Jaunas mājas īpašnieks bieži pieļauj vienu un to pašu kļūdu. Pēdējā brīdī pirms nodošanas ekspluatācijā viņš nopērk vienu dūmu detektoru un pielīmē to pie gaiteņa griestiem, bet ugunsdzēsības aparāts gadiem stāv garāžas stūrī bez apkopes. Formāli prasība it kā izpildīta, taču, ja naktī sāk degt, no tā ir maz labuma. Ugunsdrošības noteikumi Latvijā attiecas arī uz privātmājām. Turklāt daļu svarīgāko lēmumu pieņem jau tad, kad izvēlaties projektu: kur būs kāpnes, kādi būs logi, katla telpa un garāža. Šeit ir desmit lietas, kas jāzina vienstāva un divstāvu vai mansarda mājas īpašniekam.
1. Dūmu detektori: minimums un saprātīgs daudzums
Kopš 2020. gada arī viendzīvokļa dzīvojamās mājās jābūt autonomajiem ugunsgrēka detektoriem. Tās ir ierīces ar savu bateriju, kas, sajūtot dūmus, skaļi signalizē. Noteikumos dotais minimums ir zemākā robeža, nevis mērķis. Ugunsdzēsēji iesaka likt detektoru katrā stāvā, gaitenī pie guļamistabām un katrā guļamistabā, kurā naktī guļ ar aizvērtām durvīm. Precīzu pašreizējo formulējumu pārbaudiet noteikumu aktuālajā redakcijā vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapā.
Praksē vienstāva mājai ar trim guļamistabām vajag ap četriem līdz pieciem detektoriem, bet divstāvu mājai sešus līdz astoņus. Pat kompakta četru guļamistabu māja 197 m² platībā nozīmē vismaz piecas ierīces. 2026. gadā vienkāršs detektors maksā aptuveni 10–30 EUR. Savstarpēji savienojami bezvadu modeļi maksā 30–70 EUR gabalā. Divstāvu mājā tie ir vērts ieguldījums: ja dūmi rodas lejā virtuvē, signāls atskan arī guļamistabās augšstāvā.
2. Kur detektoru likt un kur ne
Dūmi ceļas uz augšu, tāpēc detektoru stiprina pie griestiem, vēlams telpas vidū un pa gabalu no sienām un stūriem. Mansarda telpās ar slīpiem griestiem to liek nedaudz zemāk par augstāko punktu, jo pašā korē sakrājas gaiss. Pie plīts, vannasistabā un pirtī parastais dūmu detektors trauksmi cels bez iemesla. Tur, kur tas vajadzīgs, piemēram, virtuvē un garāžā, labāk izvēlēties siltuma detektoru.
Testa pogu spiediet reizi mēnesī. Ja ierīcei ir maināma baterija, nomainiet to pirms apkures sezonas. Detektoriem ir ražotāja noteikts kalpošanas laiks, parasti ap desmit gadiem. Uzstādīšanas gadu vērts uzrakstīt uz korpusa.
3. Ugunsdzēsības aparāts: kāds der un kur to turēt
Privātmājā jābūt vismaz vienam ugunsdzēsības aparātam. Parasti tiek prasīts 6 kg vai 6 litru dzēšanas vielas pildījums, taču aktuālo prasību vienmēr pārbaudiet noteikumos. Visbiežāk pērk pulvera aparātu ABC klasei, kas 2026. gadā maksā ap 25–45 EUR. Tas dzēš gan cietas vielas, gan šķidrumus, gan gāzi, taču pēc lietošanas visa telpa ir pulverī. Dzīvojamās telpās daudzi izvēlas putu vai ūdens miglas aparātu, kas atstāj mazāk postījumu.
Aparātam jāatrodas redzamā vietā pie izejas, nevis aiz plīts vai skapī. Divstāvu mājā un mājā ar garāžu otrs aparāts nav lieka greznība. Aparātam regulāri jāveic tehniskā apkope sertificētā servisā, parasti reizi gadā; nākamo termiņu skatiet uz uzlīmes. Virtuvē papildus noderēs ugunsdzēsības pārklājs, ar kuru nosmacēt degošu eļļu pannā.
4. Kāpnes kā galvenais evakuācijas ceļš
Viendzīvokļa mājā kāpnēm nav jābūt norobežotai kāpņu telpai, un atvērtas kāpnes dzīvojamā istabā ir pilnīgi ierasta lieta. Tomēr tieši pa tām dūmi pirmie nonāk augšstāvā, tāpēc detektors kāpņu augšgalā ir obligāts minimums. Projektā pārbaudiet, vai ceļš no guļamistabām līdz ārdurvīm neved cauri virtuvei vai tehniskajai telpai.
Aplūkojot, piemēram, divu stāvu ģimenes māju ar četrām guļamistabām, uzdodiet sev vienkāršu jautājumu: vai bērns naktī tumsā atradīs izeju, neejot garām plītij vai kamīnam? Zem kāpnēm neglabājiet malku, krāsas un kartona kastes. Tieši tur ugunsgrēks visātrāk nogriež ceļu uz durvīm.
5. Evakuācijas logs no augšstāva guļamistabām
Ja kāpnes ir dūmos, otrs ceļš ir logs. Katrā augšstāva guļamistabā vismaz vienai vērtnei jāatveras pilnībā, nevis tikai uz vēdināšanu. Tai jābūt pietiekami lielai, lai pieaugušais var izkāpt, un palodzei jābūt tādā augstumā, kur to sasniegt bez krēsla. Mansardā izvēlieties jumta logus, kas atveras sāniski vai ir paredzēti evakuācijai, nevis šauras rotējošas vērtnes.
Mūsdienīgos projektos, kā šajā kompaktajā 160 m² mājā bez garāžas, bieži dominē lieli stiklojumi. Lūdziet projektētājam pārbaudīt, vai guļamistabās tie nav tikai fiksēti. Nelielu šķērsli var radīt arī ārējās žalūzijas ar elektrisko piedziņu: padomājiet, kā tās atvērt, ja pazūd strāva.
6. Tehniskā telpa un apkures katls
Malkas vai granulu katlam vajag atsevišķu katla telpu ar nedegošām, ugunsizturīgām sienām, pārsegumu un durvīm, kā arī pietiekamu gaisa pieplūdi. Konkrētās ugunsizturības klases nosaka būvnormatīvs par būvju ugunsdrošību un katla ražotāja prasības, un tās jāiekļauj projektā. Gāzes katlam ir vēl papildu nosacījumi, kurus saskaņo ar gāzes apgādes uzņēmumu.
Ar siltumsūkni ugunsslodze ir daudz mazāka. Tomēr tehniskajā telpā joprojām atrodas elektrības sadale, ūdens sildītājs un ventilācijas iekārta ar rekuperāciju, tāpēc tā nav vieta krāsu, benzīna kannu vai riepu glabāšanai. Ja projektā ir pagrabs, piemēram, mūsdienīgā mājā ar pagraba stāvu, tehniku ērti novietot zem dzīvojamiem stāviem. Tad gan durvīm uz pagraba kāpnēm jābūt ugunsdrošām un pašaizveramām. Elektroinstalācijā neiztikt bez noplūdes strāvas aizsargslēdžiem un atsevišķām līnijām jaudīgām iekārtām.
7. Garāža, kas piebūvēta mājai
Garāža zem viena jumta ar māju ir ērta, bet automašīna, degviela un elektroauto uzlāde pie dzīvojamās daļas prasa ugunsdrošu nodalījumu. Sienai starp garāžu un māju jābūt ugunsizturīgai visā augstumā līdz jumtam. Durvīm no garāžas uz māju jābūt ugunsdrošām un pašaizveramām. Ja virs garāžas ir mansarda istaba, ugunsizturīgam jābūt arī pārsegumam.
Projektos ar divvietīgu garāžu, piemēram, tradicionālā 185 m² mājā ar trim guļamistabām, pievērsiet uzmanību tam, kur atrodas durvis no garāžas. Labāk, ja tās ved uz priekšnamu vai saimniecības telpu, nevis tieši uz guļamistabu gaiteni. Elektroauto uzlādes stacijai paredziet atsevišķu, pareizi aizsargātu pieslēgumu.
8. Koka karkasa māja: papildu aizsardzība
Latvijā koka karkasa māja ir pilnīgi ierasta, un, pareizi projektēta, tā nav bīstamāka par gāzbetona māju. Ugunsdrošību te panāk ar slāņiem. Sienās izmanto ugunsdrošās ģipškartona plāksnes, ap katla telpu un garāžu bieži divās kārtās. Siltumizolācijā izvēlas akmens vati, kas pati nedeg. Dobumos un ventilējamās fasādes spraugā ierīko ugunsdrošus aizpildījumus, lai liesma nevar izskriet pa visu sienu kā pa skursteni. Vietas, kur caur sienām un pārsegumiem iet caurules un kabeļi, rūpīgi noblīvē.
Vēl stingrāk jāpārdomā siena starp divām mājām vienā ēkā, piemēram, kompaktā 126 m² dvīņu mājā. Starp abām ģimenēm tai jāstrādā kā īstam ugunsmūrim. Uz šauriem Pierīgas zemesgabaliem atcerieties arī ugunsdrošos attālumus līdz kaimiņu ēkām. Tie ir atkarīgi no būvju ugunsnoturības, tāpēc tos agrīni precizējiet ar arhitektu un būvvaldi.
9. Kamīns, krāsns, pirts un dūmvadi
Ziemā liela daļa privātmāju ugunsgrēku sākas pie dūmvada. Dūmvadu pirms apkures sezonas jāiztīra un jāpārbauda sertificētam skursteņslaucītājam, parasti vismaz reizi gadā. Vietā, kur dūmvads iet caur koka pārsegumu un jumtu, vajag nedegošu izolāciju un noteiktus attālumus līdz degošām konstrukcijām. Šo mezglu nedrīkst atstāt meistara improvizācijai.
Pirts ar malkas krāsni koka mājā prasa nedegošu aizsardzību aiz krāsns un zem tās. Elektriskajai krāsnij vajag atsevišķu elektrolīniju. Pirtī detektoru neliek, bet ģērbtuvē vai gaitenī pie pirts durvīm siltuma detektors būs vietā.
10. Kontrolsaraksts, ar ko pārbaudīt projektu
Pirms izvēlaties projektu vai nododat to projektētājam pielāgošanai Latvijas prasībām, izejiet cauri šim sarakstam:
- Vai ceļš no guļamistabām līdz izejai ir īss un neved cauri virtuvei vai tehniskajai telpai?
- Vai katrai augšstāva guļamistabai ir pilnībā atverams logs vai evakuācijas jumta logs?
- Vai katla telpa ir atsevišķa telpa ar savu ventilāciju un ugunsdrošām durvīm?
- Vai siena un durvis starp garāžu un māju ir paredzētas kā ugunsdrošs nodalījums?
- Vai koka karkasa mezglos ir paredzētas ugunsdrošās plāksnes un aizpildījumi?
- Vai dūmvada un krāsns novietojums atbilst attālumiem līdz degošām konstrukcijām?
- Vai elektroinstalācijas plānā ir vieta detektoriem katrā stāvā un guļamistabās?
Lielākā daļa šo lietu izmaksā maz, ja par tām domā jau projekta stadijā, un dārgi, ja tās jālabo uzbūvētā mājā. Detektorus un aparātu var nopirkt vienā dienā. Ugunsdrošu garāžas sienu, atveramu logu bērnistabā un pareizi izbūvētu dūmvadu gan vajag ieplānot uzreiz. Aktuālās prasības pārbaudiet noteikumu jaunākajā redakcijā un pārrunājiet ar savu arhitektu.
