Janvāra nakts Pierīgā, ārā –22 °C, un vētra kaut kur nogāž elektrības līniju. Mājā vēl ir silts, bet siltumsūkņa ārējā blokā stāv ūdens, kas vairs necirkulē. Tieši šo ainu daudzi iedomājas, kad jāizvēlas starp monobloka un split tipa gaiss-ūdens siltumsūkni. Daļa baiļu ir pamatotas, daļa pārspīlētas. Izšķirsim, kas ir mīts un kas fakts, un ko tas nozīmē jūsu mājas projektam.
Mīts: bez elektrības monobloka caurules sasals jau pirmajā stundā
Fact: Apkures sistēmas ūdens un pati māja uzkrāj daudz siltuma. Ārējā blokā un ārā izvadītajās caurulēs ūdens ir maz, tāpēc tur tas atdziest ātrāk nekā mājā, tomēr ne minūtēs. Cik ilgi var droši gaidīt, nosaka āra temperatūra, vējš, cauruļu garums ārpusē un izolācijas biezums; stiprā salā runa parasti ir par dažām stundām. Īss atslēgums nopietnas briesmas rada reti. Reāls risks ir vairāku stundu pārrāvums pēc vētras vai sniegputeņa, kad tīklu atjauno lēni, un lauku mājās tas nav nekas neparasts.
Mīts: split sistēma vienmēr ir drošāka, tātad labāka
Fact: Split sistēmā no ārējā bloka uz māju iet aukstumaģenta caurules, bet ūdens paliek iekšā, tāpēc sasalšanas risku tā praktiski novērš. Taču maksa par to ir citur. Aukstumaģenta līnijas drīkst montēt, vakuumēt un uzpildīt tikai speciālists ar F-gāzu sertifikātu, līniju garumam un augstuma starpībai ir ierobežojumi, un jebkurš vēlāks remonts atkal prasa sertificētu meistaru. Monobloka aukstumaģenta loks ir noslēgts jau rūpnīcā, un ūdens pusi var pieslēgt kvalificēts santehniķis. Drošība pret salu ir svarīgs, bet ne vienīgais kritērijs.
Mīts: glikols atrisina visu, un par to vairs nav jādomā
Fact: Propilēnglikola šķīdums neļauj sistēmai sasalt, bet tam ir mazāka siltumietilpība un lielāka viskozitāte nekā ūdenim. Cirkulācijas sūknim jāstrādā vairāk, siltumapmaiņa kļūst nedaudz sliktāka, un sezonas efektivitāte parasti krītas par dažiem procentiem. Lai ar glikolu nebūtu jāpilda visa grīdas apsilde, bieži uzstāda starpsiltummaini, kas ārējo loku atdala no mājas sistēmas. Tā ir vēl viena iekārta un vēl neliels temperatūras zudums. Glikola koncentrācija jāpārbauda ik pēc dažiem gadiem, un šķidrums laika gaitā jāmaina. 2025.–2026. gadā šāds risinājums kopā ar darbu parasti pieliek vairākus simtus eiro, sarežģītākos gadījumos arī ap tūkstoti; precīzu summu nosauks uzstādītājs.
Mīts: pretsalšanas vārsti ir tas pats glikols, tikai lētāk
Fact: Vārsti strādā pavisam citādi. Kad ūdens temperatūra tuvojas nullei, tie atveras un izlaiž ūdeni no ārējās daļas, lai tur vairs nebūtu, kam sasalt. Tie ir salīdzinoši lēti un ikdienā efektivitāti neietekmē. Taču pēc nostrādāšanas sistēma jāuzpilda un jāatgaiso, vārstiem jābūt pareizajā vietā un bez izolācijas pāri, un ražotājam tie jāatļauj konkrētajam modelim. Iekšpusē parasti vajadzīgs arī aizvars, kas neļauj iztecēt visai mājas sistēmai. Vārsti ir apdrošināšana pret ārkārtas situāciju, nevis ikdienas risinājums.
Mīts: cauruļu garums starp ārējo bloku un māju nav svarīgs
Fact: Tieši garums ir izšķirošais. Katrs metrs ārā vai neapsildītā zonā ir vieta, kur ūdens bez cirkulācijas atdziest visātrāk, un tas pats metrs zaudē siltumu arī parastā ziemas dienā. Monoblokam vislabāk, ja ārējais bloks stāv tieši pie sienas, aiz kuras ir tehniskā telpa, un caurules uzreiz ieiet apsildītā daļā. Tad ārā paliek tikai neliels, labi izolēts posms. Ja bloku troksņa vai skata dēļ grib novietot dārza otrā malā, glikols vai split sistēma kļūst gandrīz obligāta.
Mīts: mājas plānojums siltumsūkņa izvēli neietekmē
Fact: Ietekmē, un visvairāk tieši projektēšanas sākumā. Tehniskā telpa pie ārsienas, nevis mājas vidū, ļauj monoblokam iztikt ar īsu pievadu bez glikola. Otrs labs risinājums ir garāža blakus ārējam blokam: ja tā ir siltināta un tajā paredzēts tehniskais stūris, caurules šķērso telpu, kurā ziemā nav mīnusu. Vienstāva mājās ar piebūvētu garāžu tas izdodas viegli, piemēram, vienstāva mājā ar divvietīgu garāžu vai kompaktākā 133 m² mājā vienā līmenī, kur garāža piekļaujas dzīvojamai daļai. Līdzīgu loģiku piedāvā arī mūsdienīgs vienstāva projekts ar garāžu sānā.
Divstāvu mājā ar nelielu apbūves laukumu, piemēram, 124 m² ģimenes mājā, tehniskajai telpai pirmajā stāvā vērts atvēlēt stūri pie ārsienas, nevis pārvērst to par pieliekamo zem kāpnēm. Tad ārējo bloku var novietot tieši aiz sienas, un izvēle starp monobloku un split vairs nav tik sāpīga.
Mīts: ar labu siltumsūkni rezerves risinājums nav vajadzīgs
Fact: Gandrīz nulles enerģijas ēka ar biezu siltumizolāciju un ventilāciju ar rekuperāciju atdziest lēni, tomēr bez elektrības apstājas gan siltumsūknis, gan ventilācija. Neliels ģenerators vai akumulatoru bloks, kas uztur vismaz cirkulācijas sūkni un vadību, ļauj ūdenim kustēties caur ārējo bloku un ņemt siltumu no mājas, līdz elektrība atgriežas. Daudzi Latvijā papildus paredz kamīnu vai krāsni dzīvojamā telpā, un pirts krāsns arī var palīdzēt sasildīt vismaz daļu mājas. Rezerves pieslēgums ģeneratoram jāparedz elektroprojektā, nevis jāimprovizē vētras naktī.
Mīts: split sistēma vienmēr ir krietni dārgāka
Fact: Iekārtu cenas abiem tipiem bieži ir līdzīgas, atšķiras montāža. 2025.–2026. gadā gaiss-ūdens siltumsūknis ģimenes mājai Latvijā kopā ar uzstādīšanu parasti maksā aptuveni 6000–12 000 EUR atkarībā no jaudas, zīmola un apjoma. Monoblokam ar glikolu, starpsiltummaini un garu pievadu kopsumma var pietuvoties split sistēmai, savukārt monobloks ar īsu pievadu un pretsalšanas vārstiem bieži ir lētākais variants. Salīdziniet piedāvājumus ar vienādu komplektāciju, nevis tikai iekārtas cenu.
Mīts: lielā mājā izvēle ir tāda pati kā mazā
Fact: Jo garāka māja un jo tālāk apkures mezgls no ārsienas, jo garākas caurules un lielāks kārdinājums slēpt ārējo bloku tālāk no logiem. Garās vienstāva mājās, piemēram, plašā vienstāva projektā ar divām garāžas vietām vai skandināvu stila mājā vienā līmenī, tehnisko telpu loģiski likt garāžas pusē. Divstāvu mājā, piemēram, modernā projektā ar garāžu, ērti, ja apkures mezgls ir zem garāžas sienas līnijas un ārējais bloks stāv blakus garāžas vārtiem, nevis zem guļamistabas loga.
Monobloks nav bīstams pats par sevi, un split nav burvju nūjiņa. Monobloks ar īsu pievadu un tehnisko telpu pie ārsienas ir vienkāršs un lēts risinājums; glikols un pretsalšanas vārsti palīdz, ja bloks tomēr stāv tālāk; split sistēma ir loģiska, ja attālums liels vai mājai jāiztur garas prombūtnes ziemā. Lēmumu vislabāk pieņemt kopā ar arhitektu un apkures projektētāju, kamēr plānojums vēl ir uz papīra, un pārbaudīt aktuālās prasības būvvaldē.
