Divas mājas Pierīgā, viens būvnieks, tie paši koka karkasa paneļi un tā pati siltumizolācija. Viena ir 180 m², otra 70 m². Pēc energoaprēķina lielā māja mierīgi iekļaujas A klasē, bet mazajai trūkst dažu kilovatstundu uz kvadrātmetru. Tā nav būvnieka kļūda. Tā ir ģeometrija.
Mazai vienstāva mājai uz katru apkurināmās platības kvadrātmetru ir ievērojami vairāk ārsienu, jumta un grīdas, caur ko aiziet siltums. Arī karstais ūdens uzvedas citādi. Divi cilvēki dušā patērē gandrīz tikpat daudz enerģijas neatkarīgi no tā, vai dzīvo 70 vai 180 m² mājā. Mazajā mājā šis patēriņš sadalās uz mazāku platību, un rādītājs uz m² izskatās sliktāks. Latvijas energoefektivitātes noteikumi robežvērtības gan nosaka atkarībā no apkurināmās platības, un mazākām ēkām tās ir nedaudz pielaidīgākas. Tomēr ar to parasti nepietiek, lai kompensētu formas trūkumus. Pašreizējās robežvērtības un to, vai jūsu ēkai prasības attiecas pilnā apjomā, pārbaudiet pie energoauditora vai arhitekta jau skiču stadijā. Turpinājumā ir septiņi lēmumi, kas mazu projektu reāli pietuvina A klasei.
1. Vienkāršs apjoms bez izvirzījumiem
Katrs erkers, iekšējais stūris un jumta lūzums palielina norobežojošo virsmu, bet dzīvojamās platības nepievieno. Lielai mājai tas ir sīkums, mazai tie ir procenti energoaprēķinā. Tāpēc taisnstūra plāns ar vienkāršu divslīpju jumtu ir labākais sākums. Labs piemērs ir mūsdienīgs 67 m² projekts ar trim guļamistabām. Tā kompaktais, šķūņa stilā veidotais apjoms ietilpina trīs istabas, bet ārsienu garums paliek mērens. Turklāt vienkāršu formu ir vieglāk izgatavot rūpnīcā kā koka karkasa paneļus, un tas samazina aukstuma tiltu risku savienojumos.
2. Mitrās zonas vienuviet un karstā ūdens siltumsūknis
Mazā mājā karstais ūdens var veidot pat trešdaļu no aprēķinātā enerģijas patēriņa, tāpēc šeit ieguvums ir vislielākais. Pirmais solis ir plānojumā. Vannas istaba, virtuve un tehniskā telpa izvietojamas blakus vai pretī viena otrai, lai karstā ūdens cauruļvadi būtu īsi un cirkulācija nebūtu vajadzīga. Ja projektā ir divas vannas istabas, kā 70 m² vasarnīcas tipa mājā ar divām guļamistabām, labāk, ja tās atrodas pie vienas kopīgas sienas. Otrais solis ir avots. Karstā ūdens siltumsūknis vai gaiss-ūdens siltumsūknis ar boileri energoaprēķinā strādā daudz labāk nekā elektriskais sildītājs. 2025. gadā atsevišķs karstā ūdens siltumsūknis ar uzstādīšanu parasti maksāja aptuveni 1500–2500 EUR.
3. Rekuperācija ar īsiem kanāliem
Bez ventilācijas ar siltuma atgūšanu A klasi sasniegt praktiski nav iespējams, jo blīvā mājā ar dabisko ventilāciju siltums aizplūst pa logiem. Mazā mājā svarīgi ir arī tas, cik daudz elektrības patērē pati iekārta un cik gari ir kanāli. Vienstāva 80 m² skandināvu stila mājā ar trim guļamistabām rekuperatoru var novietot tehniskajā telpā vai virs gaiteņa iekārtotiem griestiem. Pieplūde tad nonāk guļamistabās, bet nosūce notiek no vannas istabas un virtuves. Izvēlieties iekārtu ar augstu atgūšanas efektivitāti un ekonomiskiem ventilatoriem, un kanālus izvietojiet siltajā kontūrā, nevis aukstajos bēniņos.
4. Grīda ir tikpat svarīga kā jumts
Vienstāva mājai grīdas laukums ir gandrīz vienāds ar jumta laukumu, tāpēc siltuma zudumi uz grunti veido lielu daļu no kopējās bilances. Daudzi projektē 300–400 mm siltumizolācijas jumtā, bet pamatu plātnei atstāj standarta biezumu. Mazā mājā papildu 100 mm zem plātnes un siltināta pamatu mala ir viens no lētākajiem soļiem ceļā uz A klasi. Tas labi redzams kompaktā 65 m² bungalo ar divām guļamistabām, kur visa dzīvojamā telpa atrodas vienā līmenī tieši virs pamatiem. 2025. gadā šāds grīdas izolācijas papildinājums 65–70 m² mājai parasti maksāja dažus simtus līdz aptuveni tūkstoti eiro, atkarībā no materiāla.
5. Saules paneļiem paredzēta jumta plakne
Gandrīz nulles enerģijas prasības ietver arī primāro enerģiju un atjaunojamo resursu daļu. Te mazai mājai ir priekšrocība: neliela saules elektrostacija sedz ievērojamu daļu no tās patēriņa. Jau 6–10 paneļi uz dienvidu puses slīpuma var būt tas, kas aprēķinā pārvērš “gandrīz” par “izpildīts”. Tradicionālā 67 m² mājā ar trim guļamistabām vienkāršais jumts dod tīru, nepārtrauktu virsmu. Pozicionējot māju gruntsgabalā, kores virzienu izvēlieties tā, lai viena slīpne skatītos uz dienvidiem. Skursteņus un ventilācijas izvadus novietojiet uz ziemeļu slīpnes. 2025. gadā 3–4 kW sistēma ar uzstādīšanu parasti izmaksāja aptuveni 4000–6000 EUR.
6. Logi pareizajā vietā, nevis visur
Logs pat ar trīskāršu stiklojumu zaudē vairākas reizes vairāk siltuma nekā tikpat liela labi siltināta siena. Mazā mājā lieli stikla laukumi uz ziemeļiem ātri sabojā bilanci. Labāk ir lieli logi dzīvojamajā zonā uz dienvidiem vai rietumiem un mērenāki logi guļamistabās. Gaišā 50 m² skandināvu stila mājā šo principu var izmantot, jo atvērta virtuve ar dzīvojamo istabu ļauj dienas gaismai no vienas fasādes izplatīties pa visu telpu. Pievērsiet uzmanību arī logu montāžai siltinājuma slānī. Pareizi iebūvēts logs aprēķinā dod ievērojamu atšķirību.
7. Pirts un priekštelpa ārpus siltās kontūras
Pirts ir daļa no Latvijas lauku mājas, bet tās augstā temperatūra un mitrums energoaprēķinā rada sarežģījumus. Mazā mājā ir prātīgi pirti izvietot atsevišķā celtnē vai piebūvē, kas nav ieskaitīta apkurināmajā platībā. Tas pats attiecas uz vējtveri vai nojumi pie ieejas. Neapsildāma priekštelpa bremzē aukstā gaisa ieplūšanu, bet neietekmē apkurināmās platības rādītājus. 77 m² kotedžas tipa mājai ar trim guļamistabām vai pieticīgākai 53 m² mājai ar divām guļamistabām šāds risinājums ļauj saglabāt kompaktu, viegli siltināmu dzīvojamo apjomu, bet pirti baudīt dažus soļus tālāk dārzā.
Mazai mājai A klase nav jāpanāk ar dārgām tehnoloģijām. Svarīgākais ir vienkārša forma, īsi karstā ūdens ceļi un siltumsūknis, rekuperācija, bieza izolācija zem grīdas un daži saules paneļi. Kad plānojums izvēlēts, lūdziet energoauditoru veikt sākotnējo aprēķinu, pirms tiek iesniegts paskaidrojuma raksts vai būvatļaujas dokumenti. Tad korekcijas izmaksās dažus simtus eiro, nevis dažus tūkstošus.
