Zemes siltummainis rekuperatoram: glikola kontūrs vai gaisa caurule zemē?

Pie −20 °C rekuperators sāk atkausēties vai ieslēdz elektrisko priekšsildītāju. Salīdzinām glikola kontūru un gaisa cauruli zemē pēc higiēnas, apkopes, izmaksām un ieguvuma.

Janvāra rīts Pierīgā, termometrs rāda −22 °C. Jaunajā mājā klusi strādā ventilācija ar rekuperāciju, taču tieši tagad tā tērē visvairāk elektrības: lai plākšņu siltummainis neaizsaltu, rekuperators vai nu periodiski samazina pieplūdi un atkausējas, vai ieslēdz elektrisko priekšsildītāju. Abos gadījumos telpās nonāk mazāk siltuma, nekā solīja tehniskā lapa.

Šo problēmu var atrisināt jau pirms gaiss sasniedz iekārtu, proti, zemē. Divu metru dziļumā augsne arī ziemā parasti saglabā dažus grādus virs nulles, bet vasarā ir krietni vēsāka par āra gaisu. Šo siltuma krātuvi var izmantot divos veidos: ar glikola kontūru (PE caurule ar antifrīzu un šķidruma-gaisa siltummainis pie gaisa ieņēmuma) vai ar gaisa zemes siltummaini, kur pats ieplūdes gaiss iet caur zemē ieraktu platu cauruli. Abi risinājumi dara vienu un to pašu, taču ar ļoti atšķirīgām sekām.

Salīdzinājums vienā tabulā

KritērijsGlikola kontūrsGaisa caurule zemē
Kas plūst zemēGlikola šķīdums slēgtā kontūrāPats ieplūdes gaiss
Ziemas efektsGaiss pirms rekuperatora parasti virs 0 °C, regulējamsLīdzīgs, bet atkarīgs no caurules garuma un plūsmas
HigiēnaGaiss nesaskaras ar zemiRisks, ja caurulē krājas ūdens vai netīrumi
KondensātsTikai pie siltummaiņa, vasarā, viegli novadāmsVisā caurules garumā, vajag kritumu un drenāžu
ApkopeFiltrs, sūkņa un spiediena pārbaudeFiltrs ieņēmumā, caurules apskate un tīrīšana
Vasaras vēsināšanaIr, ieslēdzama pēc vajadzībasIr, bet grūtāk regulējama
IeguldīšanaTieva caurule, vienkāršiPlata caurule, precīzs kritums, hermētiski savienojumi
ElektrībaNeliels cirkulācijas sūknisNav vajadzīga
Orientējošās izmaksas 2026. gadā (atvērtā būvbedrē)~1500–3500 EUR~2000–5000 EUR

Izmaksas ir aptuvenas un ļoti atkarīgas no gaisa plūsmas, grunts, izvēlētajām detaļām un tā, vai rakšana jau notiek. Konkrētu cenu prasiet ventilācijas projektētājam vai montētājam.

Ziemas efektivitāte: vai rekuperators vairs neaizsals?

Plākšņu rekuperatoram aizsalšanas risks parasti sākas jau pie dažiem grādiem zem nulles, jo izplūdes gaisa mitrums kondensējas un sasalst. Ja āra gaiss pirms iekārtas ir uzsildīts līdz aptuveni 0…+3 °C, atkausēšana un elektriskais priekšsildītājs lielāko daļu ziemas vienkārši nav vajadzīgi. Rekuperators visu laiku strādā ar pilnu jaudu un līdzsvarotu plūsmu, tāpēc māja nedabū papildu zemspiedienu un aukstu caurvēju.

Glikola kontūra priekšrocība ir vadība: regulators ieslēdz sūkni tikai tad, kad āra temperatūra krītas zem iestatītās robežas. Gaisa caurulei šādas pogas nav. Gaiss iet caur zemi vienmēr, ja vien neizbūvē apvadu ar vārstu.

Verdikts: abi novērš aizsalšanu, bet glikola kontūrs to dara precīzāk un paredzamāk.

Higiēna un gaisa kvalitāte

Šis ir galvenais iemesls, kāpēc gaisa zemes siltummaiņi pēdējos gados zaudē popularitāti. Ja caurulē paliek ūdens, krājas putekļi vai savienojums nav hermētisks, gaiss, ko elpo ģimene, iet garām vietai, kur var vairoties pelējums un baktērijas, un var ievilkt arī grunts gaisu un mitrumu. Mūsdienu caurulēm ir gluda iekšējā virsma un antibakteriāls pārklājums, kas risku mazina, bet nenovērš kļūdas ieguldīšanā.

Glikola kontūrā gaiss zemi neredz vispār: siltums pāriet caur kompaktu siltummaini pie gaisa ieņēmuma, kas ir pieejams apskatei un tīrīšanai.

Verdikts: glikola kontūrs ir skaidri drošāks. Gaisa caurule ir pieņemama tikai ar ļoti rūpīgu izbūvi.

Kondensāts un mitrums

Vasarā silts, mitrs āra gaiss zemē atdziest un tā mitrums kondensējas. Gaisa caurulē tas notiek visā tās garumā, tāpēc tai jābūt ar vienmērīgu kritumu (parasti 1–2 %) uz kondensāta savācēju vai drenāžas aku. Ja grunts nosēžas un veidojas ieplaka, ūdens tur stāvēs gadiem, un tieši tas ir sliktākais scenārijs. Vietās ar augstu gruntsūdens līmeni, kas Latvijā nav retums, savācējs jāprojektē īpaši rūpīgi.

Glikola kontūrā kondensāts rodas tikai uz siltummaiņa lamelēm, un to novada ar parastu drenāžas trubiņu, tāpat kā pašā rekuperatorā.

Verdikts: glikola kontūrs, jo kondensāts ir vienā kontrolētā vietā.

Apkope ilgtermiņā

Glikola sistēmai reizi gadā pietiek pārbaudīt spiedienu, sūkni un filtru pirms siltummaiņa, bet ik pēc vairākiem gadiem arī šķīduma salizturību. Gaisa caurulei vajag filtru ieņēmuma galviņā, kondensāta savācēja tīrīšanu un periodisku iekšpuses apskati, ideālā gadījumā ar kameru. Taisna caurule ar tīrīšanas lūku ir apkopjama, bet ar līkumiem un 40 metru garu posmu zem zāliena tas kļūst sarežģīti.

Verdikts: glikola kontūrs prasa mazāk darba un ir paredzamāks.

Vasaras vēsināšana

Abi risinājumi karstā jūlija dienā var atdzesēt ieplūdes gaisu par vairākiem grādiem. Tas nav kondicionieris, jo ventilācijas plūsma ir pārāk maza, lai būtiski atvēsinātu visu māju, bet guļamistabās pēc karstas dienas atšķirība ir jūtama. Svarīgi, lai vasarā rekuperatoram būtu apvads, citādi atvēsinātais gaiss tiks atkal uzsildīts ar izplūdes siltumu. Glikola kontūru var ieslēgt tikai tad, kad āra gaiss ir siltāks par zemi. Gaisa caurulei bez apvada vārsta šādas izvēles nav.

Verdikts: neizšķirts pēc efekta, glikola kontūrs labāks pēc vadāmības.

Izbūve: būvbedre un pamatu tranšeja

Šeit abu sistēmu cena visvairāk atkarīga no tā, kad par tām domā. Ja māja būs ar pagrabu, piemēram, divstāvu ģimenes māja ar pagrabu un 255 m² platību, būvbedre jau ir atvērta, un kontūru var izlikt tās dibenā vai gar pamatu tranšeju pirms aizbēršanas, vismaz 1,2–1,5 m dziļumā un attālāk no pamatu siltinājuma. Glikola caurulei (parasti 32–40 mm PE) nav nepieciešams kritums, to var likt vairākās cilpās, un garums parasti mērāms simtos metru, ko aprēķina pēc ventilācijas plūsmas.

Gaisa caurule (parasti 160–200 mm) prasa daudz vairāk: precīzu kritumu, hermētiskus savienojumus, kondensāta aku un brīvu vietu gaisa ieņēmuma galviņai sētā. Ja zeme ap māju jau ir izrakta un ainavots, abu sistēmu izmaksas strauji pieaug, jo rakšana var izmaksāt tikpat, cik viss pārējais.

Šīs mājas ar pagrabstāvu labi rāda, kur šāds risinājums iekļaujas visdabiskāk:

Mūsdienīgajai mājai ar lieliem logiem un 398 m² platību ventilācijas plūsma ir liela, un pagraba tehniskajā telpā glikola siltummainim ir vieta blakus rekuperatoram. Arī trīsstāvu modernajā projektā ar 368 m² pagrabā jau ir atvērta bedre, kurā caurules izlikšana prasa tikai dienu vai divas papildu darba.

Verdikts: glikola kontūrs ir daudz vienkāršāk iebūvējams, īpaši atvērtā būvbedrē.

Izmaksas un atmaksāšanās

Būsim godīgi: ietaupītā elektrība vien ieguldījumu atpelna lēni. Elektriskais priekšsildītājs Latvijas klimatā strādā salīdzinoši maz dienu gadā, un vidēja izmēra mājā ietaupījums parasti ir dažu desmitu līdz nedaudz vairāk nekā simts eiro gadā, atkarībā no plūsmas, iekārtas un elektrības cenas. Ar 2000–3000 EUR ieguldījumu tas nozīmē vairāk nekā desmit gadu.

Patiesā vērtība ir citur: rekuperators nekad nepārtrauc darbu atkausēšanai, siltuma atgūšana neatkarīgi no laikapstākļiem ir maksimāla, pieplūdes gaiss ziemā nav ledains, un vasarā guļamistabas ir nedaudz vēsākas. Ēkai, kurai jāatbilst gandrīz nulles enerģijas prasībām, tas var palīdzēt aprēķinos, taču to vērts pārbaudīt kopā ar projektētāju un energoauditoru.

Jo lielāka māja un plūsma, jo lielāks ietaupījums absolūtos skaitļos. Villai kā sešu guļamistabu mājai ar 646 m² trīs stāvos vai plašai lauku stila mājai ar 520 m² ventilācijas iekārta ir jaudīga, un priekšsildītājs, ja tāds būtu, tērētu manāmi vairāk. Turpretī kompaktai 193 m² mājai ar četrām guļamistabām mazāka rekuperatora ar entalpijas siltummaini vai labu sala aizsardzības algoritmu bieži pietiek bez zemes kontūra.

Verdikts: neviens risinājums nav "nopelnīšanas" ieguldījums. Glikola kontūrs ir lētāks, ja būvbedre ir atvērta, un tā vērtība ir komfortā un iekārtas darbā ziemā.

Kam ko izvēlēties

  • Glikola kontūrs: ja būvējat māju ar pagrabu vai plašu būvbedri, ja māja ir liela (aptuveni no 250 m²) un ventilācijas plūsma ievērojama, ja svarīgs ir tīrs gaiss un minimāla apkope, un ja jums ir siltumsūknis un tehniskā telpa, kur novietot vēl vienu mazu sūkni un regulatoru.
  • Gaisa caurule zemē: tikai tad, ja zemes gabals ir sauss ar zemu gruntsūdens līmeni, iespējams nodrošināt vienmērīgu kritumu un kondensāta aku, un montētājam ir pieredze ar sertificētām caurulēm. Bez šiem nosacījumiem higiēnas risks pārsver ieguvumu.
  • Bez zemes siltummaiņa: kompaktai vienstāva vai pusotra stāva mājai bez pagraba, kur rakšana būtu jāveic atsevišķi. Tad izvēlieties rekuperatoru ar entalpijas vai rotējošo siltummaini, kas ir mazāk jutīgs pret salu, vai ar ūdens priekšsildītāju no siltumsūkņa.
  • Jebkurā gadījumā: lēmumu pieņemiet projektēšanas stadijā, kopā ar ventilācijas projektētāju, un iekļaujiet kontūru inženiertīklu risinājumos, lai tas nonāktu būvdarbu grafikā pirms bedres aizbēršanas.
Skatīt visus māju projektus