Pirmā ziema jaunajā mājā. Lejā dzīvojamā istabā termometrs rāda 21 °C, bet bērnu istabā augšstāvā ir 24 °C, un naktī nākas vērt vaļā logu. To piedzīvo daudzi divstāvu un pusotra stāva māju īpašnieki Pierīgā un citur Latvijā, arī tie, kuru māja ir labi siltināta un ar siltumsūkni. Tālāk ir atbildes uz jautājumiem, ko cilvēki uzdod visbiežāk: kāpēc tā notiek, ko izlemt jau projektā un ko var noregulēt pēc ievākšanās.
Kāpēc otrajā stāvā ir siltāk nekā pirmajā?
Galvenais iemesls ir siltā gaisa celšanās uz augšu, ko sauc par skursteņa efektu. Siltais gaiss ir vieglāks, tāpēc tas no pirmā stāva pa kāpņu telpu un durvju spraugām plūst augšup, bet vēsākais gaiss nolaižas lejā. Mājā ar labu siltumizolāciju un blīvu apvalku šis siltums neaizplūst ārā, bet uzkrājas augšējā stāvā.
Klāt nāk arī iekšējie siltuma avoti. Augšstāvā guļ cilvēki, darbojas datori, un vannas istabā bieži ir grīdas apsilde, kas silda arī blakus telpas. Starpība 2–4 °C ir tipiska, ja ne projektā, ne pēc būvniecības apkure netika pielāgota katram stāvam atsevišķi.
Vai atvērtas kāpnes un otrā gaisma problēmu pastiprina?
Jā, atvērtas kāpnes un divu stāvu augstuma halle ir ātrākais ceļš, pa kuru siltais gaiss nonāk augšā. Jo lielāka atvērtā vertikālā telpa, jo spēcīgāks ir skursteņa efekts. Tas ir sevišķi jūtams mājās ar vairākiem līmeņiem, piemēram, tādā plašā mūsdienīgā mājā trijos līmeņos, kur gaisam ir kur celties.
Ja jums patīk atvērta telpa, tas nenozīmē, ka no tās jāatsakās. Kāpņu telpu var projektēt ar durvīm vai stikla starpsienu augšējā vai apakšējā laukumā, bet otro gaismu var atstāt, ja augšā ir atsevišķa apkures zona un pietiekama ventilācija. Kompaktā mājā, piemēram, nelielā lauku stila mājā ar 130 m² platību, ir vērts apsvērt slēgtu kāpņu telpu, jo tā arī mazina skaņas pārnesi uz guļamistabām.
Kāpēc mansarda stāvā vasarā ir tik karsti?
Vasarā karstumu rada jumts un jumta logi, nevis apkure. Saule visu dienu karsē jumta segumu, un, ja siltumizolācijas slānis ir plāns vai vēdināmā sprauga zem seguma ir nepietiekama, siltums ar laiku nonāk telpās. Jumta logi slīpā plaknē saņem daudz vairāk saules nekā vertikāli sienu logi.
Pusotra stāva mājā, piemēram, kompaktā 76 m² skandināvu stila mājā, augšējā stāva telpas atrodas tieši zem jumta, tāpēc jumta konstrukcija un logu izvietojums tur nosaka komfortu vairāk nekā jebkur citur. Projektā vērts pārbaudīt, cik bieza ir siltumizolācija slīpajās daļās un vai jumta logi nav vērsti uz dienvidiem un rietumiem vairāk nekā nepieciešams.
Vai vainīga var būt grīdas apsilde?
Bieži jā, jo grīdas apsildes cilpas pēc montāžas netiek balansētas. Katras telpas cilpai ir cits garums, un bez noregulēšanas ūdens vairāk plūst pa īsākajām cilpām, kurām ir mazāka pretestība. Tā rezultātā mazas telpas pārkarst, bet lielā dzīvojamā istaba ar lieliem logiem paliek vēsa.
Ja abos stāvos ir viens kolektors vai abi kolektori darbojas ar vienādu temperatūru un bez regulēšanas, augšstāvs, kas jau saņem silto gaisu no lejas, iegūst vēl arī tikpat daudz siltuma no grīdas. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc starpība starp stāviem kļūst jūtama.
Vai pirmajam un otrajam stāvam vajag atsevišķas apkures zonas?
Jā, atsevišķas zonas katram stāvam ir viens no lētākajiem lēmumiem, ko var pieņemt projektā. Parasti tas nozīmē atsevišķu kolektoru katrā stāvā, un katrai telpai ir savs kontūrs ar regulējamu plūsmu. Tad otrā stāva siltuma padevi var samazināt, neietekmējot pirmo stāvu.
Tas ir īpaši noderīgi mājās ar vairākām guļamistabām augšā, piemēram, mājā ar četrām guļamistabām un trim vannas istabām, kur guļamistabās vēlams vēsāks gaiss, bet vannas istabās siltāks. Apspriediet zonu sadalījumu ar inženiersistēmu projektētāju vēl pirms būvatļaujas vai paskaidrojuma raksta saskaņošanas, jo vēlāk pārbūvēt cauruļvadus grīdā ir dārgi.
Vai otrajā stāvā grīdas apsilde vispār ir vajadzīga?
Ne vienmēr. Labi siltinātā mājā, kas atbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām, augšstāvam bieži pietiek ar mazāku jaudu. Daļa īpašnieku izvēlas grīdas apsildi tikai pirmajā stāvā un vannas istabās, bet guļamistabās izmanto zemas temperatūras radiatorus vai ļoti mazu grīdas apsildes jaudu.
Radiatori reaģē ātrāk, un tos var vienkārši izslēgt, ja telpa jau ir silta no lejas. Tādā mājā kā klasiska māja ar četrām guļamistabām tas ļauj katrai guļamistabai uzturēt savu temperatūru. Lēmums ir atkarīgs no konkrētās mājas siltuma zudumu aprēķina, tāpēc to vajadzētu pieņemt kopā ar projektētāju, nevis pēc kaimiņa pieredzes.
Kā plānot ventilāciju ar rekuperāciju pa stāviem?
Pieplūdes gaisa daudzums katrā stāvā jāaprēķina atsevišķi, pēc telpu lietojuma, nevis vienkārši jāsadala vienādi. Guļamistabās naktī cilvēki pavada daudz laika, tāpēc tur vajag pietiekamu svaiga gaisa pieplūdi, bet nosūce parasti notiek no vannas istabām, tualetēm un virtuves.
Ja augšā ir daudz guļamistabu, piemēram, mūsdienīgā mājā ar četrām guļamistabām uz 140 m², svaigs gaiss no rekuperatora palīdz izvadīt lieko siltumu un samazina sasmakušā gaisa sajūtu. Pēc ievākšanās sistēma jāieregulē ar mērījumiem, lai katrā telpā pieplūde atbilstu projektam. Rekuperators ar apvadu ļauj vasaras naktīs ievadīt vēsāku āra gaisu, apejot siltummaini.
Kā noregulēt kolektora plūsmas jau uzbūvētā mājā?
Kolektora plūsmas var noregulēt pašam vai ar apkures speciālista palīdzību, un tas bieži vien atrisina lielāko daļu problēmu. Uz kolektora ir plūsmas mērītāji vai regulēšanas vārsti katrai cilpai. Tos uzstāda atbilstoši projektētajām plūsmām, ja tās ir norādītas dokumentācijā, vai arī pakāpeniski samazina plūsmu telpās, kas pārkarst.
Grīdas apsilde reaģē lēni, tāpēc pēc katras izmaiņas jānogaida vismaz diennakts un jāpieraksta temperatūra telpās. Ja augšstāvā ir atsevišķs kolektors ar sajaukšanas mezglu, var pazemināt arī turpgaitas temperatūru visam stāvam. 2025. gadā profesionāla hidrauliskā balansēšana parasti izmaksāja no dažiem desmitiem līdz pāris simtiem eiro, atkarībā no mājas lieluma un sistēmas.
Vai istabu termostati palīdz?
Jā, bet tikai tad, ja tie vada izpildmehānismus uz kolektora un sistēma ir iepriekš sabalansēta. Termostats katrā telpā aizver cilpu, kad sasniegta vēlamā temperatūra, tāpēc augšstāva guļamistabas pārstāj sildīties, kamēr lejā apkure turpinās.
Ja termostati uzstādīti bez balansēšanas, tie bieži strādā kā ieslēgšanas un izslēgšanas slēdži, un temperatūra svārstās. Vislabāk darbojas kombinācija: noregulētas plūsmas, zema turpgaitas temperatūra no siltumsūkņa un termostati kā precizēšanas līdzeklis. Pieslēgšanas izmaksas ir atkarīgas no tā, vai kabeļi uz kolektoru ir ievilkti jau būvniecības laikā, tāpēc tos vērts paredzēt projektā.
Kā vasarā aizsargāt jumta logus no karstuma?
Visefektīvāk ir ārējā aizsardzība, piemēram, ārējās žalūzijas, markīzes vai rullo slēģi, kas aiztur sauli pirms tā sasniedz stiklu. Iekšējie aizkari un žalūzijas palīdz mazāk, jo siltums jau ir iekļuvis telpā. Daudzus jumta logu modeļus var aprīkot ar ārējiem slēģiem arī pēc uzstādīšanas.
Vasarā noder arī nakts vēdināšana un, ja ir siltumsūknis ar dzesēšanas funkciju, viegla dzesēšana caur grīdas apsildi. Pēdējā gadījumā jāpārbauda ar uzstādītāju, vai sistēma to atbalsta un kā izvairīties no kondensāta. Ja māja vēl ir projektēšanas stadijā, apsveriet jumta logu skaitu un orientāciju un mazāk logu ar sauli no rietumiem.
