādīšanu 150–200 m² mājai parasti maksāja aptuveni 7 000–12 000 EUR, neskaitot grīdas apsildi.
Zemes (ģeotermālais) siltumsūknis
Zemes siltumsūknis ņem siltumu no zemes, kur temperatūra visu gadu ir stabila. Kolektoru var ieguldīt horizontāli ap 1,2–1,5 m dziļumā, un tad vajadzīgs brīvs laukums, kas parasti ir vismaz 1,5–2 reizes lielāks par apkurināmo platību. Otrs variants ir vertikālas urbumu akas. Gada efektivitāte zemes sistēmai ir augstāka, un pie −20 °C tā praktiski nemainās. Investīcijas gan ir lielākas: 2025. gadā kopā ar urbumiem tās bieži bija 13 000–20 000 EUR. Šaurā Pierīgas gabalā horizontālais kolektors bieži neietilpst, savukārt lauku mājai ar lielu zemesgabalu tas ir loģisks risinājums.
Gaiss-gaiss kā papildinājums
Gaiss-gaiss iekārtas (kondicionieri ar apsildes režīmu) ir lētas un noder vasaras dzesēšanai. Kā vienīgais apkures avots ģimenes mājai tās tomēr ir neērtas: siltums sadalās nevienmērīgi, un karsto ūdeni ar tām nesagatavo. Tāpēc tās biežāk izmanto kā papildu iekārtu dzīvojamā istabā vai otrajā stāvā.
Kā siltumsūknis strādā pie −20 °C
Riga un Latvijas austrumdaļa katru ziemu nepiedzīvo −20 °C, taču dažas šādas dienas ir jāparedz. Svarīgi saprast divus rādītājus. COP rāda efektivitāti konkrētā brīdī. SCOP rāda vidējo efektivitāti visā sezonā, un tieši pēc tā rēķina gada izmaksas.
- Pie 0 °C mūsdienīgs gaiss-ūdens siltumsūknis ar grīdas apsildi parasti dod 3–4 kWh siltuma uz 1 kWh elektrības.
- Pie −15…−20 °C šis rādītājs krīt līdz aptuveni 1,8–2,5, un daļa iekārtu sāk izmantot elektrisko sildelementu.
- Zemes siltumsūknis visu ziemu strādā ar efektivitāti ap 3,5–4,5.
Lai aukstā nedēļā rēķins nepārsteigtu, jāievēro trīs lietas. Siltumsūkņa jaudu jāizvēlas pēc siltuma zudumu aprēķina, nevis pēc “parasti ņem 10 kW”. Grīdas apsildei jāstrādā ar zemu turpgaitas temperatūru (30–35 °C). Āra blokam jāstāv vietā, kur to neaizputina sniegs un kur kondensāts var droši aizplūst. Pārāk liela jauda nozīmē biežu ieslēgšanos un izslēgšanos, bet pārāk maza nozīmē, ka salā siltumu ražo sildelements.
Reāli rēķini: cik izmaksā apkure 150 m² mājai
Zemāk ir aptuvens aprēķins 150 m² mājai, kurā dzīvo četru cilvēku ģimene. Pieņemts, ka karstajam ūdenim gadā vajag ap 3 000 kWh siltuma, bet kopējā elektrības cena ar sadali un PVN ir ap 0,20 EUR/kWh (2025. gada līmenis, kas atkarīgs no tarifa un biržas cenām). Pirmās divas rindas atbilst jaunai, labi siltinātai mājai, kuras apkures vajadzība ir ap 45 kWh/m² gadā. Trešā rinda ir mājai ar vājāku norobežojošo konstrukciju izpildi, ap 80 kWh/m² gadā.
| Variants | Siltuma vajadzība gadā | Elektrība gadā | Izmaksas gadā |
|---|---|---|---|
| Gaiss-ūdens, SCOP ap 3, jauna māja | ap 9 750 kWh | 3 000–3 500 kWh | 600–700 EUR |
| Zemes siltumsūknis, SCOP ap 4, jauna māja | ap 9 750 kWh | 2 200–2 600 kWh | 440–520 EUR |
| Gaiss-ūdens, vājāk siltināta māja | ap 15 000 kWh | 5 000–5 800 kWh | 1 000–1 160 EUR |
| Tiešā elektriskā apkure, jauna māja | ap 9 750 kWh | ap 9 750 kWh | ap 1 950 EUR |
Rēķini pa mēnešiem būtiski atšķiras. Decembrī–februārī gaiss-ūdens sistēmas rēķins var būt 2–3 reizes lielāks nekā gada vidējais, bet vasarā paliek tikai karstais ūdens. Ja izvēlaties biržas cenu, siltumsūknis ar labu vadību var uzsildīt māju un tvertni stundās, kad elektrība ir lētāka. Laba grīdas klona siltumnoturība to labi atbalsta. Saules paneļi ziemā Latvijā apkuri gandrīz nesedz, bet gada bilancē tie samazina karstā ūdens un mājsaimniecības patēriņu.
Būtiska ir arī mājas forma. Kompakta divstāvu māja ar vienkāršu jumtu zaudē mazāk siltuma nekā izstiepta vienstāva māja ar daudziem stūriem. Labs piemērs ir divstāvu māja ar trim guļamistabām un 163 m² platību, kuras kompaktais apjoms labi atbilst 150 m² aprēķinam. Līdzīgā mērogā ir klasiska 176 m² divstāvu māja ar trim guļamistabām un trim vannas istabām.
Rekuperācija: vai tā atmaksājas
Ventilācija ar siltuma atgūšanu jeb rekuperācija hermētiskā mājā vairs nav greznība. Mūsdienīgā karkasa vai gāzbetona mājā, kur gaisa caurlaidība ir zema, svaigs gaiss caur šķirbām vairs neienāk. Bez mehāniskas ventilācijas palielinās mitrums, CO₂ un kondensāta risks uz logiem.
Cena
2025. gadā rekuperācijas sistēma ar iekārtu, gaisa vadiem, vārstiem un uzstādīšanu 150–200 m² mājai parasti maksāja 5 000–9 000 EUR. Cenu ietekmē iekārtas klase, vadu garums un tas, vai trases paredzētas jau projektā.
Ietaupījums
Laba iekārta atgūst ap 75–90 % siltuma no izvadāmā gaisa. Ja māja ar siltumsūkni bez rekuperācijas ventilācijai patērētu vēl 3 000–5 000 kWh siltuma gadā, tad elektrības ietaupījums ir aptuveni 150–300 EUR gadā. No tā vēl jāatskaita ventilatoru patēriņš un filtru maiņa, kas izmaksā aptuveni 50–100 EUR gadā. Tīri finansiāli atmaksāšanās ilgst 20 gadus un vairāk.
Kāpēc tomēr tā ir vērtīga
- Bez rekuperācijas jaunai mājai ir grūtāk sasniegt gandrīz nulles enerģijas ēkas rādītājus energosertifikātā.
- Guļamistabās ir svaigs gaiss bez atvērtiem logiem, ziemā un arī putekšņu sezonā.
- Mazāks mitruma un pelējuma risks, kas ir īpaši svarīgi koka karkasa konstrukcijām.
- Siltumsūkni var izvēlēties ar mazāku jaudu, un tas daļēji kompensē rekuperācijas cenu.
Ja godīgi jāatbild, vai rekuperācija ir izdevīga, tad jaunā mājā tas ir pareizais jautājums, bet ar neprecīzu mērījumu. Rekuperācija nav ieguldījums, kas atmaksājas ar rēķiniem. Tā ir daļa no tā, lai hermētiska māja vispār būtu veselīga.
Plānojums: tehniskā telpa un gaisa vadu trases
Lielākā daļa problēmu ar inženiertīkliem rodas tad, kad par tiem domā pēc tam, kad plānojums jau ir apstiprināts. Tad gaisa vadi iet caur garderobēm, griesti nolaižas virtuvē, un āra bloks atrodas zem guļamistabas loga.
Tehniskā telpa
Siltumsūknim, karstā ūdens tvertnei, rekuperatoram un elektrības sadalnei vajag 5–8 m² siltu telpu. Vislabāk to novietot mājas centrā vai blakus vannas istabām un virtuvei: tad caurules un vadi ir īsi un siltuma zudumi mazāki. Labi strādā tehniskā telpa blakus garāžai vai priekšnamam, ar ieeju no koridora. Plānos ar garāžu, piemēram, mūsdienīgā 181 m² divstāvu mājā ar trim guļamistabām un divvietīgu garāžu, tehnisko daļu var novietot pie garāžas sienas, un tad āra blokam ir viegli atrast vietu pie fasādes.
Gaisa vadu trases
Divstāvu mājā jāparedz vertikāla šahta, kas iet no tehniskās telpas uz otro stāvu, parasti ap 30×40 cm plašā vietā blakus kāpnēm vai vannas istabai. Koka karkasa mājās vadus bieži novieto instalāciju slānī vai starpstāvu pārsegumā, bet gāzbetona mājās tos liek nolaistajos griestos koridoros. Mājās ar daudzām guļamistabām, kā 203 m² mūsdienīgā mājā ar piecām guļamistabām, vērts guļamistabas grupēt vienā pusē. Tad pieplūdes vadi ir īsāki, un koridors kalpo kā kopīgā trase.
Pusotra stāva un vairāklīmeņu mājas
Pusotra stāva mājā gaisa vadus ērti izvietot aiz jumta pusslīpņu sienām, bet tikai tad, ja tās atrodas siltajā kontūrā. Rekuperatoru aukstā bēniņu telpā nenovietojiet, jo tad vadi jāsiltina un zudumi palielinās. Vairāklīmeņu mājās, piemēram, 183 m² loft stila mājā ar trim līmeņiem un trim guļamistabām, visas trases jāsaskaņo ar kāpnēm un atvērtajām telpām jau projektā, jo vēlāk tās vairs nav kur paslēpt.
Pirts
Pirti ar karstu krāsni parasti ventilē atsevišķi. Tvaika telpas izplūdes gaisu nevajag vadīt caur rekuperatoru bez inženiera akcepta. Malkas krāsnij un kamīnam vajag ārējā gaisa pievadu un dūmvadu. Tas jāiekļauj projektā kopā ar ventilāciju, lai rekuperācija nerada zemspiedienu, kas traucē vilkmei.
Atbalsta programmas un dokumenti
Atbalstu energoefektivitātei un atjaunojamajai enerģijai privātmājām Latvijā pēdējos gados periodiski piedāvājuši ALTUM un Latvijas vides investīciju fonds. Bijušas atsevišķas kārtas siltumsūkņiem, saules paneļiem un mājokļu energoefektivitātei. Programmu nosacījumi, summas un termiņi bieži mainās, turklāt daudzas kārtas paredzētas esošām ēkām, nevis jaunbūvēm. Tāpēc pirms projekta izstrādes pārbaudiet aktuālo informāciju abu iestāžu mājaslapās un savā bankā, kur bieži ir pieejami īpaši “zaļo” kredītu nosacījumi.
Būvniecības pusē jāatceras:
- Jaunai dzīvojamai mājai jāatbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām, un tas jāapliecina ar energosertifikātu, kas izstrādāts projekta stadijā un aktualizēts pēc pabeigšanas.
- Vai mājai vajag būvatļauju vai pietiek ar paskaidrojuma rakstu, atkarīgs no ēkas lieluma un grupas pēc Būvniecības likuma un vietējiem noteikumiem. To pārbaudiet savā būvvaldē vai BIS.
- Zemes siltumsūkņa urbumu akām var būt atsevišķas prasības saskaņošanai un reģistrācijai. Par to jautājiet būvvaldei un urbšanas uzņēmumam pirms iekārtas izvēles.
- Āra bloka atrašanās vieta jāsaskaņo ar kaimiņu robežu un trokšņa līmeni, īpaši blīvos Pierīgas ciematos.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai gaiss-ūdens siltumsūknis būs pietiekams Latvijas ziemai?
Jā, ja jauda izvēlēta pēc siltuma zudumu aprēķina un māja ir labi siltināta ar grīdas apsildi. Lielā salā efektivitāte samazinās, un dažas dienas var palīdzēt elektriskais sildelements, bet gada izmaksas tas maina nedaudz.
Cik maksā elektrība janvārī 150 m² mājai ar siltumsūkni?
Ja gada izmaksas ir ap 600–700 EUR, tad aukstā janvārī rēķins par apkuri un karsto ūdeni var būt aptuveni 100–160 EUR. Tas atkarīgs no temperatūras, elektrības tarifa un no tā, cik siltu māju uzturat.
Vai zemes siltumsūknis atmaksājas salīdzinājumā ar gaiss-ūdens?
Ap 150 m² mājai ikgadējā starpība ir ap 150–250 EUR, bet investīciju starpība bieži ir 6 000–8 000 EUR. Zemes sistēmu izvēlas, ja ir liels zemesgabals, māja ir lielāka vai ir svarīgs ilgs kalpošanas laiks un klusums.
Vai rekuperāciju var ierīkot vēlāk?
Teorētiski var, bet gatavā mājā trases ir grūti paslēpt, un rezultātā sanāk nolaisti griesti un kompromisi. Vadu ceļus un tehniskās telpas vietu ir daudz lētāk paredzēt projektā, pat ja pašu iekārtu iegādāsieties vēlāk.
